Viss ir redzams

Vairākas reizes apmeklēju šo pasākumu (jo turpat aiz stūra notika kāda sālsmaize). Liekas, ka mērķtiecīgi pasākumu vispār apmeklēja ne vairāk kā desmit-padsmit cilvēki, piemēram, Tomu Auniņu (1/4 1/2H 1/2W) vismaz sākumā apzināti klausījos tikai es, Sandis Baumanis (koncerta kurators) un Kokpauris (kanādiešu viesmākslinieks). Jāsaka, ka Auniņš bija pat labāks par kanādieti, jo viņa elektronika skanēja sulīgāk un harmoniskāk (skaņdarbs, uz kuru ierados, tobrīd atgādināja tādu trokšņaināku Pentaphobe), kamēr pēdējais spieda uz augstajām frekvencēm, haotismu un kaut ko vēl aizrautīgi vokalēja. Nepatika vienīgi pirmā projekta nosaukums - vārds uzvārds eksperimentālajā hipsternoizā, manuprāt, liecina par vai nu a) izdomas trūkumu (ja tev ir grūti izdomāt savai mūzikai nosaukumu, lūdzu, vērsies pie manis :) vai b) pretenzijām uz sazin kādu mākslu (šo es parasti visiem stāstu dzīvajā, tāpēc vienreiz jāpieraksta, so I can shut up about it). Nofilmēju arī mazu Holzkopf uzstāšanās fragmentiņu un ieliku internetā, lai tu varētu pārliecināties, ka neesi neko zaudējis

Kad Daudziņš vakar vaicāja "Vai jūs zināt, kad Hitleram dzimšanas diena?", es atbildēju

bija vakar

.

Šodien arī būtu ne mazāk lieliska - tikai kaimiņu govis ir tālāk pa labi zem ozola un par labu laiku vēstošās gubiņas nomainījuši spalvmākoņi un virs laukiem augstu riņķojoši vanagi. Biju izdomājis, ka nesākšu kurināt, kamēr nebūšu šito padarījis, jo 14-16 grādi istabā, kad ārā nav daudz mazāk, man ir pieņemami, also man patīk letarģiskas mušas - tādas, kurām var pienākt klāt un nospiest (pagājušoziem pamanīju, ka kukaiņi ir visnotaļ uzticams termometra aizstājējs - ja sākusies rosība, skaidrs, ka iekštelpas sasilušas līdz ~17,5 grādiem). Vienvārdsakot, sāku ar to, ka uzkāpu uz jumta un aizmālēju laika gaitā savairojušās spraugas starp ķieģeļiem. Pamanīju, ka ugunsgrēks kļavās un visa rastamanu varavīksne ir krietni iespaidīgāka no augšas - ja pievērš uzmanību, lapu apakšpuses taču ir blāvākas. Pēc tam ar saulesmeitu gājām uz mežu pēc kādas spurainākas eglītes, kuras galotnei piesienot vissmagāko cirvja asmeni mājā radīju samērā groteska paskata dūmeņbirsti. Apakšā par patīkamu pārsteigumu izgrābu knapi divus spaiņus ar sodrējiem, kas tikai liecina par to, ka tad, kad darīju to Pirmoreiz Mūžā (pirms 5 gadiem, vecmāmiņas vadībā), skurstenis nebija ticis tīrīts vismaz kopš padomju savienības laikiem. Vakarā izkurināju divas no četrām krāsnīm, uzkurināju, iekāpu vannā un nodomāju, ka veļu mēnesis sācies labi... Vienīgi veļi nospēruši cirvi :(

Vakardienas metālistu diskotēkā pie manis (jo atnācu vēlu, nokavēju amerikāņu viesmākslinieku, un sāku vienlaicīgi ar balktrievu miroņmetālistiem apmēram pusdivpadsmitos) bija apmēram 3 dejotāji, 3 klausītāji un vēl kādi 3x3 garāmgājēji, bet tik un tā sanāca feini - uzliku randomu no laptopa, jo pa vienai dziesmai tukšai telpai nudien nebija jēgas, tāpēc ik pa brīdim nācās konstatēt, ka eu, baigi labais dīdžejs. Viens no dejotājiem bija Sinisters, kuram kā viemēr patika pilnīgi viss (mums viņš arī, smuki dejoja) un kā vienmēr ļoti (pēc katras dziesmas sekoja aplausi un nepieklusinātas replikas par to, cik kruta, aaaaa), pārējie divi - nelatviski runājoši, hipsterīga izskata jaunieši, cik sapratu, no Vācijas, no kuriem viens pēc pasākuma teica Thank you... really, you did something amazing with the music un piedāvāja cigareti (bet man jau bija >:) No dzīvajiem, tātad, apskatījos tikai uz Apocryphal, kas bija kvalitatīvi, tight nshit, bet es tādus sūdus neklausos - tik un tā visu cieņu kaimiņvalsts labi barotajiem ukriem par pašaizliedzību, jo tomēr bija kolosāla atdeve tik "kuplam" apmeklētāju skaitam (apmēram 8 cilvēki, no kuriem puse laikam bija pirms tam spēlējusī latviešu grupa). Patika, kā izskatās ģitāristi, jo tiem vismaz bija kautkāds apmatojums (mati, bārda), taču vokālists un bundzinieks bija estētiski nebaudāmi, tāpēc noskatījos tikai vienu dziesmu :(

djset 180911

Biju



Zemnieks un Kosmoss (1) 9:46
Zemnieks un Kosmoss (2) 1:02
Zemnieks un Kosmoss (3) 6:43

Draudziņos (aicināt)

Druid's Fantasy (x2)


Resident Evil Upīša pasāža


Vakarā jāiet iesvētīt mājas svētība


Pēc tam kino Rīga


Tikmēr Zombie Rave (<3)




p.s. http://kaste.untu.ms/abrakadabra.swf


(veģmai dzimšanas dienā)

Atbraucu uz Rīgu, pa ceļam uz mājām steidzami abstrahējos, dalījos lauku pienā, mani pavadīja divi cilvēki un plankumains haizivjsuns, ar kuru kuce Rīga negribēja draudzēties, iznesu laukā no istabas dzīves nogurdinātu ķirbi, iekurināju krāsni un tagad pēdējais Hocico uz austiņām ir aaaa ar visu savu neticamo trešās pasaules kiberskaņu un meksikāņu "šarmu", kura viņiem ir apmēram tikpat, cik asinskārajiem actekiem Melja Gibsona Apocalipto fucking dogs all of you aaaa often copied, never bested indeed.

Visu iepriekšējo nedēļu lija kā tai Pēdējā Elfā, sazāģēju malku, iztulkoju pāris filmas un atbraucu uz Rīgu, jo jāaiziet uz teātri - nacinuālo - maniem vecākiem tajā pieder 3 gab. abonementi, kurus viņi diezgan pasen xvzkāpēc nomainīja pret trīs tādiem pašiem Dailē, kurš bija manas bērnības teātris ar periodisko iespēju garlaikoties 13. rindas 13. vietā (kaut kur un kaut kad sen esot bijusi teātra kritikas rubrika ar tādu nosaukumu, prikiņ, vēlāk tur arī vienu mēnesi nostrādāju par akumulatoru), nacinuālā šaurais balkons un pensionāriem mērķauditētais repertuārs diemžēl nestāv līdzi tās ēkas vērienam, bet man vienalga patīk teātris un nu tēvs atkal aizlidojis uz Briseli, tāpēc jāiet viņa vietā (trešais cilvēks parasti ir māsa).

Ja jau reiz esmu atbraucis uz Rīgu, svētkos aiziešu arī uz Skaņu Mežu - jāpaklausās beidzot dzīvē uz Zemnieku un Kosmosu, prieks arī redzēt, ka Apziņas Parazīti tik ātri atguvušies pēc dalībnieka nāves, cerams, ka šoreiz nekas tik nopietns neatgadīsies. Vispār sāku šo rakstīt jau vakar, tikai nepabeidzu, sāku skatīties, kā Edvards Nortons dara visu, lai būtu lielisks šajā filmā, tikai kaut kur ap vidu aizmigu, bet tas nekas - filma skatāma. Āāaaa, vēl nospiedu uz http://klab.lv/random.bml un man parādīja šo: