Viss ir redzams

Apziņas Parazīti vakar nosvilināja monitoru.

Olivers izskatījās nepārsteigts :)

Uz pārējiem nepaspēju (īpaši arī necentos)

Canon PowerShot A640:

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (1) [12:50]

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (2) [6:52]

Jēga laikam tikai no skaņas, ja vispār ir (bija tik skaļi, ka pirmoreiz izdomāju kaut ko uzlikt virsū fotoaparātam (kaut kādus flajerus), lai filtrē bassu - eksperiments šķiet veiksmīgs, jo parasti pie tāda frekvenču spiediena sanāktu tīrs burkšķis). Otrs skatuves parazīts sēž labajā stūrī tumsiņā, bet pats galvenais sengrieķu manierē lasa dzeju no aizkulisēm.

Ā, un man bija tas gods pašrocīgi (nelūgtam, bet tomēr) izslēgt to zirdzību, kura turpinājās nabaklab pagalmā arī vakar (par cik 11-os vakarā Rīgas starošana oficiāli beidzās, un viņi bija sākuši no viena stūra vākties nost), proti, to vienīgo, nožēlojamo plastmaseni uz statīva, kura mocīja pīpējošos kluba apmeklētājus visas šīs dienas (sk. pie Šturmkomentāra). Pieļauju, ka objektu nebaudāmu padarīja limitētais apskaņošanas budžets, jo vakar, ieskatoties, projekcijās sazīmēju ir Dead Man, ir citus zirgus, bet atvainojiet, ar vienu tumbu 2 metru augstumā, kas pagriezta prom no cilvēkiem, Rīga nav nākotnes Londona, un man tā dziesma nekad nav asociējusies ar zirgiem lol... labi, kuš, aizveros

Vairākas reizes apmeklēju šo pasākumu (jo turpat aiz stūra notika kāda sālsmaize). Liekas, ka mērķtiecīgi pasākumu vispār apmeklēja ne vairāk kā desmit-padsmit cilvēki, piemēram, Tomu Auniņu (1/4 1/2H 1/2W) vismaz sākumā apzināti klausījos tikai es, Sandis Baumanis (koncerta kurators) un Kokpauris (kanādiešu viesmākslinieks). Jāsaka, ka Auniņš bija pat labāks par kanādieti, jo viņa elektronika skanēja sulīgāk un harmoniskāk (skaņdarbs, uz kuru ierados, tobrīd atgādināja tādu trokšņaināku Pentaphobe), kamēr pēdējais spieda uz augstajām frekvencēm, haotismu un kaut ko vēl aizrautīgi vokalēja. Nepatika vienīgi pirmā projekta nosaukums - vārds uzvārds eksperimentālajā hipsternoizā, manuprāt, liecina par vai nu a) izdomas trūkumu (ja tev ir grūti izdomāt savai mūzikai nosaukumu, lūdzu, vērsies pie manis :) vai b) pretenzijām uz sazin kādu mākslu (šo es parasti visiem stāstu dzīvajā, tāpēc vienreiz jāpieraksta, so I can shut up about it). Nofilmēju arī mazu Holzkopf uzstāšanās fragmentiņu un ieliku internetā, lai tu varētu pārliecināties, ka neesi neko zaudējis

Archīvs ar 3 gab. diezgan atšķirīgu stilu skaņdarbiem, kuriem visiem tomēr ir kaut kas kopīgs - to beigas liek man "beigt"

( apmēram šitā )

( vai kaut kā tā )

Un vēl (nupat) pie manis bija menti! Teica, ka šitā trokšņot pēc 11 vakarā neesot brīv :)) Vēl paspēja apvaicāties par stārķa knābi, zīmēm kaklā (kādu tad kustību es pārstāvot, lol), orkkāru, neesošo darbavietu, deklarēšanos pagastā un nākotnes plāniem. Bet visā visumā miermīlīgi... Uz drīzu atkalneredzēšanos

jeb jauns virtuālais albūms no BALLET RACHITIS

Klausīties Ixtlan mājaslapā

Ballet Rachitis
Ixtlan Industries