Viss ir redzams

Vairākas reizes apmeklēju šo pasākumu (jo turpat aiz stūra notika kāda sālsmaize). Liekas, ka mērķtiecīgi pasākumu vispār apmeklēja ne vairāk kā desmit-padsmit cilvēki, piemēram, Tomu Auniņu (1/4 1/2H 1/2W) vismaz sākumā apzināti klausījos tikai es, Sandis Baumanis (koncerta kurators) un Kokpauris (kanādiešu viesmākslinieks). Jāsaka, ka Auniņš bija pat labāks par kanādieti, jo viņa elektronika skanēja sulīgāk un harmoniskāk (skaņdarbs, uz kuru ierados, tobrīd atgādināja tādu trokšņaināku Pentaphobe), kamēr pēdējais spieda uz augstajām frekvencēm, haotismu un kaut ko vēl aizrautīgi vokalēja. Nepatika vienīgi pirmā projekta nosaukums - vārds uzvārds eksperimentālajā hipsternoizā, manuprāt, liecina par vai nu a) izdomas trūkumu (ja tev ir grūti izdomāt savai mūzikai nosaukumu, lūdzu, vērsies pie manis :) vai b) pretenzijām uz sazin kādu mākslu (šo es parasti visiem stāstu dzīvajā, tāpēc vienreiz jāpieraksta, so I can shut up about it). Nofilmēju arī mazu Holzkopf uzstāšanās fragmentiņu un ieliku internetā, lai tu varētu pārliecināties, ka neesi neko zaudējis