Viss ir redzams

Lūk, tā, aizrāvos ar vecām fotogrāfijām, kamēr pamanīju kaut ko interesantu:

( TAD )



( TAGAD )

p.s. pie viena: http://anathemantra.tumblr.com/tagged/churches

Apziņas Parazīti vakar nosvilināja monitoru.

Olivers izskatījās nepārsteigts :)

Uz pārējiem nepaspēju (īpaši arī necentos)

Canon PowerShot A640:

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (1) [12:50]

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (2) [6:52]

Jēga laikam tikai no skaņas, ja vispār ir (bija tik skaļi, ka pirmoreiz izdomāju kaut ko uzlikt virsū fotoaparātam (kaut kādus flajerus), lai filtrē bassu - eksperiments šķiet veiksmīgs, jo parasti pie tāda frekvenču spiediena sanāktu tīrs burkšķis). Otrs skatuves parazīts sēž labajā stūrī tumsiņā, bet pats galvenais sengrieķu manierē lasa dzeju no aizkulisēm.

Ā, un man bija tas gods pašrocīgi (nelūgtam, bet tomēr) izslēgt to zirdzību, kura turpinājās nabaklab pagalmā arī vakar (par cik 11-os vakarā Rīgas starošana oficiāli beidzās, un viņi bija sākuši no viena stūra vākties nost), proti, to vienīgo, nožēlojamo plastmaseni uz statīva, kura mocīja pīpējošos kluba apmeklētājus visas šīs dienas (sk. pie Šturmkomentāra). Pieļauju, ka objektu nebaudāmu padarīja limitētais apskaņošanas budžets, jo vakar, ieskatoties, projekcijās sazīmēju ir Dead Man, ir citus zirgus, bet atvainojiet, ar vienu tumbu 2 metru augstumā, kas pagriezta prom no cilvēkiem, Rīga nav nākotnes Londona, un man tā dziesma nekad nav asociējusies ar zirgiem lol... labi, kuš, aizveros

Tu esi sala, pret kuras nepielūdzamajām klintīm sašķīst visi manu vēlmju, cerību & ilūziju kuģīši. Es nezinu, vai tā ir pārdabiska drosme vai izmisums, kas neļauj man atkāpties. Es pat nezinu, vai tev ir osta vai pludmale - tikai to, ka iekšzemē man apsolītas bagātības. Bet man nav kartes, man ir tikai zvaigznes. Kungs, tu vari nežēlot sevi, bet pažēlo manu floti un tik karalisko kapteini. Brāli, pēdējais kuģis izpeld šovakar

Viss pārējais ir muļķības. Manas alegorijas ir seklākas par taviem ūdeņiem. Kaut kur, varbūt tepat reiz lasīju, ka neatbildēta mīlestība ir nevis mīlestība, bet apsēstība. Es esmu apsēsts, es neēdu, neguļu, daudz smēķēju un redzu zīmes, visums reaģē uz katru darbību, man rādās vīzijas ar torņiem un princesēm un savādi sapņi ar tevi, guļot turpat blakus uz grīdas. Es redzēju, kā tev izauga balti spārni, un tu iecirti nagus manā ādā, skrāpējot sevi manī iekšā. Es tevi nejauši satieku, kad visvairāk to vēlos, bet tu man tūlīt liec atvadīties. Es brīnos, kāpēc es tā krītu krītu kas kasss tas ir?? Tu varbūt neesi tā, kuru es gaidu, bet es nepametīšu tevi vienu pie akmeņiem. Tu vairies, izliecies, bēdz, bet es tikai zinu, ka man jāseko, jo nespēju atteikties no kaut kā tik maģiska. Es pat atradu tevi šeit, mums vienlaicīgi bija 777 ieraksti...

Es nerunāju mīklās, es runāju ar sevi



20/08

Man patīk industriālā publika, jo viņi nerunā sūdu - tā, lūk, otrajā Rīgas dienā apmeklēju Hardija Lediņa piemiņas pēcpusdienu Nabaklab, vispirms veiksmīgi iemainījis 2 kilogramus vaska pret šūnām Arņa Kalniņa ielā, un pie viena pamanījis, ka tieši pretī medus bodei, ielas otrā pusē atvēries kaut kas vārdā Durgas templis (www.durga.lv) - tas likās diezgan zīmīgi, jo tikai nedēļu divas pirms tam biju izdomājis, ka Durga būs mana feivorit gadess, jo viņai ir vairākas patiešām seksīgas skulptūras - ne šī, bet vispār arī



- Durga

Pasākums notika no 15:00 līdz 19:00, bet reāli sākās stundu vēlāk un beidzās stundu agrāk. Pašu Lediņu gan nekur nemanīju (t.i. ekrānos/videomateriālos/kur nu tur viņam bija jābūt) un izskatījās, ka vienīgais, kas viņu tur piemin, ir Stropu Jurka diezgan doomīgā ommā, toties pamanīju, ka nabaklaba mazajā zālē ir jauni un ērti sēdekļi, savukārt virs bāra demonstrētajā krāšņajā īsfilmā par pagājušā gada Labo Dabu vienā mirklī saskatāms arī ekstātiski dejojošs hamish. V.S.K.B. perforēja mazajā zālē un darīja to analogi un vareni kā vienmēr (tāpēc cenšos nelaist garām nevienu viņu uzstāšanos), kaut ko arī pafilmēju, bet jāņem vērā, ka dzīvajā bija krietni labāk, skaidrāk un saprotamāk, un tik tumšs arī nebija, vnk zāle bija stipri apgaismotāka par skatuvi.

Pēc lietderīgas pauzes lielajā zālē spēlēja Claustrum apakšprojekts Rudens Lapas - šis jau analogi-digitāli, bet arī ar dzeju, efektiem un skaņu, kas uz beigām tapa īpaši jaudīga (video zumanību nepievērst). Patika, kā Olivers izmeta no zāles to debilo panku, kurš "nebija pamanījis, ka notiek koncerts." Tiesa, panks atgriezās ar Koilu un kādu no sinistera dekadentajām beibēm, lai turpat mestos delīriskā dejā, kas īstenībā bija diezgan piestāvoši un vairs arī netraucēja, ja vien nesmīdinātu tas, ka dejotāji māksliniekiem paredzētos aplausus acīmredzot uztvēra kā sev domātus. (fool)

Summkopā ļoti kvalitatīvs divu ļoti kvalitatīvu vietējo projektu koncerts, un vieglākas smiltis Hardijam. Uz Trešo Ausi neaizgāju, lai piedod man Gints, bet Taka ar savu putu velnu pie sienas neimponē it nemaz :(


p.s. http://klab.lv/users/dienasgramata/3796189.html

Ob*a, skat kas par Ziepniekkalnā turīgu jaunradi un bagātu kultūras dzīvi:

Niknie Odi - Man Ļoti Garšo Sēnes

un citi video tur,

also http://www.zep4life.net/

Hehe, bet vai jūs zināt, ka nākamnedēļ braucu atpakaļ - pavisam?

Un vai jūs spējat to apjēgt, ka neviens no jums visiem neizmantoja iespēju atbraukt un patusēt pie nefolka Leiputrijā?

Nu jau neko vairs, paši esat lielas meitenes - paši vainīgas...