Viss ir redzams

Vakar pirmoreiz redzēju filmu (subj.), kas faktiski pilnībā (greizi lietojot populārās mūzikas "terminoloģiju") ieturēta drone "žanrā". Ja vēl sākumā likās, ka - o, nu tik būs viens labais senatnes episkais grafiskais patoss, kura nedaudz pietrūkst kopš Spartaka pirmās sezonas beigām, tad pēc neilga brīža pasākums jau ir ievilcies un paliek tikai lēnāks, drūmi veļot primordiāli eksistenciālus viļņus pār cilvēcības piekrastes akmeņiem, vienu pēc otra, vienu pēc otra, tāds dārks, skaists un bezcerīgs trips ar atbilstošu skaņtraku, kind of like Pathfinder meets Dead Man meets Aguirre meets Antichrist... and takes mushrooms :)

In the beginning there was only man and nature...





Attēlā - Vienacis un inukšuks

http://en.wikipedia.org/wiki/Inukshuk

Ob*a, skat kas par Ziepniekkalnā turīgu jaunradi un bagātu kultūras dzīvi:

Niknie Odi - Man Ļoti Garšo Sēnes

un citi video tur,

also http://www.zep4life.net/

Nāve

Mušmires

Tātad vakar-aizvakar nolēmu rakstīt, ka šeit ir komūna. Viena-cilvēkēdāja-komūna. Bet ir arī putni, bites un vesels zoōdārzs starp mani un mežu. Pavisam ne svešu. Bet arī ne savu - šķiet, biežāk uz viņu gāju, kad nedzīvoju te ikdienā... bet tas jau pašsaprotami (whatever that means), tāpēc cenšos izmantot katru iespēju, kad komūnu kāds apciemo. Jo tad ir iegansts aiziet kaut kur, aizvest, uzkāpt kalna galā, parādīt interesantākās vietas, piemēram, skudru šūpoles (Dienvidu mežā). Pamestā dzelzceļa tilts (Ziemeļu mežā jeb Drūmbriksnī) un bebru pļavas parastai pastaigai ir par tālu, kur nu vēl vasarā (pār izcirtumiem ejot, dundurus jāsit pa diviem sekundē), bet tagad ir tas sēņu un piknika laiks... Pēc Ciklona gan noteikti, iesim?



(jaunums pēdējais, ēmō dziesma gan nē)

Holy shroomz

(Par bildi paldies Tomasaki!)

-+-

Bonusā:

Nolādē visu, ko var!