Viss ir redzams

Tātad vakar-aizvakar nolēmu rakstīt, ka šeit ir komūna. Viena-cilvēkēdāja-komūna. Bet ir arī putni, bites un vesels zoōdārzs starp mani un mežu. Pavisam ne svešu. Bet arī ne savu - šķiet, biežāk uz viņu gāju, kad nedzīvoju te ikdienā... bet tas jau pašsaprotami (whatever that means), tāpēc cenšos izmantot katru iespēju, kad komūnu kāds apciemo. Jo tad ir iegansts aiziet kaut kur, aizvest, uzkāpt kalna galā, parādīt interesantākās vietas, piemēram, skudru šūpoles (Dienvidu mežā). Pamestā dzelzceļa tilts (Ziemeļu mežā jeb Drūmbriksnī) un bebru pļavas parastai pastaigai ir par tālu, kur nu vēl vasarā (pār izcirtumiem ejot, dundurus jāsit pa diviem sekundē), bet tagad ir tas sēņu un piknika laiks... Pēc Ciklona gan noteikti, iesim?



(jaunums pēdējais, ēmō dziesma gan nē)