Viss ir redzams

Bet šito kontrastam - nenormāli skaists psihodēliskais folks tāds kādam tam jābūt no skaistākajām ezeru zemes vietām. Mani parasti atbaida visi tie svešādi burtu savienojumi paa, puu, oll, huu un tml. somu nosaukumos, pat ja apzīmē kaut ko cēlu, bet šeit mūzika aizmēž visus aizspriedumus. (Es nezinu, ko nozīmē Paavoharju, bet izklausās pēc pāva spalvām, mūzika arī.) Vēl viņiem mājaslapā ir tāds "Good to know" sarakstiņs, tip par viņiem, kas īstenībā man likās galīgi Bad to know, tātad tomēr aizspriedumi ir un ir lieki, ja, neejiet, vai aizmirstiet par to uzreiz vispār



>> Paavoharju - Yhä hämärää (320 kbps, 74 MB)

Pagaršot: Syvyys ("Dziļums")

Tātad vakar-aizvakar nolēmu rakstīt, ka šeit ir komūna. Viena-cilvēkēdāja-komūna. Bet ir arī putni, bites un vesels zoōdārzs starp mani un mežu. Pavisam ne svešu. Bet arī ne savu - šķiet, biežāk uz viņu gāju, kad nedzīvoju te ikdienā... bet tas jau pašsaprotami (whatever that means), tāpēc cenšos izmantot katru iespēju, kad komūnu kāds apciemo. Jo tad ir iegansts aiziet kaut kur, aizvest, uzkāpt kalna galā, parādīt interesantākās vietas, piemēram, skudru šūpoles (Dienvidu mežā). Pamestā dzelzceļa tilts (Ziemeļu mežā jeb Drūmbriksnī) un bebru pļavas parastai pastaigai ir par tālu, kur nu vēl vasarā (pār izcirtumiem ejot, dundurus jāsit pa diviem sekundē), bet tagad ir tas sēņu un piknika laiks... Pēc Ciklona gan noteikti, iesim?



(jaunums pēdējais, ēmō dziesma gan nē)