Viss ir redzams

( 10 klausītākās 2011. gada mūzikas )

Atvainojos uzticīgajām lasītājām (un -iem, ja tādi vispār ir), bet atskaiti par veļas karnevālu šoreiz noslinkošu, jo, rekur, visu galveno jau minēju (un safilmēto ieguldīju) attiecīgajā Trūmetāl tēmā: VEĻU NAKTS KARNEVĀLS 28.10. Bet atkārtoties nepatīk. Piebildīšu vien, ka bija daudz krāšņu tērpu un cilvēku, un, lai gan pašu auglības deju, vai kas nu tur par rituālu notikās, neredzēju, pieejas nopietnību maskarādei ievērtēju. Personīgais favorīts viennozīmīgi šis kenazs: upd. Lūk, arī gan nefolks, gan rituāls (draudziņos, sorrz)

Veļu Nakts Karnevāls bija karalisks – atnāca daudz cilvēku, nebija nekādu negāciju, interesanti dzīvie, performances palaidu garām, bet vispār – tradicionālie iesūnojušie sinistera nicinātāji var ieskrieties – melnā maskarāde varbūt nevar lepoties ar paškritisku attieksmi pret visām savām iecerēm un iespējām, līdz ar to nekad nav nevainojami organizēta, bet arī tāda ir pilnīgi pašpietiekama mērķauditorijas ziņā, un aizejot uz tādu pasākumu one can't help sākt smīkņāt par smīkņātājiem. Jo ir. Saproti? Ir. Smīkņā, cik uziet savā bunkurā, sauc sevi par eliti – tu vienalga esi minoritāte, skaidrs? :) Bet par to šodien vēl nē – visupirms aši atskaitīšos par vakardienu, kuras vakarā aizgāju uz slāvu folkmetālistiem Woodscream lolklubā Depo (info). Par koncertu uzzināju nejauši un līdz šim neko par tādiem nebiju dzirdējis, taču man kā jau etniskam slavofīlam pietiek ar atslēgas vārdiem "krievi" un "folkmetāls", lai iegūtu "wood" :) Par pārējiem grupām bija vēl mazāka nojausma, un nevienu laikam tā arī nedzirdēju. Woodscream gan – no sākuma līdz beigām – par to, ka zāle bija 1/4-tukša, kas ir ļoti ērti filmēšanai, neiedokumentēju tikai divas dziesmas (sk. youtube.com/nefolk), pie tam ar nosacītu misijas apziņu – jo, lol, pilnīgi nopietni izskatījās, ka uz viņiem mērķtiecīgi esam atnākuši tikai mēs ar Lūsi – pārējie ~12 cilvēki zālē, spriežot pēc imidža, bija tur vai nu uz itāļu ņūmetālistiem, vai arī tie paši itāļu ņūmetālisti (un pārējo grupu dalībnieki). Ā, vēl tur bija tādi psc čuvaki ar nosaukumu TAUTAS DĒLI, kas sākumā (kamēr nezinājām, ka viņi no grupas) likās, ka nu gan jau noteikti būs uz tiem krievu troļļiem atnākuši, bet ņifiga – visu koncertu dzēra augšstāvā un tad, kad pēterburgieši jau sen nospēlējuši un bezmaz doma iet mājās, pēkšņi ceļās kājās, sit pa plecu un tā čomiski aicina, davai pēc vienas dziesmas nāciet klausīties... nu, ok, kas tur, vismaz sākumu paklausīsies, interesanti taču, ko tādi DĒLI smacē. Nu un, zinies vai, savai tautai viņi godu nedarīja – papīpējām, nokāpām ievērtēt (nu, nu?) un, nepārspīlēju, viņi tur vismaz vēl 40 minūtes (!) aiz tā aizkara čubinājās (mēģināja/čekojās/vzko). Labrīt! Pulkstenis jau pāri 2 am – es saprotu, ka šonakt pāreja uz ziemas laiku un tā, bet nu kamon... tā arī atstājām tos igauņus aiz aizkariņa un palēnām mērojām ceļu uz Skolas ielas ekonočņiku. Bet tas jau pavisam cits stāsts... Par pašiem Woodscream (pa nakti gan paspēju aizmirst, kā viņus sauc haha, sākumā visu iekačāju jūtūbā ar nosaukumu Woodsmoke – labi, ka laikus atjēdzos) tātad – īsumā, patika, kvalitatīvi, tight, gan jestri, gan smagi, vienvārdsakot, tā, kā vajag, centās arī komunicēt ar ne pārāk adekvāto publiku un par vairumu dziesmu pat kaut ko pastāstīt , izskatījās arī adekvāti un gaumīgi ieturēti pagānmetālam raksturīgajā bronzas un zvērādu agresorā, izņemot vokālisti, par kuras kultūrfonu mums bija nelāgas aizdomas, lai gan, jāsaka, ka viņa tiešām arī centās un lauku disenei atbilstošo stāju kompensēja ar enerģisku pačkas purināšanu un atzīstamas kvalitātes blokflautas spēli. Vislabākā gan bija vijolniece (sk. video), paldies par uzmanību, man – deficīts, atā, ārā

Kaut kas tomēr ar to vietu nav kārtībā (aizgāju un feisītī nospiedu Unlike - alus aparāti nestrādā, dejot nav kur, meitenes apvainojas un mūk prom, kantam arī nepatika). Vislabāk jutos pirmās stundas laikā pēc ierašanās, kad dekorēju zāli ar vīnogu stīgām, monardām, Sahalīnas sūrenēm, miķelīšiem un krizantēmām (sīkziedu, šoreiz iztiku bez kaņepēm ;), krogā bija tikai daži cilvēki un smaržoja tik labi, ka pat varēja aizmirst par vīrakiem, un braucot uz Pļaviniekiem pēc stroboskopa, turklāt nupat biju par mata tiesu paglābies no bezdibeņa, tāpēc baudīju kaut ko eiforijai līdzīgu. Atkal patīkami pārsteidza publika - gandrīz tikai neredzēti un interesanti cilvēki. Diemžēl sarūgtināja ārkārtīgi nelaipnā attieksme no bāra administrācijas puses - savu kāju vairs tur nesperšu, vismaz, kamēr viņi neatlaidīs to lauķi beretē, komunikācijas ar kuru laikā man mēles galā visu laiku kņudēja jautājums "A tu vispār kauties proti?" (pēc tam Sinisters pastāstīja, ka šī persona jau reiz pamatīgi dabūjusi pa ķirbi no Koila... un man Koils uzreiz sāka patikt vēl vairāk :)

Mēģināju apvienot ar Apziņas Parazītiem un Skaņarkādes jubileju Depo, bet izrādījās, ka tas tomēr nav bezmaksas pasākums (ar šādu pārliecību arī pirmoreiz mierīgi iespērāmies iekšā, tik vien, lai uzzinātu, ka tur viss kavējas par stundu), kamēr Bubamarā dzīvie sāka vairāk vai mazāk laicīgi. Melno tēju gan klausījos beksteidžā, jo tie bija no tādiem, kas atnāk, nospēlē un aiziet, apmēram tāpat kā Henriks pirmajā Spogulī. Savukārt, tie, kas palaida garām I.T.I. NO FRAME, palaida garām kaut ko AAAAAA WTF! WTF!?! AAAAAAAAA.... Tobrīd man bija sācis likties, ka notiekošais galīgi nav "folk/elektro nakts", jo Sinisters lika kaut kādu rociņu, pirmajā ansamblī arī ne no viena, ne otra nebija miņas, tāpēc I. Tontegodes & ko performanci steidzīgi noraksturoju kā "šokfolku". Nezinu, būtu pārāk jāiespringst, lai to aprakstītu, tāpēc labāk skatīties, vai kaut kas nav nofilmēts, teikšu tik vien, ka tēmas bija visnotaļ Dvēseli Atspoguļojošas ;) lai neteiktu freidiskas (piedziedājumu "Dejo, lāci!" sākumā uztvēru kā "Ejakulācija!"), uz skatuves bija meitene (kā arī zēni) ar kailām krūtīm, treniņbikšainā plikgalvja balss diapazons rāva jumtu, un pati uzstāšanās bija ļoti oriģināla un man (kā arī vairumam) ļoti patika. Pēdējie DARK NEXUS savaldzināja ar savu jaunatnīgo naivismu - jā, tas bija izteikti neoriģināls dark electro/harsh ebm pēc visām notīm, taču vismaz notis ir pareizās - balsij milzīgs potenciāls un ģitāru pielietojums arī... ir pareizais (to gan nebija iespējams adekvāti novērtēt haotisko skaņotāja darbību/bāra administrācijas prasību dēļ) - kaut ko arī nofilmēju un ieliku internetā, lai gan skaņa ir slikta.

Savukārt, nefolka setu spēlēja dīdžejs randoms, jo uzturēties aiz letes bija visnotaļ nepatīkami augstākminētās personas dēļ - nedrīkstēja spert ne soli pa labi no "saviem laptopiem", lai nesastaptos ar nemotivēti agresīvu attieksmi - laikam bija svarīgi nosargāt milzīgo sienas tāfeli, uz kuras ar krītiņiem uzšvīkāts bija ne tikai bāra piedāvājums (starp citu, realitātei neatbilstošs), bet arī vesela abstraktās mākslas ainava apmēram ceļu augstumā, kā rezultātā visu vakaru vizuāli jutos kā ē... kas ir skursteņslauķa pretstats? balsinātājs/apmetējs laikam. Tas īblis, kurš laikam bija sašņaucies (normāli cilvēki tā neuzvedas) vai vēl aizvien pilnmēness iespaidā, vairākas reizes vienkārši nāca klāt un grieza nost skaņu, "lai neatbrauktu menti", un piesējās, kam vien varēja ("jūs šeit esat ciemiņi", "durvis ir tur" utt.), kamēr pats lēja savu idiotisko kandžu pāri visai DJ stacijai (laptops un vadi bija slapji un lipīgi). Beigās laikam sapratis, ka uzvedas kaut kā nelāgi, iedeva sidru par 1 latu nevis diviem (sidrs tur ir garšīgs, bet par ko divi lati?), taču to darīja ar tik pārspīlētu paštaisnumapmierinātības apziņu, ka varēja mierīgi arī nedarīt. (Jo īpaši, ņemot vērā, ka Sinistera sākotnējā piedāvājumā likt mūziku šajā iestādē tāpat bija iekļauta privilēģija "pirkt šmigu par puscenu.") Drošības labad piebildīšu, ka runāju par to, kurš nav Jaksis (jeb True Blood Hoyta dubultnieks), diezgan sakarīgs kēkss.

Uz gleznām neapskatījos (piemirsās)

djset 151011

Vakardienas metālistu diskotēkā pie manis (jo atnācu vēlu, nokavēju amerikāņu viesmākslinieku, un sāku vienlaicīgi ar balktrievu miroņmetālistiem apmēram pusdivpadsmitos) bija apmēram 3 dejotāji, 3 klausītāji un vēl kādi 3x3 garāmgājēji, bet tik un tā sanāca feini - uzliku randomu no laptopa, jo pa vienai dziesmai tukšai telpai nudien nebija jēgas, tāpēc ik pa brīdim nācās konstatēt, ka eu, baigi labais dīdžejs. Viens no dejotājiem bija Sinisters, kuram kā viemēr patika pilnīgi viss (mums viņš arī, smuki dejoja) un kā vienmēr ļoti (pēc katras dziesmas sekoja aplausi un nepieklusinātas replikas par to, cik kruta, aaaaa), pārējie divi - nelatviski runājoši, hipsterīga izskata jaunieši, cik sapratu, no Vācijas, no kuriem viens pēc pasākuma teica Thank you... really, you did something amazing with the music un piedāvāja cigareti (bet man jau bija >:) No dzīvajiem, tātad, apskatījos tikai uz Apocryphal, kas bija kvalitatīvi, tight nshit, bet es tādus sūdus neklausos - tik un tā visu cieņu kaimiņvalsts labi barotajiem ukriem par pašaizliedzību, jo tomēr bija kolosāla atdeve tik "kuplam" apmeklētāju skaitam (apmēram 8 cilvēki, no kuriem puse laikam bija pirms tam spēlējusī latviešu grupa). Patika, kā izskatās ģitāristi, jo tiem vismaz bija kautkāds apmatojums (mati, bārda), taču vokālists un bundzinieks bija estētiski nebaudāmi, tāpēc noskatījos tikai vienu dziesmu :(

djset 180911

Vakar balto nakšu sakarā biju tikai uz Bēdu Vēstnesi un Bērnu Rītu (SKAĻĀ DABA) AB Dambī/Noasā. Abi ļoti patika, un ne tikai tāpēc, ka biju ļoti noreibis. ;) Bēdu Vēstnesis skanēja patiešām kvalitatīvi, izpalika Kūcvāla tehniskās problēmas, patīkami pārsteidza skaidrā un melodiskā kokle, un beigās Koils vēl kārtīgi uzdeva bassu. Ļoti iederētos MJR (tur arī palikām pie maybe next year). Bērnu Rīts aicināju visus augšā pie sevis - tik tuvu sēdēju pirmoreiz (pirmajā rindā) un tas arī, acīmredzot, ir vispareizākais veids, kā viņus baudīt (nākamais pareizākais - ierakstā), nudien interesanti skaņu avoti un nesēji arī nomierinoši, nepiekrītu grupasbiedram, kurš teica, ka koklētāja bija lieka.

Par Dvēseles Spoguli - PĒC TAM! :@

Bet vsp <3

Cibai. Kopā ar antireality un neetiski esam pie kants un ieva (es tagad totāli rakstīju visus tos tagus ar roku, haha) savdabīgajā ziemeļu mazpilsētā Tartu. It kā atbraucām uz filmu festivālu, bet no sākuma līdz galam noskatījāmies tikai pašu pēdējo - Hercoga Encounters at the End of the World (rātslaukumā, zem atvērtām debesīm, pirmajā rindā, apsitušies). Esmu liels Hercoga cienītājs, tāpēc man viss patika, bija interesanti, un mēreni nošokēja antireality paziņojums, ka tā galīgi neesot bijusi dokumentālā filma. WTF! Pa dienu izbraukājām apkārtnes mežus, meklējot sēnes un melno velnogu, pieskandinājām Igaunijas laukus ar latvju post-roku (post-roks, ahaha), bijām arī pie Peipusa ezera. Pēc filmas namatēvs veda mūs "klubot", starp Tartu universitātes parka pakalniem gulēja valdzinoša šmigla (c) kants, un vispār es, goda vārds, neienīstu ieva. Laikam biju aizmirsis, bet pakalnus savieno nelieli gājēju tilti, tepat aiz stūra ir "Velna tilts", no kura 100 metrus tālāk atrodas "Eņģeļu tilts", savukārt starp tiem ir tikai divas semantiski spēcīgas ēkas - vienā ielas pusē dzemdību nams, otrā - Tiesa. Tartu jau otro dienu nelīst, un viss ir karaliski, trūkst tikai karalienes. Gaidu. Foto no ekskursijas (iepatikās ciemata nosaukums):

Mājās pārrados tikai vakar, un pamanīju, ka savu atsauksmi par festivālu jau esmu publicējis, pie tam dzīvajā (tumblr), bet tik vēlu pārrados, jo neplānotā āfterpārtija ietvaros tikām ieslēgti balkonādzīvoklī līdz pašam rītam (pret ko man īstenībā nebija iebildumu, jo biju kopā ar trīs hakslijiem (!) džons, arbūzs, zuzes... you now ;) un iemesls noklausīties visas Zilo Zaķu dziesmas, kā arī noskatīties visu (!) kristīgā repa bezpriģelu no sākuma līdz beigām (visas 2h! ahaaha).

Sākumā likās, ka pagājušogad festivāls bija labāks, bet pēc tam sapratu, ka šoreiz tomēr gāja krietni interesantāk, arī laika apstākļi paciešamāki, turklāt sestdien man bija jābūt brāļa kāzās (par laimi Siguldā), kurās es konkrēti migu ciet, toties uzzināju, ka "īsta mīlestība nepamet tos, kuri tai tic". Vēl patika tas, ka turpceļā un atpakaļceļā bija pilnībā nomainījies pasažieru sastāvs mašīnā (no ofens turpceļam, bet atpakaļceļš jums izgrieza pogas), pie Interviļņa skatuves atradu mobilo, kuru svētdien Teikā operatīvi iemainījām pret piecīti, un Eža skatuvi (btw, arī šogad tā bija vislabākā) skaņoja savējie. Nepatika, ka pirmajā dienā mani ielūgumi bija jāgaida tik ilgi, ka paspēju piedzerties un nokavēju gan visai vēlamos svētdienas leģionu, gan Spanxti, gan obskūro urbi (labi, pēdējo laikā es vispār vēl tikai cēlu telti, tāpēc tie neskaitās)... :( Patiesībā laikam vienīgā grupa, kuru piektdien skatījos, bija Otawa Jo, kas bija tīri tā neko, lai gan pašam bija jūtams nogurums (un zaļuma trūkums organismā). Kad uzkāpu kokā, lai pafilmētu, bet apsargs nodzina lejā, vispār apvainojos un aizgāju gulēt.

Otro dienu (tāpat kā trešo) "sāku" ar peldi kafijas dīķī, kas nodrošināja labu pašsajūtu un mundrumu vismaz līdz tām kāzām. Pēc tam Siguldā savācu mincīti un vēl vienu meiteni, kas dikti gribēja paspēt uz Baložu Pilniem Pagalmiem. Es negribēju, tāpēc gāju uz Laiksni, kuri bija normz, lai gan piesmēja manu teju mīļāko tautasdziesmu (Ai, zaļāi līdaciņa) ar kaut kādu alternatīvu tekstu par alus dzeršanu (not my cup of whatever). Pie Dzelzs Vilka miegainums pēkšņi pazuda kā nebijis. Tālāk laikam notika viskautkas pasaulē labākajā telšu pilsētiņā, satiku sen neredzēto Ādažu etnobotāniķi, kuram vismaz bija normāli salmi, tad mincīts uz rajonu atveda savus hipsteru draugus, kas tur sāka svinēt dzimšanas dienu (kura esot beigusies ar orģiju, bet klāt nebiju, neredzēju, lukturi neturēju, neko nezinu lol), vēl pirms tam biju piefiksējis, ka esmu kļuvis īgns, jo pat marijai atmetu ar roku, bet ivars vispār nokaitināja, tāpēc tas Pogas kosmoss bija tieši laikā.

Tālāk atmiņā man ir neliels melnais caurums, jo bija jau satumsis, kad iegriezos pie Ej apskrieties!, kur pa dienu bija kaut kas liels, balts un nesaprotams, bet tobrīd jau novākts un uz maiņām 80.-o vilni lika Skaida un Strops. Tur spontāni no siena ķīpām (zem vienas arī atradu to telefonu) uztaisīju viņiem krutu improvizētu steidžiņu (ar visu caurumu subvūferim, yo), bet pēc tam bija vairākkārt nākuši kaut kādi lohi, kas tur nez kāpēc lekuši iekšā un visu sagāzuši. :/ Nākamais dzīvais, pie kuriem uzkavējos ilgāk par acu uzmetienu (t.i. uz pēdējām 3 dziesmām, no kurām viena tika atkārtota divreiz), bija NoHow, vot, nebija ne jausmas, ka Latvijā ir arī kaut kas tāds, tāpēc interesanti. Tad gāju uz kārtējo krievu balagānu pie Eža - Ankylym (Ministry kavers), kur beidzot uzradās laba gandža, kas bija nudien patīkami, un beidzās traki metāliski. Pēc tam gan laikam ilgāku laiku nebija īsti ko skatīties - pavēroju, kā Luijs Fonteins lepni iebrauc šķūnī ar savu furgonu, un ar to arī pietika. Spiritual Front nenormāli ilgi laboja savu (akordeona fonogrammu saturošo) laptopu, bet, kad beidzot sāka, spēlēja neforšas dziesmas (piekrītu lenorai, ka nabaklabā bija labāk), tāpēc pie kādas ceturtās aizgāju prom. Zion Train neuzrunāja tas pusmūža cietumnieks, kas tusēja pa skatuvi, lai gan jāsaka, ka līdz tam brīdim bija izdevies veiksmīgi izvairīties no regeja vispār. Kraukļa ligzdā, ikreiz, kad līdz tai aizkātoju, notika kaut kas atbaidošs (izņemot pašu rīta agrumu, kad tur kāds nezināms mākslinieks dzīvajā spēlēja itin normālu ambientu). Tad jau bija pienācis laiks abiem hedlaineriem - SoundArcade un Striķim, starp kuriem es staigāju no viena pie otra, bet tomēr vairāk pie SoundArcade, par kuriem īsti nezinu, ko teikt - piekrītu inesei_tk par balsi, lai gan man likās, ka uz beigām tomēr jau iedziedājās, iespējams, vienkārši ir daži tembri, no kuriem ābolam labāk izvairīties), ā, un vēl piekrītu tam džekam, kurš starp dziesmām kliedza "skaifordžer!!!" :)))

Beigās laikam jāsaka, ka muzikāli un estētiski pagājušā gada festivāls mani iepriecināja vairāk (šogad kaut kā bija uzkrītoši vairāk atkritumu, ja tu nomet uz zemes plastmasas glāzi, tu galīgi neesi labdabīgs, ja?), un īpaši kretīnisks bija svētdienas rīts, kad nekur nenotika nekas interesants un bija bezmaz vai jāiet gulēt piespiedu kārtā, taču kopumā, ja tu man jautātu, vai es braukšu arī nākamgad, atbilde vienalga būtu apstiprinoša. Ja atcerēšos vēl kaut ko, gan jau pierakstīšu klāt. Pēc tam

Jo retāk brauc uz Rīgu, jo vairāk vērts. Sabiju laikam tikai 3 dienas, bet tā koncentrēti un bez slaistīšanās, pat sportiski - paspēju ij izpļaut pagalmā nātres, ij grāvjmalu, ij aizlaist šopingā, ij uzspēlēt futbolu, ievērtēt Lucavsalas dižvīksnu un populārāko mazdārziņu blogosfērā, kā arī ziedot ap pussimts māla podiņu hipsteru paradīzei Miera ielā, izspamot kaudzi gurķu, piedalīties velokešingā pa pusi tālākās Rīgas puses, pie viena atklājot sev dažus jaunus ezerus, tad vēl aiziet uz zālsmaizi pie suša un noskatīties mākslas filmu par narkotiku kaitīgo iedabu (More), jo no tās ir visu laiku smagākā Pink Floyd dziesma (tā par Nīlu), iziet matu apkopi pie veģmas, iegādāties tabaku un vēl pāris noderīgu lietu, nu un, protams, alus, burgeri, beibes....... :)