Viss ir redzams

http://goo.gl/xKPxG

Toties Vecajā gadā apņemos izdarīt tikai vēl vienu nesmuku lietu - aiziet uz tuvējo maksimu (liepājas iela) pēc cigaretēm un džona tajās pelēkajās mājas trennūzenēs ar uzrakstu DOOMBOSS (šķērsām INTERNATIONAL) psihodēliski zilzaļā gradientā, kas man ir kājās tagad. Izdzēris 2,5 kafijas, sapīpējies kā skurstenis, izkurinājis krāsni, izspēlējies internetā un The Sins of Thy Beloved koncertus (yt) atskatījies esmu, jāiet tagad, zač

upd. labi, vēl divas nesmukas lietas -



PUSNAKTĪ: KAPOS (AR DIEVIETI) VAI GULĒT >:(

Citus variantus izskatīsim, bet nepieņemsim

777

Par godu pirmajai ziemai tad vēl pāris koncertattēlu no laikiem, kad Latvijā apmēram vienlaicīgi (viena-divu rudens mēnešu ietvaros) no pagrīdes parādījās 3 pirmās blekmetāla grupas – Skyforger (kuri jau sen bija spēlējuši gan kā Grindmaster Dead, gan Sf, bet ne tādā stilā), Alfheim un Dark Reign. Visi vērā ņemamie koncerti tolaik (1996. gada rudens – 1997. gada pavasaris) notika klubā Mad Mix Aristīda Briāna ielā, no turienes laikam arī visas bildes (c) antirealist


Skyforger

( u.c. )

Vecs, bet tiem, kas neziņā



( Are rap and black metal alike? )

Veļu Nakts Karnevāls bija karalisks – atnāca daudz cilvēku, nebija nekādu negāciju, interesanti dzīvie, performances palaidu garām, bet vispār – tradicionālie iesūnojušie sinistera nicinātāji var ieskrieties – melnā maskarāde varbūt nevar lepoties ar paškritisku attieksmi pret visām savām iecerēm un iespējām, līdz ar to nekad nav nevainojami organizēta, bet arī tāda ir pilnīgi pašpietiekama mērķauditorijas ziņā, un aizejot uz tādu pasākumu one can't help sākt smīkņāt par smīkņātājiem. Jo ir. Saproti? Ir. Smīkņā, cik uziet savā bunkurā, sauc sevi par eliti – tu vienalga esi minoritāte, skaidrs? :) Bet par to šodien vēl nē – visupirms aši atskaitīšos par vakardienu, kuras vakarā aizgāju uz slāvu folkmetālistiem Woodscream lolklubā Depo (info). Par koncertu uzzināju nejauši un līdz šim neko par tādiem nebiju dzirdējis, taču man kā jau etniskam slavofīlam pietiek ar atslēgas vārdiem "krievi" un "folkmetāls", lai iegūtu "wood" :) Par pārējiem grupām bija vēl mazāka nojausma, un nevienu laikam tā arī nedzirdēju. Woodscream gan – no sākuma līdz beigām – par to, ka zāle bija 1/4-tukša, kas ir ļoti ērti filmēšanai, neiedokumentēju tikai divas dziesmas (sk. youtube.com/nefolk), pie tam ar nosacītu misijas apziņu – jo, lol, pilnīgi nopietni izskatījās, ka uz viņiem mērķtiecīgi esam atnākuši tikai mēs ar Lūsi – pārējie ~12 cilvēki zālē, spriežot pēc imidža, bija tur vai nu uz itāļu ņūmetālistiem, vai arī tie paši itāļu ņūmetālisti (un pārējo grupu dalībnieki). Ā, vēl tur bija tādi psc čuvaki ar nosaukumu TAUTAS DĒLI, kas sākumā (kamēr nezinājām, ka viņi no grupas) likās, ka nu gan jau noteikti būs uz tiem krievu troļļiem atnākuši, bet ņifiga – visu koncertu dzēra augšstāvā un tad, kad pēterburgieši jau sen nospēlējuši un bezmaz doma iet mājās, pēkšņi ceļās kājās, sit pa plecu un tā čomiski aicina, davai pēc vienas dziesmas nāciet klausīties... nu, ok, kas tur, vismaz sākumu paklausīsies, interesanti taču, ko tādi DĒLI smacē. Nu un, zinies vai, savai tautai viņi godu nedarīja – papīpējām, nokāpām ievērtēt (nu, nu?) un, nepārspīlēju, viņi tur vismaz vēl 40 minūtes (!) aiz tā aizkara čubinājās (mēģināja/čekojās/vzko). Labrīt! Pulkstenis jau pāri 2 am – es saprotu, ka šonakt pāreja uz ziemas laiku un tā, bet nu kamon... tā arī atstājām tos igauņus aiz aizkariņa un palēnām mērojām ceļu uz Skolas ielas ekonočņiku. Bet tas jau pavisam cits stāsts... Par pašiem Woodscream (pa nakti gan paspēju aizmirst, kā viņus sauc haha, sākumā visu iekačāju jūtūbā ar nosaukumu Woodsmoke – labi, ka laikus atjēdzos) tātad – īsumā, patika, kvalitatīvi, tight, gan jestri, gan smagi, vienvārdsakot, tā, kā vajag, centās arī komunicēt ar ne pārāk adekvāto publiku un par vairumu dziesmu pat kaut ko pastāstīt , izskatījās arī adekvāti un gaumīgi ieturēti pagānmetālam raksturīgajā bronzas un zvērādu agresorā, izņemot vokālisti, par kuras kultūrfonu mums bija nelāgas aizdomas, lai gan, jāsaka, ka viņa tiešām arī centās un lauku disenei atbilstošo stāju kompensēja ar enerģisku pačkas purināšanu un atzīstamas kvalitātes blokflautas spēli. Vislabākā gan bija vijolniece (sk. video), paldies par uzmanību, man – deficīts, atā, ārā

Sekojot laika garam, "ieblogot" kļūst par vienu no populārākajiem darbības vārdiem ikdienas komunikācijā. Kā jauna diena, tā atkal ieblogot, parasti kaut ko egocentrisku, jo jābūt taču godīgam pret sevi. Iespējams arī tevi, hipotētiskais lasītāj. Vēlies zināt, kā nefolks izskatījās (un kādas vārsmas rakstīja) pirms vairāk vai mazāk precīzi 15 gadiem? Neiesaku!

( NSFCS* )

* Common Sense :)

Man absolūti nestāv uz puišiem, bet brīžiem savā privātajā pasaulē/drāmā
galvā/kurnutur es konkrēti sajūtos tāpat, kā šis džegass (izskatās):

(un es vēl pameklēju tādu pieticīgāku bildi, jo, zināt, daudzas jau iet pār strīpu :) “I hate how people compare Freddie Mercury and Jesus... I mean he's good and all, but he’s not Freddie Mercury.” – Kultūrcitāts “I’m the nicest person you could meet, my dear. I’m a peach.” – Fredijs Merkūrijs, Queen

Everybody online?

(Videoklips neforšs, tikai pirmās 5 sekundes un tas rozā pluss (savulaik biju apsēsts ar šo simbolu), so 2003, gan jau stils arī nepatiks, taču vārdi profētiski un desmitiem reižu izdzīvoti...)

Man, lūdzu, paldies, Internetu, nē. Pastrādāt un tad Lūsi

1st!



(grieķis)