Viss ir redzams

Mājās pārrados tikai vakar, un pamanīju, ka savu atsauksmi par festivālu jau esmu publicējis, pie tam dzīvajā (tumblr), bet tik vēlu pārrados, jo neplānotā āfterpārtija ietvaros tikām ieslēgti balkonādzīvoklī līdz pašam rītam (pret ko man īstenībā nebija iebildumu, jo biju kopā ar trīs hakslijiem (!) džons, arbūzs, zuzes... you now ;) un iemesls noklausīties visas Zilo Zaķu dziesmas, kā arī noskatīties visu (!) kristīgā repa bezpriģelu no sākuma līdz beigām (visas 2h! ahaaha).

Sākumā likās, ka pagājušogad festivāls bija labāks, bet pēc tam sapratu, ka šoreiz tomēr gāja krietni interesantāk, arī laika apstākļi paciešamāki, turklāt sestdien man bija jābūt brāļa kāzās (par laimi Siguldā), kurās es konkrēti migu ciet, toties uzzināju, ka "īsta mīlestība nepamet tos, kuri tai tic". Vēl patika tas, ka turpceļā un atpakaļceļā bija pilnībā nomainījies pasažieru sastāvs mašīnā (no ofens turpceļam, bet atpakaļceļš jums izgrieza pogas), pie Interviļņa skatuves atradu mobilo, kuru svētdien Teikā operatīvi iemainījām pret piecīti, un Eža skatuvi (btw, arī šogad tā bija vislabākā) skaņoja savējie. Nepatika, ka pirmajā dienā mani ielūgumi bija jāgaida tik ilgi, ka paspēju piedzerties un nokavēju gan visai vēlamos svētdienas leģionu, gan Spanxti, gan obskūro urbi (labi, pēdējo laikā es vispār vēl tikai cēlu telti, tāpēc tie neskaitās)... :( Patiesībā laikam vienīgā grupa, kuru piektdien skatījos, bija Otawa Jo, kas bija tīri tā neko, lai gan pašam bija jūtams nogurums (un zaļuma trūkums organismā). Kad uzkāpu kokā, lai pafilmētu, bet apsargs nodzina lejā, vispār apvainojos un aizgāju gulēt.

Otro dienu (tāpat kā trešo) "sāku" ar peldi kafijas dīķī, kas nodrošināja labu pašsajūtu un mundrumu vismaz līdz tām kāzām. Pēc tam Siguldā savācu mincīti un vēl vienu meiteni, kas dikti gribēja paspēt uz Baložu Pilniem Pagalmiem. Es negribēju, tāpēc gāju uz Laiksni, kuri bija normz, lai gan piesmēja manu teju mīļāko tautasdziesmu (Ai, zaļāi līdaciņa) ar kaut kādu alternatīvu tekstu par alus dzeršanu (not my cup of whatever). Pie Dzelzs Vilka miegainums pēkšņi pazuda kā nebijis. Tālāk laikam notika viskautkas pasaulē labākajā telšu pilsētiņā, satiku sen neredzēto Ādažu etnobotāniķi, kuram vismaz bija normāli salmi, tad mincīts uz rajonu atveda savus hipsteru draugus, kas tur sāka svinēt dzimšanas dienu (kura esot beigusies ar orģiju, bet klāt nebiju, neredzēju, lukturi neturēju, neko nezinu lol), vēl pirms tam biju piefiksējis, ka esmu kļuvis īgns, jo pat marijai atmetu ar roku, bet ivars vispār nokaitināja, tāpēc tas Pogas kosmoss bija tieši laikā.

Tālāk atmiņā man ir neliels melnais caurums, jo bija jau satumsis, kad iegriezos pie Ej apskrieties!, kur pa dienu bija kaut kas liels, balts un nesaprotams, bet tobrīd jau novākts un uz maiņām 80.-o vilni lika Skaida un Strops. Tur spontāni no siena ķīpām (zem vienas arī atradu to telefonu) uztaisīju viņiem krutu improvizētu steidžiņu (ar visu caurumu subvūferim, yo), bet pēc tam bija vairākkārt nākuši kaut kādi lohi, kas tur nez kāpēc lekuši iekšā un visu sagāzuši. :/ Nākamais dzīvais, pie kuriem uzkavējos ilgāk par acu uzmetienu (t.i. uz pēdējām 3 dziesmām, no kurām viena tika atkārtota divreiz), bija NoHow, vot, nebija ne jausmas, ka Latvijā ir arī kaut kas tāds, tāpēc interesanti. Tad gāju uz kārtējo krievu balagānu pie Eža - Ankylym (Ministry kavers), kur beidzot uzradās laba gandža, kas bija nudien patīkami, un beidzās traki metāliski. Pēc tam gan laikam ilgāku laiku nebija īsti ko skatīties - pavēroju, kā Luijs Fonteins lepni iebrauc šķūnī ar savu furgonu, un ar to arī pietika. Spiritual Front nenormāli ilgi laboja savu (akordeona fonogrammu saturošo) laptopu, bet, kad beidzot sāka, spēlēja neforšas dziesmas (piekrītu lenorai, ka nabaklabā bija labāk), tāpēc pie kādas ceturtās aizgāju prom. Zion Train neuzrunāja tas pusmūža cietumnieks, kas tusēja pa skatuvi, lai gan jāsaka, ka līdz tam brīdim bija izdevies veiksmīgi izvairīties no regeja vispār. Kraukļa ligzdā, ikreiz, kad līdz tai aizkātoju, notika kaut kas atbaidošs (izņemot pašu rīta agrumu, kad tur kāds nezināms mākslinieks dzīvajā spēlēja itin normālu ambientu). Tad jau bija pienācis laiks abiem hedlaineriem - SoundArcade un Striķim, starp kuriem es staigāju no viena pie otra, bet tomēr vairāk pie SoundArcade, par kuriem īsti nezinu, ko teikt - piekrītu inesei_tk par balsi, lai gan man likās, ka uz beigām tomēr jau iedziedājās, iespējams, vienkārši ir daži tembri, no kuriem ābolam labāk izvairīties), ā, un vēl piekrītu tam džekam, kurš starp dziesmām kliedza "skaifordžer!!!" :)))

Beigās laikam jāsaka, ka muzikāli un estētiski pagājušā gada festivāls mani iepriecināja vairāk (šogad kaut kā bija uzkrītoši vairāk atkritumu, ja tu nomet uz zemes plastmasas glāzi, tu galīgi neesi labdabīgs, ja?), un īpaši kretīnisks bija svētdienas rīts, kad nekur nenotika nekas interesants un bija bezmaz vai jāiet gulēt piespiedu kārtā, taču kopumā, ja tu man jautātu, vai es braukšu arī nākamgad, atbilde vienalga būtu apstiprinoša. Ja atcerēšos vēl kaut ko, gan jau pierakstīšu klāt. Pēc tam