Viss ir redzams

Nu izbeidz, zach, kur tu tāds bez labas sirsniņas piedzimis? Bija visiem cilvēkiem, kas uz to mobilo zvanīja, jāatbild, jāizstāsta viss atrašanas stāsts, jāizsaka līdzjūtība un jāpažēlo. Zanei bija jāatbild kaut sešos no rīta un jāskrien kailam no telts, lai atdotu telefonu Marekam (Zanei), pienesot viņam kādu rīta uzmundrinoši atsvaidzinošo kokteilīti ar zemenēm (vai, sliktākajā gadījumā, mūsu chemical green Džonu). Ja jau bijām par vēlu viņiem piezvanījuši (kad viņi jau bija izbraukuši ārpus festivāla teritorijas), mums vajadzēja viņiem braukt pakaļ, pārkāpjot ātrumu (policijai mēs izskaidrotu, ka tas ir celu mērķu vārdā, un mums piedotu, jo viņi jau saprot, kā tas ir - kad ir jādara tik tiešām labi darbi!) Tā kā atdevām telefonu tikai vakara pusē, tad mums vajadzēja pašiem viņam iemaksāt 5 ls par to, ka bijām pārāk slinki un nevīžīgi un stādījām savas intereses izgulēties, un pat dažas reizes jau braucot apstāties uzpīpēt, augstāk nekā atgriezt dzērumā (visticamāk) pazaudētu telefonu tā tiesiskajam īpašniekam). Ar to mēs (jeb tu (bet nu es jau zvanīju viņam)) esam sačakarējuši karmu visiem mašīnā atpakaļceļā esošajiem cilvēkiem vēl uz divām nākamajām dzīvēm kopumā. Būs depris tagad :( Apzinos, ka esmu līdzvainīgs, tāpēc lietoju vārdu 'mēs', piedod, ja spēj (vai arī, ja, tavuprāt, nepareizi apzinos savu spēju mainīt tavas rīcības).