Viss ir redzams

texti

Mēs pat viņiem neeksistējam

14/08

Cibai. Kopā ar antireality un neetiski esam pie kants un ieva (es tagad totāli rakstīju visus tos tagus ar roku, haha) savdabīgajā ziemeļu mazpilsētā Tartu. It kā atbraucām uz filmu festivālu, bet no sākuma līdz galam noskatījāmies tikai pašu pēdējo - Hercoga Encounters at the End of the World (rātslaukumā, zem atvērtām debesīm, pirmajā rindā, apsitušies). Esmu liels Hercoga cienītājs, tāpēc man viss patika, bija interesanti, un mēreni nošokēja antireality paziņojums, ka tā galīgi neesot bijusi dokumentālā filma. WTF! Pa dienu izbraukājām apkārtnes mežus, meklējot sēnes un melno velnogu, pieskandinājām Igaunijas laukus ar latvju post-roku (post-roks, ahaha), bijām arī pie Peipusa ezera. Pēc filmas namatēvs veda mūs "klubot", starp Tartu universitātes parka pakalniem gulēja valdzinoša šmigla (c) kants, un vispār es, goda vārds, neienīstu ieva. Laikam biju aizmirsis, bet pakalnus savieno nelieli gājēju tilti, tepat aiz stūra ir "Velna tilts", no kura 100 metrus tālāk atrodas "Eņģeļu tilts", savukārt starp tiem ir tikai divas semantiski spēcīgas ēkas - vienā ielas pusē dzemdību nams, otrā - Tiesa. Tartu jau otro dienu nelīst, un viss ir karaliski, trūkst tikai karalienes. Gaidu. Foto no ekskursijas (iepatikās ciemata nosaukums):

Noskatījos arī es to Sv. Tonija Kārdināšanu - Igaunijā ražoto melnbalto multilingvālo metafizisko trilleri, par kuru vispirms rakstīja sevi izdzēsušais biedrs, pēc tam rādīja Arsenālā un tad vēl īpaši ieteica biedrs kokezis. Teikšu, ka bija vērts - noteikti subjektīvi interesantākā kinopieredze kopš teoloģiskā trillera God On Trial. Interesanti, ka filmā skanēja nedaudz Elend (!) un Apoptose (tas tāds vācu martial/dark ambient) mūzikas, bet vēl interesantāk tas, ka tikai pēc kādas pusstundas sapratu, ka skatos to no vidus (tipa netīšām sāku ar CD2 failu, lol), tātad pasākums ievelkošs un man jau vispār imponē tādi semantiski uzlādēti gabali (kā Пыль, piemēram). Arī vizuāli par neaizmirstamiem skatiem ir padomāts (tur jūrā ielido žigulīts, mana mīļākā vieta teātris, depresīvs mācītājs, kas staigā pa sienām, u.c.), vienīgi kaut kā pietrūkst līdz galīgai katarsei (kā Пыль, piemēram), varbūt tas, ka pagrūti identificēties ar varoni, bet tas jau arī nav obligāti. Par to, ka tādas filmas nav tik viegli sameklēt, hipopotētiskajiem interesentiem ielikšu linku uz torentu (links uz torentu), tur iekšā ir arī visādi titri un divi mp3 faili ar visu filmas skaņu, kurus var mierīgi nevilkt, ja kas.


p.s. Iesakiet, ja ir, ko vēl tādu būtu vērts no Arsenāla repertuāra ievērtēt? Vēl novilku šo, bet pirmajā piegājienā aizmigu (tas gan nenozīmē, ka filma bija garlaicīga, noteikti mēģināšu vēlreiz)