Viss ir redzams

Cibai. Kopā ar antireality un neetiski esam pie kants un ieva (es tagad totāli rakstīju visus tos tagus ar roku, haha) savdabīgajā ziemeļu mazpilsētā Tartu. It kā atbraucām uz filmu festivālu, bet no sākuma līdz galam noskatījāmies tikai pašu pēdējo - Hercoga Encounters at the End of the World (rātslaukumā, zem atvērtām debesīm, pirmajā rindā, apsitušies). Esmu liels Hercoga cienītājs, tāpēc man viss patika, bija interesanti, un mēreni nošokēja antireality paziņojums, ka tā galīgi neesot bijusi dokumentālā filma. WTF! Pa dienu izbraukājām apkārtnes mežus, meklējot sēnes un melno velnogu, pieskandinājām Igaunijas laukus ar latvju post-roku (post-roks, ahaha), bijām arī pie Peipusa ezera. Pēc filmas namatēvs veda mūs "klubot", starp Tartu universitātes parka pakalniem gulēja valdzinoša šmigla (c) kants, un vispār es, goda vārds, neienīstu ieva. Laikam biju aizmirsis, bet pakalnus savieno nelieli gājēju tilti, tepat aiz stūra ir "Velna tilts", no kura 100 metrus tālāk atrodas "Eņģeļu tilts", savukārt starp tiem ir tikai divas semantiski spēcīgas ēkas - vienā ielas pusē dzemdību nams, otrā - Tiesa. Tartu jau otro dienu nelīst, un viss ir karaliski, trūkst tikai karalienes. Gaidu. Foto no ekskursijas (iepatikās ciemata nosaukums):