Viss ir redzams

bāc, man ir baby fetišs

viņš būtu daudz interesantāks un patīkamāks, ja būtu apveltīts ar kaut nelielu pašironijas devu. citādi jau sen ir kļuvis garlaicīgs, vienas un tās pašas ņerkstes

ja nepiemīt tas baby fetišs, kāpēc jācaurlūko tos identiskos zīdaiņu albumus?

Ko var reklamēt savus slienainos mazos bebjus kā kkādu lētu preci. Bļā, pretīgi taču paliek. Ik pēc pāris dienām jaunas bildes. Nahuj kam tas interesē. Vot sasniegums esmu izspiedusi bērnu, vot māte varone, visi apsveicam viņu, jo tāda ir tikai viņa viena uz visas pasaules.

Moš man sākt katru 2. dienu likt sava brīnišķīgā kaķa bildes draugos, katrā galerijā vismaz pa 10 bildēm. Un arī bildes ar kaķa kakām, kā viņš ēd un dzer ūdeni, kā elpo un mazgā savu kājstarpi.

Es tagad nerunāju par sevi, bet par savu nostāju pret slienainām bēbīšbildēm. Un tāda nu viņa ir.

Ik pa laikam kaut kas tāds kaut kur pavīd. Mazu bērnu bildes varētu būt tikai viens no spilgtākajiem piemēriem. Iespējams, vispārējā aizņemtībā cilvēkiem nav laika apraudzīt pat savus radiniekus un tā nu internetā nokļūst milzum daudz mājienu par ilgošanos pēc atkalsaredzēšanās ar citiem, komunicēšanas un kādu laba vārda vai vienkārši kāda vārda dzirdēšanas.

Kā bija vienā anektdotē, apmēram:
- Meitenīt, jums e-pasts ir?
- Nē nav, kāpēc jautājat?
- Žēl gan, tad mēs varētu iepazīties.

Vispār būtu daudz interesantu socioloģisku pētījumu par mūsdienu sabiedrības paradumiem. Cik daudzi spēj izlasīt visus neskaitāmos tvītus, un tomēr folow podzina nepaliek mierā vai arī tajos pašos draugos, kā tas nākas, ka ir pazīstami 500 un vairāk ļaužu, bet blogu nezināmajos plašumos, vai kādam patiešām tā informācija par indivīda ikdienas gaitām, mazajiem atklājumiem ūn īsajiem secinājumiem tiešām noder? Gribas taču ticēt, ka tā ir realitāte un, ka nav jau tik traki, vai ne? Negribētos atzīt, ka, piemēram, mana ieklabināšana ir vienkārši bezjēdzīga, muļķīga laika notērēšana...

Atvainojos par garo penteri!

Tas gan, nu jau ir jocīgi, ja kādam jaunietim nav e-pasta. :)

Tā varētu būt daļēja atbilde uz diskusiju, nu kāpēc jāizliek visu apskatei bērnu (ģimene, ļoti personiski) bildes. Jo kaut kāda vajadzība tiem cilvēkiem ir un katra skatītāja paša ziņā ir, vai vērt vaļā galeriju (draugos).
Tie, kam šādas vajadzības parādīt savu dzīvi citiem nav, būtībā dzīvo piepildītāku dzīvi, ir gandarītāki pateicoties kādām citām nodarbēm.

šeit parādās tas, cik atšķirīgi var būt viedokļi.
Piemēram, man vienā no šiem portāliem ir kādi pārdesmit draudziņi, ar kuriem tiešām šad tad pakomunicēju virtuāli un pāris bildes no pasākumiem, tas viss, nekādas greznības un jūtos labi, nemaz neskatos, ko citi saraksta komentāru vai ieteikumu veidā, nav aktuāli, nepamanu un nesatraucos, miers mājās.
Kādam citam tas var patraucēt.
Kādam citam savukārt gribas iekārdināt tos raudzībās nācējus, jo nenāk, mūžīgi aizbildinās, ka nav laika.
Nu tā... :)

man vispār liekas slimi likt sava bērna bildes publiskai apskatei. Savu bērnu nekur nelieku un netaisos..

fui nefi cik tu nemīlīgs pret mazo bučuku biužiņām... >:( SKAUŽ, JA? un kas vispār ir Nils Sakss? kaut kāds anarhosātanists - rakstnieks? tad nu gan. jebkurā gadījumā esmu sapratis, ka mīla tomēr ir labāka nekā sēnes <3 un man arī vairs nav bail to teikt publiski, ja kas ;) :*

PASAULE!!! MĒS SPĒLĒJAM LA TOŅKĀRTĀ, JO ESAM LAVKORA GRUPA <3 (love)!!!