vienīgā mūsu atšķirība ir tāda, ka man nav krāna, izdomāju es. Viņš gan piepilda, ka viņš pīpē, bet es nē

es laikam nezinātu, ko ar viņu dzīvē iesākt, mēs abi esam pārāk lieliski.. un stūrgalvīgi egoisti.

reizēm arī skumjas un negatīvas lietas (svešas) iedvesmo vairāk kā vajadzētu. respektīvi, lietas, kurās nav nekā laba, lai no kuras puses skatītos, bet es skatos un domāju- o! redz, ka tomēr tā var arī un ievelku ķeksīti prātā.

izvilku garos lillā svārkus. nu, palīdz lillā, kad neiet labi.

psihene jau atkal brēc pēc manis. muguru lauž tā, ka nezinu, kur likties un krūtīs ir drausmīgs caurums, tā vismaz šķiet. un iemesls ir tik abstrakts un tāls, ka es pat nesaprotu, čo za huiņa

Parasti bērns var iet, kur vien grib dzīvoklī, tiek aiztaisītas stratēģiski svarīgās durvis un pārējais ir viņas rīcībā. Šoreiz esmu nolohojusies un palaidusi garām, ka guļamistabas durvis vaļā, to gan es sapratu tikai tad, kad sīkā ierāpoja pie manis un es sajutu spēcīgu ingvera smaržu- bļē, tikusi pie istabas smaržīgās eļļas.. visa pudele izgāzta, pati eļļaina, ņemu pudeli a tur "sargāt no bērniem" bļā.. sīko vannā, noziepēju tīru, bet mute eļļaina nebija, tāpēc secinu, ka nav paspējusi tik tālu tikt. grrrr, dusmas uz sevi tādas, ka maz neliekas.

un tagad ir paranoja, ka viņai kas varētu notikt, bet nu, moš hiperaktivizēsies no tās smaržas..

meita mani centās modināt plikšķinot pa seju un bučojot visur kur tiek klāt. vispār mīļuma kalngals tas mazais ķipars.

well, mīlīši, viņš nepakļaujas provokācijām, bet es to veci gribu. viņš ir mans spogulis, kas patiesībā ir destruktīvi, bet kuru, pie velna, tas interesē? pretpoli sasjot hui! ir pilnīgi reāla iespēja uz kopīgu atvaļinājumu lv. neesmu sliktāks gids kā tie par naudu, pietam, es zinu par rātsnama lauvām vairāk kā viņi, jo ārtisti ir ģimenes draugu lokā.

cik izteikti mans ķermenis reaģē uz stresu. vīrs aizbrauca komandējumā un man vairs nesāp mugura. pēc katra kārtējā strīda man vienkārši lauž muguru uz pusēm, ka reizēm pat nespēju pacelt bērnu, tas, ka sāp, figņa, bet vienkārši nevaru pacelt un viss, liekas, ka saļimšu zem tiem dažiem kg.
šodien vispār jūtos tik labi, tāda sajūta, ka visas iekšas gavilē, tik kārtējā kafija bik spiedienu uzsita, bet nu to var pārdzīvot.

šovakar vīns un 70. gadu itāļu trilleris

Man vajag šito! tulīt, tagad! pielikšu virtuvē pie sienas un apakšā svecīti

iesāku lasīt biezu grāmatu kosmētiķiem par ādu, sen neesmu lasījusi angliski, nācās bik smadzenes pārstellēt. sāku domāt, varbūt pameklēt to grāmatu vāciski, citādi sapisīšos meistarībā ar terminoloģiju. bet ja tā padomā, tad angliski arī vajag, dzīvē noderēs.
un vispār jāsāk pirkt skolai pričendāļus, lai bankas kontam nav šoks. pagaidām galvas sāpes rada normāli, balti apavi. visi tie ārstu apavi ir briesmīgi, tāpēc izdomāju, ka vajag kādus ādas mokasīnveidīgos vai arī balerīnas, lai smuki vismaz izskatās un ir ērti. un baltos džinsos mana pakaļa noteikti ka izskatīsies milzīga..