Es domāju, ka savu lomu spēlē arī pragmatiski apsvērumi. Sociālie portāli ir līdzeklis, kā efektīgi sasniegt visu savu paziņu loku, likvidējot vajadzību atskaitīties katram atsevišķi, kas šajos laikos varētu būt praktiski nepaveicami. "Problēmas" sākas ar to, ka bieži vien šo "paziņu", proti, virtuālo kontaktu lokā nav adekvāta nošķīruma starp tiem tuvākajiem, kuriem patiešām ir jāatskaitās un prieks, un tālākajiem, kuriem patiešām ir pajāt. + "Man patīk/Ieteikt" funkcija, kas nogādā tik atbaidošos mazuļu viepļus vēl nenosakāmākās tālēs, raisot splīnu un agresiju. Principā pievienojos dunkelheit neizpratnei par to, kāpēc tas vispār būtu jādara. Var taču vienkārši ierakstīt statusā/dzīvesvietā/dienasgrāmatā "Esmu lepns tēvs/māte-varone! Nāciet raudzībās" un miers :)
šeit parādās tas, cik atšķirīgi var būt viedokļi. Piemēram, man vienā no šiem portāliem ir kādi pārdesmit draudziņi, ar kuriem tiešām šad tad pakomunicēju virtuāli un pāris bildes no pasākumiem, tas viss, nekādas greznības un jūtos labi, nemaz neskatos, ko citi saraksta komentāru vai ieteikumu veidā, nav aktuāli, nepamanu un nesatraucos, miers mājās. Kādam citam tas var patraucēt. Kādam citam savukārt gribas iekārdināt tos raudzībās nācējus, jo nenāk, mūžīgi aizbildinās, ka nav laika. Nu tā... :)
Piemēram, man vienā no šiem portāliem ir kādi pārdesmit draudziņi, ar kuriem tiešām šad tad pakomunicēju virtuāli un pāris bildes no pasākumiem, tas viss, nekādas greznības un jūtos labi, nemaz neskatos, ko citi saraksta komentāru vai ieteikumu veidā, nav aktuāli, nepamanu un nesatraucos, miers mājās.
Kādam citam tas var patraucēt.
Kādam citam savukārt gribas iekārdināt tos raudzībās nācējus, jo nenāk, mūžīgi aizbildinās, ka nav laika.
Nu tā... :)