Nesaprotu attieksmi, kad cilvēks kādu no savām nevēlamajām īpašībām (piemēram, vieglu aizkaitināmību) pasniedz kā imanentu kvalitāti, kaut kādu nemainīgu vērtību, FAKTU, pat ar savādu lepnumu, turklāt atsakoties savākties šī netikuma priekšā. Tieši tāpēc jau nesaprotu – ja tu to apzinies (kas, pats par sevi, ir apsveicami un zināms sasniegums), tad kāpēc neko nedari lietas labā? Grasies tāds palikt visu mūžu? Tu taču redzi, ka tev tas kaitē! It kā jau nebūtu mana darīšana, ja, katrs pats sev skaifordžers, bet attieksme "Negribi? Nevajag!" mani besī principā. Atsakoties mainīties, tu pasludini savu stulbumu un piespried nāvessodu progresam... Saprotiet mani arī, ja? Gribēju izcept pīrāgu, bet āboli izrādījās iepuvuši. Un tagad man visās Google Translate pieejamajās valodās jāuzraksta, KĀ IR EZIS :@
|
|
(Tikai neatdraugo, RASBI!<@)