Viss ir redzams

"Starp citu*," JAUNA GRĀMATA, 2011. OKTORBIS Esmu sajūsmā par maketu! Saturs tā Bet šo gan gribas izdrukāt uz miljons lapām, sagriezt neregulāros fragmentos, krustām šķērsām pa rindkopām, vienalga, un sakārt garās virtenēs gar sienām, pie lampām vai griestiem, kaut kur, tāpat * Klabrullī pamanīju, ka gan dienasgramata, gan martcore (nenoliedzami, starp tiem pirmajiem keksiem cibā, un es jau neiešu izlikties, ka man nav galīgi nekādu ambīciju ;), abi kā sarunājuši sāk savus ierakstus ar šiem vārdiem ("starp" un "citu"), pie tam "starp" viņu ierakstiem "citu" nav, abi pēc kārtas, for real. (Jāatgādina, ka veicu padziļinātu interaktīvi sociālu petījumu, not)

hmmm - esu pasācis pēc skolas pa ceļam uz mājām ieripināties vienā varenjaukā bārā - un pasūtīt karstu šokolādi - tā viņiem tur baigi garšīgā - sakarsēts piens un līdzi trauciņš ar šokolādes graudiem jeb tabletēm - so, pats ieber un maisi kamēr gatavs - un garšo ļoti labi - nav nedz pliekans kakao, nedz pārsātināta saldum salda karstā šokolāde kādu var saņemt, piemēram, Double Coffe, tad nu es dzeru un parasti izlasu kādus 2 raxtus no līdzpaņemtajiem "Rīgas laika" krājumiem, nekad nelasu vairāk kā 2 rakstus vienā piegājienā, man šķiet tad jau labāk nelasīt vispār, jo jāļauj tak smedzenēm sagremot tas ko lasi. Un protams vēl vari izvēlēties vai sēdēt iekšā vai ārā - tā ir ļoti grūta izvēle nu vismaz šonedēl, jo laiks ir neželīgi saulains un ir tīri kruti sēdēt ārā pie baroka stilā celtas baznīcas tēsto akmeņu sienas. Bet iekša skan vienkārši lieliska mūzika, ko beiži citur nemaz ar nedzirdēsi - Mogwai, Boards of Canada, Bark Psychosis, Magic numbers u.t.t., un vēl lērums kurus neatpazīstu, bet labprāt uzzinātu nosaukumus. Un noslēgumā pats pats ūberkūlākais fakts par šito iestādījumu - cukura paciņas - ha, uz tām ir zīmēti reālistiski putnu attēli, ar to latīnisko nosaukumu - uja man jau ir kolekcija, šodien dabūju vēl divus klāt:
'oriolus oriolus' - tā ir vālodze
'troglodytus troglodytus' - kau kāds strups meža brīnums
'motacilla alba' - baltā cielava
'pinicola enucleator' - kaukāds piekūns pēc skata, bet varbūt arī kau kās sēklgrauzis, jo viņam līks knābis
'motacilla cinerea' - acīm redzot vēl kaut kāda cielava
'denanthe denanthe' - izstas pēc sīļa
'picus viridis' - zaļš dzenis
vo tas arī viss pagaidām kas man ir - a kāpec daudziem no tiem nosaukumiem dublējas vārds?

Pamodos agri no visādiem interesantiem sapņiem, padomāju, ka, bļin, miegs taču ir visstiprākā narkotika pasaulē (bet tas jau pašsaprotami-analītiski). Pēc tam nedaudz padomāju, kā lai divos titros sabāž "The medieval warm period was the last time climate change radically altered the north. That event redrew the human map of the arctic," bet neko prātīgu neizdomāju. Tad atvēru cibas Latests Puksts (kopš veģma atklāja, ka mans spēka dzīvnieks ir ezis, esmu sācis pastiprināti mīlēt šo latviskojumu), kur izlasīju lj user milkies pukstu par subkultūrām, un nedaudz padomāju par gotiem. Nepretendēju uz kaut kādu baisi absolūto patiesību, bet man liekas, ka tas, kas visvairāk raksturo gotus, ir narcisms pārākajā pakāpē, proti, goti ir tādi cilvēki, kas mīl sevi vairāk par dzīvi. Skaidrs, ka sevis mīlēšana vairāk par citiem nav atkarīga no subkultūras un varbūt pat ir katra veselīga cilvēka dabā, bet tieši gotismā, manuprāt, parādās tādās nedabiskās ārējā-iekšējā proporcijās (pat, ja viņi ienīst sevi, tad dara to ar tādu mīlestību, ka naids šķiet tikai butaforija). Protams, objektivitātei te nav vietas, un es, ja tā var teikt, izeju no estētiskiem stereotipiem, bet visvairāk taisnības ir Ugniusam, kurš reiz teica, ka gots ir tas, kurš uzskata sevi par gotu. Bet, runājot par narcismu, kopš Kastaņedas izlasīšanas jautājums par pašsvarīguma sajūtu man personīgi vienmēr bijis tik sāpīgs, ka bieži esmu izvēlējies to ignorēt - galu galā, pievēršot tam pārāk lielu uzmanību, agrāk vai vēlāk riskē attapties tajā pašā pašsvarīguma bedrē. Katrā ziņā, ja tev ir interneta dienasgrāmata, tu jau esi narciss pēc noklusējuma. (Jeb "kurš vēl tevi nosauks par resnu, ja solipse izdzēsusies?") Lūk, šis bija tas nepieciešamais teksta blāķis, kas nevienam nebija jālasa. Ja būtu, tad es pacenstos tur dažās vietās eksplicēt, ja.

Atkal gribas kaut ko iebīdīt, pilnmēness un Saule stūrē skorpionā, bet nu nebūšu pretenciozs un neizlikšos, ka ir manā varā šobrīd šīs vietas nosaukumam cienīgu saturu radīt, tikai atražot atražot, kas arī, protams, nav tas pēdējais, ko varētu darīt, jo mēs jau zinām, kas notiek, kad sveci tur zem pūra (pūrs aizdegas). Lūk, mītiskajam konduktoram (arī b15), piemēram, nav žurnāla sviesta cibā, toties ir rafinēts sviests skapī, nu tad vismaz to (image unrelated). Drīkst, nedrīkst, vienalga. Dzejolis un tā analīze. (Nevēlos lieki apgrūtināt drauglistes ar šo mitopoēziju, tāpēc spiežu backdated.)

( [2010.10.21. 17:16:50] air guitar hero: es saraktiiju vienu dzejoli )

Zomg, amerikāņu The Office 6. sezonas 19. sērijā, kur jaunā īpašniece sv. Patrika dienā "liek" visiem strādāt ilgāk, ierodoties apkopējiem, viņiem maģītī skan nekas cits kā slāvu pagānmetāla spīdekļu Arkona častuška Ярило (!!!) - dziesma, kura otrās minūtes 20. sekundēs (1:20-25) man saprotamu iemeslu dēļ vienmēr atgādina Sjavas Отдыхаем хорошо :D

- Rain! By Jupiter's cock, would you fucking rain!
- What are you doing?
- Praying.
...

( spoilers )