Viss ir redzams

hmmm - esu pasācis pēc skolas pa ceļam uz mājām ieripināties vienā varenjaukā bārā - un pasūtīt karstu šokolādi - tā viņiem tur baigi garšīgā - sakarsēts piens un līdzi trauciņš ar šokolādes graudiem jeb tabletēm - so, pats ieber un maisi kamēr gatavs - un garšo ļoti labi - nav nedz pliekans kakao, nedz pārsātināta saldum salda karstā šokolāde kādu var saņemt, piemēram, Double Coffe, tad nu es dzeru un parasti izlasu kādus 2 raxtus no līdzpaņemtajiem "Rīgas laika" krājumiem, nekad nelasu vairāk kā 2 rakstus vienā piegājienā, man šķiet tad jau labāk nelasīt vispār, jo jāļauj tak smedzenēm sagremot tas ko lasi. Un protams vēl vari izvēlēties vai sēdēt iekšā vai ārā - tā ir ļoti grūta izvēle nu vismaz šonedēl, jo laiks ir neželīgi saulains un ir tīri kruti sēdēt ārā pie baroka stilā celtas baznīcas tēsto akmeņu sienas. Bet iekša skan vienkārši lieliska mūzika, ko beiži citur nemaz ar nedzirdēsi - Mogwai, Boards of Canada, Bark Psychosis, Magic numbers u.t.t., un vēl lērums kurus neatpazīstu, bet labprāt uzzinātu nosaukumus. Un noslēgumā pats pats ūberkūlākais fakts par šito iestādījumu - cukura paciņas - ha, uz tām ir zīmēti reālistiski putnu attēli, ar to latīnisko nosaukumu - uja man jau ir kolekcija, šodien dabūju vēl divus klāt:
'oriolus oriolus' - tā ir vālodze
'troglodytus troglodytus' - kau kāds strups meža brīnums
'motacilla alba' - baltā cielava
'pinicola enucleator' - kaukāds piekūns pēc skata, bet varbūt arī kau kās sēklgrauzis, jo viņam līks knābis
'motacilla cinerea' - acīm redzot vēl kaut kāda cielava
'denanthe denanthe' - izstas pēc sīļa
'picus viridis' - zaļš dzenis
vo tas arī viss pagaidām kas man ir - a kāpec daudziem no tiem nosaukumiem dublējas vārds?

Ko man šajos Ziemassvētkos NEuzdāvināja: "Rīgas Laika" abonementu! Beidzot! Nopietni, neatceros, kad pēdējos desmit vai cik tur gadus (izņemot tos, kad nedzīvoju Latvijā) man viņš nebūtu regulāri ģimenes dāvināts... Un laikam labi, ka tā, jo tāpat pēdējā laikā izlasu varbūt kādus 5 procentus (īstenībā vairāk, bet cipars 5 šķiet ilustratīvāks) – parasti autobusā pa ceļam uz laukiem, un tikai krāju un krāju, nu jau kādas divas pēdas augstā kaudzē... Pie tam mani iracionāli kaitina tas, ka viņi tik ilgi nemaina dizainu – ne jau tā, ka šis būtu ļoti slikts (ir vienkārši slikts nesimpātisks, gan jau, ka profesionāļiem arī būtu, ko teikt), bet tāpēc, ka no tās attieksmes (nemainīt dizainu 12 gadus, da kas vispār mūsdienās tā dara, es saprastu, ja tas būtu kaut kāds Zintnieks, bet prestižs izdevums taču, vismaz ar pretenzijām) dvako kaut kas tik senili-snobiski-intelektuāli-urlisks, ka nudien tracina. Tas pelēkums par sevi vēl nebūt nebūtu tik bēdīgs, bet, kad tai atturīgajai ieturētībai pa vidu ir sablieztas krāsainas reklāmas, kopējais iespaids izvēršas vienkārši pornogrāfisks. Turklāt es tur saskatu šaušalīgu liekulību – ar vienu roku it kā neesam tik turīgi (kā gribētos), ja reiz vajag fondu un ziedojumus, un jāievēro taupības pasākumi, tāpēc žurnāls mums tāds melnbalts un neglancēts, bet ar otru tai pat laikā demonstrējam brutālu izšķērdību (un necieņu pret lietusmežiem, hha), bezgala neekonomiski izmantojot papīru, rakstot ar pensionāriem domāta izmēra burtiem un atstarpēm, atstājot nejēdzīgi daudz baltu plankumu (kam vajadzīgas tās milzīgās atkāpes no lapu malām? piezīmēm? lol) - praktiski 1/4 no telpas aizņem kaut kāds pašmērķīgs tukšums... Bet te, protams, runā mana aestētiskā pasaulsuztveres preference, par kuru jau nesen izteicos. Par saturu kā tādu man viedokļa nav, nuja, par maz bilžu. :::(

Ko es apņemos Jaunajā Gadā: Sākt izmantot tumbleri, kā pienākas (tas ir, ne tikai sekošanai un bildīšu zagšanai, bet arī pārpublicēšanai un patikšanai). Vispār pēdējā laikā sajūsminos par to, cik tā platforma ir ērta, ciba uz tā fona ir tīk neglābjami iestagnējusi, bet par to jau te wattts kaut kad rakstīja... ....... .................

Dienas blogs: Kims Jong-Ils Skatās Uz Lietām :))