Viss ir redzams

Pēdējā laikā (atkal tas pēdējais laiks!) daudz staigājot pa cibu, sanāk uzdurties desmitiem pamestu, aizmirstu, neaktīvu friends only režīmā (visbiežāk, neilgi) uzturētu dienasgrāmatu vraku. Apmēram 9 no 10 tādiem (slēgtā tipa) žurnāliem ir miruši, un tas mudina meklēt likumsakarības. Izdomājis gan vēl neko neesmu (droši vien ar atgriezenisko saiti kaut kas), taču ne daba, ne nefolks nemīl tukšumu, tāpēc es neapstāšos, iekams nebūšu noskaidrojis, kāds tad īsti ir tas apmaksātajam kontam piedraugojamo profilu limits (lūdzu, nespoilot). Varu apgalvot, ka pēdējā pusotra mēneša laikā esmu aplūkojis vairākus tūkstošus cibu, spriežot pēc tā, ka piesekoju vidēji katrai piektajai (nevis visām pēc kārtas, kā te dažiem varētu likties.) Bet, runājot uz to pašu pārspīlēto raizi par savu privātumu tīmeklī, pirms desmit gadiem izlasīju visu Kastaņedu, daudz ko noteikti uztvēru pārspīlēti, bet tas, kas kopš tā laika vienmēr ir sekojis līdzi, ir pašos pamatos pārkārtotie priekšstati par sevis svarīguma sajūtu. Protams, te talkā nāca arī pirmās depresīvās psihozes epizodes, kuru laikā tu mentāli dekonstruē sevi līdz kaulu smadzenēm, lai atkal darītu to fēniksa lietu pēc tam haha. Kastaņeda, protams, iet roku rokā ar kaut ko ierindas cilvēkam grūti aptveramu, jo, apmēram tāpat kā Nīčem, kuram visa būtība bija bin. op. (pardon, neatceros pareizos jēdzienus) sintēzē (?), viņam izkopta "atteikšanās" no sevis, ego noliegšana, altruisms, nesavtība, tolerance, (fiziska) norobežošanās no sabiedrības utml. lietas arī ir pašsvarīguma izpausmes. Proti, vairums mieru, mīlu, askētismu un ego nāvi sludinošie guru, ikonas un tādi, kas visu mūžu "paliek savā tēlā," ir tā paša sava svarīguma vergi, pie tam vēl baisāki par "parastajiem" cilvēkiem. Kaut kas jādara ar to apsēstību ar sevi. Mēs neviens sevi nepazīstam patiesībā. Es nicinu izteikumus, kas sākas ar "Es nekad... (kaut ko nedarīšu)," jo tu bļe nepazīsti sevi, līdz galam. Kad mirsi, tad zināsi kaut ko par "nekad," tagad tā ir vienkārša iedomība un arogance. Neko tu nezini par sevi, trešo reizi saku!!! Ego ir mūsu ļaunākais ienaidnieks, nāve - labākais draugs, bet pasaule - spogulis. Sašķaidi to un kāp cauri, love, Tev vēl dzīvot Saules mūžu (atvainojos par nekonsekvenci, ja kādam tā rūp ;)

Piedodiet man manu miesiskumu, bet es nesaprotu, kā korpulents cilvēks var kādam būt guru... un tādu guru (lasi garīgo līderu/skolotāju/audzinātāju) ir tonnām! (Starp citu, viena no lietām, kuru pamanīju, filtrējoties kristietībā.) Paskaidrojiet, lūdzu, man, zemiskajam rāpulim, kā... es saprotu, ka garīgā joma (un kur paliek garīgais joms? ;) transcendē materiālo, ķermenisko, pasaulisko un bla, viņiem noteikti daudz ziedo ēdamas lietas, utt., taču man loģiski joprojām šķiet tikai tas, ka pie resniem guru mierinājums būtu jāmeklē tikai resniem cilvēkiem. Hail Satan

Biju palaidis garām (nunejautā, ka baigi būtu sekojis, vnk tas bija vismaz pirms gadiem diviem trīs vai, kad ar tādu mērenu wtf uzzināju, ka lieta notiek), ka viens no pasaulē pazīstamākajiem new age mūziķiem Olivers Šantī beidzot aizturēts un notiesāts uz gandrīz 7 gadiem cietumā par seksuālu vardarbību pret bērniem. Jau esot apcietinājumā un gaidot tiesu, viņš mēģinājis izdarīt pašnāvību (pārdozējot kaut kādas tabletes), bet tiesas sēdes laikā atradies stikla būrī, jo pedofīlus jātur būros viņam bijusi kaut kāda nikna neārstējama infekcija, kas bīstama klātesošajiem.

Shanti was charged with 314 cases of child sexual abuse against two girls and four boys. But only 76 of these cases could be proven in court and the testimony of the girls was not found to be strong enough for a conviction on their complaints. The children were aged between seven and 13 at the time.

Shanti, a new-age musician, founded a commune in a finca in Portugal, where he lived with a group of followers who called him Jesus and Messiah.

Interesanti, vai nē? Tāda garīga, meditatīva un it kā pozitīvi uzlādējoša mūzika (pat man patīk) piepeši iegūst citu pieskaņu, mainoties izpratnei par tās radītāju. Drusku parokoties gan izdevās noskaidrot, ka viņš saviem projektiem bijis vairāk tāds kā producents un, ja pareizi sapratu, gandrīz neko pats nav spēlējis, tikai pulcinājis mūziķus un grozījis podziņas. (Domāju, varbūt ielikt te kādu no viņa kolektīva dziesmām, bet sapratu, ka nav ko māžoties - pilns jūtūbs.)

Nu, un KO LAI TAGAD domā par tik daudzu mīlēto neglīto fokusnieku Saibabu? ;(