Viss ir redzams

Piedodiet man manu miesiskumu, bet es nesaprotu, kā korpulents cilvēks var kādam būt guru... un tādu guru (lasi garīgo līderu/skolotāju/audzinātāju) ir tonnām! (Starp citu, viena no lietām, kuru pamanīju, filtrējoties kristietībā.) Paskaidrojiet, lūdzu, man, zemiskajam rāpulim, kā... es saprotu, ka garīgā joma (un kur paliek garīgais joms? ;) transcendē materiālo, ķermenisko, pasaulisko un bla, viņiem noteikti daudz ziedo ēdamas lietas, utt., taču man loģiski joprojām šķiet tikai tas, ka pie resniem guru mierinājums būtu jāmeklē tikai resniem cilvēkiem. Hail Satan

kants (kants) replied to your SC comment in which you said:

    par p.s. varētu izvērstāk, lūdzu

        (Marinas Abramovičas izstādi Tartu)

Their reply was:

  tādi milzīgi video ar sliktu skaņu, glvk. tuvplāni. vienā, piemēram, viņa žorī sīpolu un voice over stāsta, kā viss ir apnicis. otrā - sukā matus un arvien histēriskāk atkārto art must be beautiful: http://www.youtube.com/watch?v=8cCFDSzDnUk
  imho, pilnīgs kreaps. bet šāds izteiciens sabojātu manu publisko tēlu:) tāpec lūkošu pastāstīt savu domu gājienu: tā ir mirusi māksla, jo šīs performances kā notikums savu jēgu bāzēja šaurā savas rašanas laika un telpas koordinātes. izstādot to te un tagad, sanāk tāds bodrijāra simulakrs - simulēta oriģinālā galerijas vide un simulēta skatītāja klātbūtne notikuma laikā. notikums pats par sevi arī ir stāsts - šitajā stilā tas ir mākslas darba forma, ko nu jaunajā izstādīšanas kontekstā aizvieto medijs - video; līdz ar to - sanāk bezformīga masa.
  otrkārt, jautājumi, ko viņa uzdod / risina un veids, kā viņa to dara, ir vēsturiski - nu tur tipa, kas ir agency mākslā, artista ķermenis kā galējā robeža, no kā izriet māksla kā pašprakse, socialitate un institucionālie konteksti, kas to ir sagūstījuši etc. te vietā mans jaunais mīļākais izteiciens - tas ir modernisma sabrukuma produkts. tādā ziņā izstāde ilustrē to 70to-90to gadu duŗu - kā rakstu - lpp. no vēstures grāmatas. vēsturi zināt labi, ok. bet tas ir tāpat ka literatūras vēsture - kad tu esi iepazinis jaunāko literatūru, vecā diezko negriež. nekas labāks nenāk prātā, bet, piemēram - balzaks un prusts. abi izcili, sava laika, etc. bet nafig lasīt balzaku (tos nepazīstamos darbus, nevis dažus slavenos), ja mums ir brīnišķīgais zudušo laiku meklējot?
  treškārt, muzejs tātad, tirgo tādu atdzesētu un garlaicīgu simulāciju. bet tos video taču vnk. varētu salikt youtūbe - kam interesē, lai skatās. bet nē, lūk, tādā veidā institūcijas attaisno pašas savu eksistenci un statusa / naudas mašinēriju, kas aiz tām stāv; diskurss, kurš pats sev piešķir jēgu, jo ir piesavinājies ekspertīzes tiesības. tā ir māksla, jo tā ir muzejā. tas ir muzejs, jo tā ir māksla. domāšanai vietas neatliek.