Gandrīz par to pašu: pirms kāda laika nolēmu pamēģināt no "Darīt to, ko gribas darīt" pieejas organiski pāriet uz "Izdarīt to, ko gribas izdarīt" režīmu, tomēr esmu pamanījis, ka kaut kā nemanāmi nogurdinošāk ir koncentrēties uz mērķi aiz procesa, es to nemaz nedaru, acīmredzot, jāļauj atrasties līdzsvaram vai kaut kas tur alķīmiskās precības, jo tas te ir asmens, kas griež (tas labi, ka griež) no abām pusēm, gribas īstenošana un īstenošanās, aiz inerces sekojot darbībai, iespējams pat autonomi - es uzstāju uz savām tiesībām ticēt, ka griba aplenc visus fiziskās pasaules likumus, to nemaz nevar tā pierakstīt, izskatās murgaini un abstrakti, es pat teiktu far-fetched, ja tas nenozīmētu kaut ko citu, bet te jau rodas jautājums par to, kāpēc es vispār gribu to, ko gribu, piemēram, šajā gadījumā ielikt sviesta cibā smieklīgo dziesmu, no kuras nāk leģendārais
episkais eskeipiskais epikūriskais citāts
Don't waste your life in gothic doom, katrā ziņā izdarīt to es varu, bet par visu vairāk man patīk būt funkcionālam:
Nový Svět - Do What You Wilt! (mongo version)
Nový Svět - Do What You Wilt! (original version)
p.s. vakar Marta Migla koncertā bija smieklīga vieta starp dziesmām, kur aicinājumam "Atkārtot!" no zāles sekoja vēl viens - "Atvainojieties!" xДДД
