pie vienas žēlošanās
besī tas tumšums.ko cilvēki dara mājās, divatā, pa vakariem?
nu,ok, iziet pastaigāt ar suņiem vajag katru vakaru.
bet baseins/vingrošanas nav katru vakaru, nedz kori, nedz teijāteri,
es laikam esmu tik izslāpusi pēc vienatnes, ka man besī,ka tas vīrs ir mājās. šodien biju no darba pēc 16tiem. gandrīz 6 stundas līdz gulētiešanai, gandrīz visas tumšas.
ko jūs dariet vakaros, izņemot to,ka audziniet bērnus vai skatieties televīzōru? nu,kad nav jātaisa remonts, jākrāmējas, kad ir riktīgs sagurums un neko negribas?
nu,ok, iziet pastaigāt ar suņiem vajag katru vakaru.
bet baseins/vingrošanas nav katru vakaru, nedz kori, nedz teijāteri,
es laikam esmu tik izslāpusi pēc vienatnes, ka man besī,ka tas vīrs ir mājās. šodien biju no darba pēc 16tiem. gandrīz 6 stundas līdz gulētiešanai, gandrīz visas tumšas.
ko jūs dariet vakaros, izņemot to,ka audziniet bērnus vai skatieties televīzōru? nu,kad nav jātaisa remonts, jākrāmējas, kad ir riktīgs sagurums un neko negribas?
Nezinu kā precīzāk izteikties.
Jūs nerunājat?
Tagad, kopš vairs nekautrējos dziedāt drauga klātbūtnē viņam būs daudzi mokoši vakari/naktis, klausoties, kā es bļauju un vice versa.
es varētu nedēļām nerunāt (ciba/skype neskaitās, tieši runāt man ir problēma)
da man vnk gribas būt vienai. piemēram, dienas 3. bet ir dars, utt, utjp, un tā gribēšana šobrīd sakrājusies ar kaudzi
vot, es gribētu paspēlēt klavieres, bet tākā tas ir pēc 20 gadiem, man vajag mājās būt vienai, lai pagammotu un šķībi greizi paspēlētu kautko, a kur to vīru lai liek?
problēma ir tajā,ka es gribu, ka viņš neklausās.
bet vaj, kā es klimperētu, ja man būtu ko, aj jezus.
Bet tas tikai tad, kad man nav jāšuj...
vīrs nejūtās omulīgi,kad sēžu internetā un viņu ignorēju, šūt nemāku, pērļot etc nevelk. mož jāuzada vēl kāda piecpacmitā šalle
es pieļauju, ka daļa taisa ēst, tīra māju, iet dušā un dara seksu. bet es nezinu
ēst taisīt reāli apriebies, daru to gandrīz katru dienu, šodien boikotēju, teicu vīram,lai ēd kautkādas sardīnes vai šprotes,vai kas tur viņam ir
seksu man nepatīk pa lielam darīt bez dušas dienas vidū, da i šobrīd dēļ darbiem vispār negribas
bet Tu jau neesi mērķauditorija, man ir pavisam skaidrs, ar ko TU aizpildi savu dienu
vot ko darīt tādām ālavām kā man
vēl pieļauju, ka vidējais aritmētiskais vai nu abi reizē sēž internetā/skatās kādu filmu vai iet uz sporta zāli pāris reižu nedēļā, iet uz randiņiem vai paēst ārpus mājas, tad jau vēl cilvēkiem mēdz būt hobiji. lasa grāmatas
/labi, ka tev skaidrs, man gan bieži vien nav skaidrs
uz sporta zālēm jau iet (viš), es uz baseinu, un kori, un treniņu, bet pēkšņi vot šitāds pavisam plats vakars, spēka nav (ok,un es atkal nokaunos par nav spēka Tavā priekšā, jo manam"navspēka" smiekls virsū metams uz Tavējo) abet ko darīt nezinu, cik var tās filmas skatīties?
un mēs lasam grāmatas, bet nu, 6 stundas? tobiš, es varētu, bet ē, tak itkā jāpavada tas laiks divatās?
es nekasos, es nesaprotu kā vispār tik daudz ko var paspēt un izdarīt, jo baseini un kori un treniņi tak arī paņem laiku un ja vēl šad tad padara seksu (biežāk nekā 1x mēnesī)
/a tās, kas tiek galā lielākoties to tā 'kaut kā' nu kā māk, tā maun un cer, ka kaut kā izpeldēs
mantās dažas družkas tādas- vai nuļoti tālu, vai pašas aizņemtas,papļāpājam,kad sanāk skaipā.
skaistumsalonus nemāku
da man vnk ļ.patīk mājās, bet vienai
bet ko dara otrs tikamēr?
bet jā, man ziemas vakari ir serjāļiem, filmām un uzresnēšanai.
pusstnda ceļā uz/no darbu ir mans maksimums :D
šodien 7
tad arī pateicu (pie sevis) ka lai tikai kāds man pamēģina ko teikt,ka eju mājās
bet vispār jāsāk ar to,laukos var darīt visu to, ko nevar darīt pilsētā.
Pilsētā vispār var tikai lohoties un seriālos grimt.
man ar sevi nekad nav garlaicīgi
bet iespējams,ka tā problēma tieši tur,ka praktiski nesanāk būt vienai. nu, man skaitīšanas solis ir kā minimums 24 stundas
Ja galīgi negribas komunicēt, tā arī pasaku viņam, ka man vajag manu klusumu, aizdzenu pie kompīša, pati tikmēr vannā, pie grāmatas, vīna, vai kas nu tur.
Bet tā sasodīti sen nav bijis.
kopā lasām internetus un ņirdzam
skatāmies kkādu trešu
jogojam
darām kopā katrs savu, nu es lasu, viņš spēlē kokli vai giču, ja vajag, pakomunicējam
agrāk gājām ciemos, bet sen nav būts
ejam kaut kur ārā
tā kaut kā
skaistumkopšanas procedūrām nodoties arī nav slikti.
Manējie vnk iet uz parku skrituļot pāris h vai uz tirgu. Man vairāk nevajag.
Kad esam divatā, dzeram konjaku, vīnu (ko nu kurš) un skatāmies seriālus. :) un jā, mēs runājamies par visu ko. Diezgan daudz.
Vispār mēs viens otru netraucējam, bet es zinu, kā Tu jūties, jo man vienās ilgās attiecībās arī ļooooti pietrūka būt vienai (tad es sēdēju tajā vannā), tagad pat vienā istabā esot, nav tās sajūtas, ka otra klātbūtne traucē, bet toreiz bija. Es tad bizenēju riņķī, bet kad izšķīrāmies un sākām dzīvot atsevišķi, es vnk vakarā pēc darba skrēju mājās, lai... viena tur sēdētu! :D
runāšanas vaina :)
Man kaut kā pazudis laiks kad "netaisa remontu, nekrāmējas, kaut ko nemazgā, netīra, negludina, negatavo, neņemas ar sīkajiem". Un ja nu pagadās tāds laiks un vēl abiem kopā tad mēs taisam kaut ko garšīgu ēdamu vai runājam un kaļam plānus turpmākam (lai akal brīva laika nebūtu) vai vispār daram katrs savu un liekam to otru mierā.