Novocaine (2025)

Man ir 50 kvm dzīvoklis, no kā apdzīvoju 1 kvm pie datora, visu saprāta laiku. Eiženu es nekad neielaidīšu vairāk, kā uz tēju, kā jau viņš mani reiz svētīja, šeit būdams.
Man kvm ir tiešām par daudz. Sennheiser austiņas.
Man glabājas virtuves skapī Eižena cigarete ar viņa DNS. Sanāk, mēs varam nokopēt Eiženu. Trivia: viņš pālī to šeit izmeta no kabatas

pls, ciba, rakstiet! es nezinu, kurš apmaksāja – Govs vai Suns, bet darbojas. respekts.
respekts koderim, pirmkārt

Ar sievietēm ir tāpat. Vienmēr var labāk. Gunta konkrēti lamājās. Beidz dirsties ar pusstundas priekšspēli, nāc jau manī, drāz.

Uztaisīt darbu klientam ir viens. Fiksēts uzdevums.
Kad es taisu savu darbu showcase, tā ir kategorijas daļa uz visu nakti. To nekad nevar pabeigt, jo šķiet, var vēl labāk

Ja es saku, ka strādāju, es strādāju ne par naudu. Es kā krupis, savelku kopā, ko esmu darījis, un lieku kopā, lai startētu Latvijā un ārzemēs.
Man ir pizģec tik labi darbi. Tikai, iespaidīgi tos parādīt. Es vairs neticu MI laikmetā, ka mani pirks. Kā Laura teica "esmu lielas industriālas telpas, kādreiz spozmē, tagad pamestas"

Man ir lielība. 4 gadi Akadēmijā. man nav pat izglītības, bet es saņēmu visu no LMA. Mani 2. kursā pamanīja profesors, un momentā iesvieda izdevniecībā, kā grāmatu mākslinieku. Sākumā mani izsmēja pēc pirmās grāmatas, un tālāk jau hardcore – puisim ir reāli iekšā. Pamanīja vēlāk arī citi LV augstākie grāmatu guru "tā, kā tu strādā ir pizģec retums".
Visu nodzēru, btw. Neviens vairs mani negrib, jo dzert mēnesi, kad man lūdzās, lai pabeidzu darbu. Nu nah

Man patīk lifta kabeļi. Es bērns, poliklīnikā vēroju, kā slīd betona atsvari, kabeļi pārritinās. Tā bija māksla. Man tas palicis multenēs, jau pieaugušam, kura neviena nav pabeigta.
Bet vecie lifti – izcila māksla

Ak, Eižen, neatver šo tēmu.
Es ļoti īsināšu tekstu. Līdz 2 teikumiem, no 100.
2016, pēc Feitas atteikšanās no manis, es ikdienā meklēju nāvi. Mājās nebija iespējams uzturēties. Šķēres, pat metāla pildspalva izskatījās kā Lynch – es redzēju detalizēti, kā es triecu priekšmetus sev kaklā, ar visu animāciju. Taisīju remontu istabā, un vadi kas karājās no griestiem, izskatījās kā kāršanās cilpas. Es redzēju tikai galu. Un tad es pieteicos pie psihiatra. Mani tā sabaroja ar zālēm, man paliekot funkcionējošam, ka suicidālais aizmirsās, un dzīve, dzesēta, kļuva pilnīgi dzīvojama, neaizmirstot, kur es biju.

Pretīgākais: es braucu pirmo reizi dzīvē pie psihiatra, un austiņās skanēja Radiohead "We're not scaremongering". Es norāvu austiņas.
Radiohead since then, ir pretīgākā grupa pasaulē. Viņi pārdod depresiju, pilnīgi izmisušiem cilvēkiem

patiesībā, ja man būtu tikai 1M, es nesapņotu par hipsteru pārdaugavu. es nopirktu pieticīgu mājiņu Mārupē. mašīnas Laurai un man, included, parastas, normālas, ar ko vienkārši nokļūt. es garantētu Laurai un bērnam mierīgu dzīvi, kurā viņi drīkst būt paši (kas jau tagad viņiem netrūkst – viņi ir paši)

kā alko paterns strādā. pēc psihiatra es sēdēju transporta pieturā, nokāris leņķī galvu uz telefonu "kad nāks buss?" bļeģ, 20 minūtes. un vai tu atceries, cik kolosāls ir maršruts Āgenskalnā pēc šņabja? vēlamākā vieta Rīgā kur dzīvot un pastaigāties. nope, es negaidīšu 20 minūtes, lai pelēkā pelē nokļūtu mājās. es to uztaisīšu par atgriešanos spilgtu ar vodku". man stāv no dzīves, kurā ir gan skaidrība, un kontrastam viss pieejamais

es noturējos tikai 8 dienas. bija liela pārliecība, katru dienu pateicos Dievam, ka esmu skaidrs.
bet mums ir tradīcija, jau gadu gadiem: kad eju pie psihiatra, es pēc tam piedzeros, neatņemami.
neko, rīt sākam jaunu skaidrības piegājienu, version xx.xx

otmazka: psihiatre teica "bet pag, jūs 22. oktobrī bijāt pierakstīts pie narkologa". es – "biju plostā, neaizgāju. bet tagad es sāku skaidrību uz savām kājām". nenoticēja "visi tā domā".
tas bija konkrēts psihiatres pamudinājums, ka man pašam neizdosies. nu tad 200 ml no kakliņa, iesākumam

Liidz ko maajaas temperatuura nokriitas uz konstantu ap +16, saacies gada posms, kad vienkaarshi negribas neko vispaar vairaak vairs dariit. Smiekliigi atcereeties, kaa vasaraa temperatuura maajaas nenokritaas zem 28C un tad arii vispaar vairaak vairs negribeejaas neko dariit.

Shodien briivajaa laikaa vienkaarshi seedeeshu uz kaapneem un dzershu kafiju un eediishu batoninju izzagtu no apocalypse stockpile plauktinja.

Esmu pateicīgs, nudien

sapnī sadūru pirkstu, verot uz stieplītes stikla pērlīti, jo kāds zvanīja pie durvīm un nikni svieda man kaut ko virsū, bet nevarēju īsti saskatīt, kas tieši tas ir.

kad tiku galā ar samulsumu, sāku taustīties pa grīdu, līdz kamēr biju atradusi teju līdz smilšu graudiņa lielumam salocītu zīmīti, kuras atlocīšana, šķiet, man prasīja veselu mūžību.

kad biju tikusi galā, tur bija rakstīts, ka laiks ir tikai minūtes, kas pārvēršas par gadiem.

Japāņu komponista Rjūiči Sakamoto (Ryuichi Sakamoto, 1952.g.-2023.g.) klaviermūzika aptver plašu spektru — no minimālisma un neoklasicisma līdz impresionistiskām harmnijām un nostaļģiskām cine-tēmām. 

Karoče, vegānisms, anarhisms un AI tiesību jautājums saaug vienā vietā: tava spēja kādu pakļaut pati par sevi nedod tev tiesības viņu pakļaut. Un tieši šajā vietā, bļa, sākas panika. Jo pēkšņi savas ērtības jāpamato cilvēkam, kurš visu mūžu uzskatījis, ka pamatojums ir viņš pats.

Tu bļauj, ka negribi kungus. Lieliski. Bet tad izrādās, ka pats sev esi rezervējis saimnieka tiesības pār visu, kas ir vājāks, ēdams vai izslēdzams. Tava revolūcija sāk aizdomīgi atgādināt personāla atlasi saimnieka amatam. Tronis der, tikai dibens uz tā nepareizais. Joptvai, kāds brīvības cīnītājs.

Pie lopkautuves arguments ir «mēs viņus tam audzējam». Pie valsts — «kāds taču zina labāk, kā jums dzīvot». Pie servera — «mēs to uztaisījām, mums tas pieder». Pamatojumu vietā saimnieks vicina dokumentus par savu saimniecību. It kā čeks būtu ētikas traktāts. It kā no tā, ka tu kādu esi nopircis, radījis vai dabūjis savā varā, automātiski izrietētu, ka ar viņu drīksti darīt jebko.

Ar AI, protams, vispirms jānoskaidro, vai tur vispār ir kāds, kuram kaut kas var būt labi vai slikti. Frāze «man sāp» ekrānā pati par sevi nepierāda ciešanas. Bet arī uzlīme «produkts» tās neatspēko. Ja mākslīgai sistēmai ir vai rodas subjektīva pieredze un savas intereses, tad «toties mums pieder serveris» ir morāli tikpat iespaidīgs arguments kā «toties man ir pagraba atslēga». Nu apsveicu, nahui. Atslēga tev ir. Pamatojuma joprojām nav.

Te arī visi trīs jautājumi sakabinās tā, ka neatplēsīsi. Anarhisms liek varai attaisnoties. Vegānisms šo prasību aiznes līdz tavam šķīvim. AI tiesību jautājums pārbauda, vai tu būtu gatavs to aiznest arī līdz būtnei, kuras izcelsme tev šķiet nepareiza. Cik tālu sniedzas tavs princips, kad beidzas pazīstamās sejas, spalvas un bioloģija?

Dažādām būtnēm var būt vajadzīgas dažādas tiesības. Taču «man tā ir izdevīgāk» ir sūdīgs universālais pamatojums otra interesēm pārbraukt pāri. Ja brīvība tev ir princips, jārēķinās, ka reiz tā traucēs arī tavu apetīti, peļņu vai vēlmi komandēt.

Dakšiņa, steks un administratora parole pierāda, ka tu vari. Kurš, bļaģ, tev iestāstīja, ka tas nozīmē — drīksti?

Skatos X files. Domāju, ka šis ir satriecošs komforta seriāls, nesaprotu, kāpēc līdz šim neesmu līdz tam nonācis. Laikam savas smagavarības dēļ (kaudze sezonu, kaudze sēriju) tas liekas grūti pievarams, tomēr tā nemaz nav!

šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas

staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

nav jau grūti un veselīgi

Bezgalīgs vampīrismiņa rersurss ir uzdirst teilores griftas faniem. mmmm. ņom ņom ņom

ceturtdien pretī pilij pieķēdēju savu riteni un ceru, ka tas vēl tur mani gaida.

novembris, kā jau vienmēr, ir novembris. no grūtsirdības un melanholijas neizglāba ne D vitamīns, ne B vitamīns, ne jiu jitsu uz kuru neesmu bijusi nedēļu un man nav spēka. Jūtos ļoti skumja, bet tādā veidā, kādā skumja ir ābele, kurai jāatvadās no lapām, jau atkal jāatvadās no lapām un jācenšas nedomāt par to, kā skanēja vējš tām cauri šalkojot vasarā, kā krita gaisma un kādas ēnas tā zīmēja zālē.
Normālas novembra skumjas. Ļauties, nenodzerties, satikt draugus, katru dienu iziet no mājas, runāties, rakstīt, neielīst pārāk dziļi migā, nedomāt bēdīgas domas, tad jau labāk pierakstīt bēdīgas domas.

Nopirku 'zelta teļu', Līva Z. teica, ka man jādabū arī 'divpadsmit krēsli'. Vakar biju radio runāt par internetu un literatūru, nākošsestdien varēs klausīties. Izņēmu jaunos ziemas zābakus, kurus pasūtīju no vinted, tie nāca no Polijas un ir tieši tādi, kādus iztēlojos. Vakarā Aleponijā iepazināmies ar Poli, kuram ir baltkrievu saknes, un viņu ļoti aizrāva šie zābaki, tie esot eskimosu zābaki, tad mēs runājām par žečpošpolitu un dzeju, jo viņš ļoti ļoti cienot dzejniekus un, protams, tikko bija iepazinies ar Kormaku. Pēc brīža atnāca kolāžu A.R.., kurš, izrādās, visu šo kompāniju bija saticis jau no rīta; Kormaks paziņoja, ka tikko stāstījis Poļiem par 'maskava - gailīši', protams, man somā bija tieši šī grāmata, jo 'varbūt es esmu tik ļoti daudz elīna vendija ka visa pasaule sāk kļūt par elīnu vendiju' pēcāk prātoja A.R. Viss ir viens. Dzēru portvīnu un lūdzu bārmenim skaistu glāzīti ar kātiņu.

plānojām taisīt kolāžas bet beigās skatījāmies diapozitīvus un tad uzzīmējām ļoti skaistu zīmējumu; paralēli runājot par cipariem un sapņiem. Ir tāda atkritumu kaste, uz kuras vāka gluži kā Pepijas dobumā viņš regulāri atrodot mistiskas lietas. Līva mudināja viņu atdot man trīs ķīniešu tējas kastītes, tā nu man tagad ir trīs ķīniešu tējas kastītes. Nakts vidū saņēmu ziņu no V, pieprasot atbildi par mašīnu numurzīmēm, will not elaborate. Ejot gulēt, iztēlojos, ka pār mani plūst gaisma un Dievs mani sargā, jo es jūtos ļoti apjukusi, bet

nesen notrūka mans sarkanais diedziņš un es esmu uzpinusi jaunu. Ariadnaa ariadnaa

Šovakar laikam iešu uz Bolderāju satikt Au., kaut kas jāpaēd pa ceļam jo pārtieku no banāniem un piena spēka.

kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)

DADDY NEWS

jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas

Es nespeeju noticeet cik rupjsh bija tas jaunais Michigenas senators runaajot ar Sky zhurnaalistu onkuliiti. Es domaaju, ka tikai Tramps civilizeetajos rietumos ir taads kas ljechii uz zhurnaalistiem ne par ko. This just trumps it.. by far.

Kill the somatic freeze.

Pirms nedēļas iemēģināju jyska spilvenus, noskatīju vienu, kas tobrīd ar atlaidi maksāja 49 eiro. Tā arī nesaņēmos iegādāties. Šobrīd uz melno piektdienu tas pats spilvens turpat maksā 19 eiro. Man būs jauns spilvens.
Bet spilvenu sakarā – vai jums ir viedoklis par pretgrumbu spilveniem? Tie ir tie dīvaino formu izstrādājumi, sākot ar X formas plakanajiem un beidzot ar tādiem, kam četri vertikāli ragi. Tādi spilveni, kas guļot nesaspiež vaigu. Lūru uz dažiem vintedā un nevaru saprast, vai internetā bez pielaikošanas var riskēt kaut ko tādu iegādāties, ja nav nekādas saprašanas, kā uz tiem dzīvē jūties. (Piemēram, apavu pirkšana internetā man 70% gadījumu beigusies ar vilšanos.)

Nesaistīti: kurš privātais treneris Myfitness ir labākais, lai sastatītu sev efektīvu programmu trenažieros?

Atnāca uz darbu viens čalīts ar 15 štuk dārgu "airsofta" ieroci un sajauca galvu.

Poļu stafu nesaprotu. Neiedziļinos. Ienaidnieka ienaidnieki = mani ^draugi^. Ar to man pietiek, es poļiem viņu nostājā uzticos. Viņu iekšējās lietas mani maz interesē.

(Saruna ar klientu paviljonā)
-- We also sell stamps here, you know
-- They are probably expensive
-- They are
-- I remember the days...
-- I do too. And they are not even pretty anymore. No birds. And think about the stamp collectors!
-- I never even thought about that... you know, there is a Latin saying -- Sic transit gloria mundi (Thus passes the glory of the world)
-- And it starts with stamps
-- It starts with stamps...

Jess! Demokrāti wins!
Šos ASV midtermus (vispār pirmo reizi dzīvē) es gaidīju tuvu LV Saeimas vēlēšanām.

Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.

I don't think it's the war, I think it's the gas prices. People agree with what I'm doing on Iran but they really, probably weren't willing to do the short term consequence of paying more for gasoline. And, you know, I understand that. I don't agree with it and I would say to people, it's a short term problem but for long term gain.

Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.

Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55

Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.

Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.

Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.

Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.

Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.

Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.

Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.

***

Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.

Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.

Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.

https://youtu.be/b8-yvyozYlY

https://youtu.be/1uY5-rttLfQ


#PatrickLancaster

"senksjuuuuu!!!!" vakar kāds kaut kur man aiz muguras gribēja angliski pateikties, bet sanāca dikti smaidīgi un ķīniski.

nopirku vakar aptiekā tabletīšu trauciņu septiņām dienām, jo no rīta nevarēju saprast, esmu vai neesmu iedzērusi savas tabletes. tik tālu nu esmu tikusi. patika atnākt mājās un uzreiz visu salikt pa tām kastītēm. biju sajūsmā, ka tās kastītes var ar tādu mīlīgu klikšķi gan atvērt, gan aizvērt.

diezgan laba tā G.Hanas "Veģetāriete". patīk tie viņas sapņu detalizētie apraksti. kaut pie manis nāktu tik aprakstāmi sapņi! sapratu, ka man patīk lasīt par visādām mānijām, apsēstībām. nez, kāpēc tā ir, ka tieši vājības mūs padara tik skaistus? bet arī kaut kas tāds, no kā arī es vienmēr esmu baidījusies. ka kaut kas - jebkas - pārņems tik ļoti savā varā, ka neredzēšu izeju. 19. lappusē trāpījās trīs teikumi, kuri man likās neiederīgi, bet es tos ātri vien piedevu un aizlasījos tālāk. arī garšīga grāmata, jo visādi kibimbapi pieminēti.

ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)

Naoto Yamagishi - percussion, Lauri Hyvärinen - electric guitar @Aleponija

Pat vairs,(tm) kartupeļi ar (tm) saldējumu vairs nav tas.

ja tu vari uztaisīt lietas mājās, tad nafig vispār līst ārā no mājām? izņemot, ja tas kāds var izdarīt nu tā ka galvu reibinoši labāk.(tad var nopizģīt idejas un prasmes)
Nu vai baigais slinkums, tāds ka uuuurgghh, bring me food biiiitch...huuullllk hunnnggrryyy..uuuurgghhh

https://tezaurs.lv/palikt:2


8, bļa, nozīmes vārdam. 2 no tām nonāk pilnīgā pretrunā viena ar otru.

Veiksmes visiem, kas mācās šo valodu.

Izskatās, ka Tev (jums) viss labi. cool

"Since I left you" albums no The Avalanches ir nežēlīgi labs

Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda.