5.. Nov, 2026 | 16:35
Ak, Eižen, neatver šo tēmu.
Es ļoti īsināšu tekstu. Līdz 2 teikumiem, no 100.
2016, pēc Feitas atteikšanās no manis, es ikdienā meklēju nāvi. Mājās nebija iespējams uzturēties. Šķēres, pat metāla pildspalva izskatījās kā Lynch – es redzēju detalizēti, kā es triecu priekšmetus sev kaklā, ar visu animāciju. Taisīju remontu istabā, un vadi kas karājās no griestiem, izskatījās kā kāršanās cilpas. Es redzēju tikai galu. Un tad es pieteicos pie psihiatra. Mani tā sabaroja ar zālēm, man paliekot funkcionējošam, ka suicidālais aizmirsās, un dzīve, dzesēta, kļuva pilnīgi dzīvojama, neaizmirstot, kur es biju.
Pretīgākais: es braucu pirmo reizi dzīvē pie psihiatra, un austiņās skanēja Radiohead "We're not scaremongering". Es norāvu austiņas.
Radiohead since then, ir pretīgākā grupa pasaulē. Viņi pārdod depresiju, pilnīgi izmisušiem cilvēkiem
Es ļoti īsināšu tekstu. Līdz 2 teikumiem, no 100.
2016, pēc Feitas atteikšanās no manis, es ikdienā meklēju nāvi. Mājās nebija iespējams uzturēties. Šķēres, pat metāla pildspalva izskatījās kā Lynch – es redzēju detalizēti, kā es triecu priekšmetus sev kaklā, ar visu animāciju. Taisīju remontu istabā, un vadi kas karājās no griestiem, izskatījās kā kāršanās cilpas. Es redzēju tikai galu. Un tad es pieteicos pie psihiatra. Mani tā sabaroja ar zālēm, man paliekot funkcionējošam, ka suicidālais aizmirsās, un dzīve, dzesēta, kļuva pilnīgi dzīvojama, neaizmirstot, kur es biju.
Pretīgākais: es braucu pirmo reizi dzīvē pie psihiatra, un austiņās skanēja Radiohead "We're not scaremongering". Es norāvu austiņas.
Radiohead since then, ir pretīgākā grupa pasaulē. Viņi pārdod depresiju, pilnīgi izmisušiem cilvēkiem