Rīta sarunā ar meitu, teicu, ka viņai būs man jāuzzīmē spēka "vārdi", lai varētu izturēt nometnē.
Viņa - jā, es uzzīmēšu tevi ar šauteni un to māju (domāts batiņš, uz kuru viņi man mēdza braukt pakaļ pēc apmācībām). :)

Vakar ap 22 nākot mājās, satiku kaimiņieni. Viņa no sākuma esot nobijusies, tad ooo, jūs no zemessardzes?!? Es, labvakar, jā! Un viņa - tad jau mūsu māja ir drošībā.

Awwww....

P.s. visādi citādi, esmu pamanīta.

Šodien kaut kāda - vilšanās diena?

Nepietiek ar to, ka esmu briesmīga sieva, tagad arī kļūstu par briesmīgu māti. Un tās vakardienas kārtis mani sabiedēja.

Veikalā pie "kaut kas gards" plaukta, ieraudzīju Ferrero končas uz atlaidēm. Nodomāju, neviens cits jau man viņas nepirks un nedāvinās. Ja paprasītu, lai nopērk, gan jau nopirktu, bet es vairs negribu prasīt. Es tam visam esmu par piekusušu.
Tāpēc tagad darba riju končas 😄

Šodien nokārtoju NMP zemessardzē. Ar ko noslēdzas vieglās dienas pamatapmācībā.
Stayin' Alive- Bee Gees, izcili noderēja, kad atdzīvinājām Anniņu.
Un šī bija reize, kad pirmo reizi bija darīšana ar Čārliju- heimliha paņēmiena lelli. Nemaz tik viegli to nav izdarīt, kā izskatās.
Tālāk būs tikai sviedri, asaras un asinis (kaujas šaušana un garā nometne).
Juksim prātā katrs pa savam 😄

Vakar vakarā braucu uz laukiem. Tumšs, lietus, meža dzīvnieki skrien uz ceļa.
Pēc kārtējās straujās bremzēšanas, es gribu uz mājām, drošībā.
Bet, nevarēju saprast uz kurām...
Esmu pazaudējusi "ģimenes" skaidrojumu.

Esmu sapisusies meistarībā un esmu pāris soļu līdz micdrop.

Pēdējās 17 h lai izlemtu, pieteikties vai nepieteikties 100km izaicinājumam...

Izturēju. Es gan nezinu vai rīt varēšu paiet 😐