Pasaki! protect your boundaries. Citaadi cilveeki meedz push your buttons until you explode. ir labaak, ka vinji zina, kas tev patiik un kas nee.

Bet varbuut man jaaiemaacaas not to explode? To control my emotions and reactions?

Vnk kaut vai taapeec, ka taa dalja, kas regjistree paaridariijumus un does not just magically shut up for the sake of peace and unconditional love, it is telling you something and your objective is to find out what it is, to understand it. Otherwise the unconditional love is bought for the price of not allowing yourself to be real.

Bet tricky moments ir tas, ka es nezinu vai taa emotional dalja ir balstiita realitaatee/objektivitaatee/Dievaa vai neirozee? Because lets face it, we in our family are pretty much hopelessly fucked up mentally, so kaa es varu zinaat vai es vienkaarshi savu fakapu nemeegjinu vinjam virsuu uztriept?

Maybe it would do me a favour to reign in my neurosis horses, un be more zen and selfless?

Karoche, kaa es varu zinaat ka paaridariijums ir objektiivs? How do I know that my emotional response is legitimate? Jut mere existence of emotion does not make it true. It might signify that I have neurosis not that the other person is a villain..

Nu bet paga, tas ir Tavs uzdevums saprast savu emocionaalo pasauli. Ne viens cits jau to nevaru izdariit tavaa vietaa. Es nezinu cik ir helpful Savas emocijas Saukt par neirozi -- jebkuraa gadiijumaa pat ja tu kaut ko apspied tik un taa parasti ar to ir jaatiek galaa. Taapeec jaameegjina saprast, vai vinjsh tieshaam dara lietas, kas nav forshas vai shiis ir kkaadas paaridariijums no pagaatnes.

Apart from a therapist. A therapist could help you understand yourself better. Bet reaali, ja tu apspied emoocijas un centies but 'zen,' vai 'pozitiiva', viñas nevar izprast normaali, un tad viñas vienmeer tik un taa straadaas pret tevi undercover. Emocijas grib uzmaniibu un izpratni, tad viñas pamazaam saak kljuut saprotamas un vadiit riiciibas loogjiskos veidos. Tas nenoziimee, ka visu laiku jaavaino R, vnk ka buutiibaa the only way out of turmoil is through emotions and trying to understand yourself.

Tu neesi nekaada sveetaa, bet iists, dziivs cilveeks.

Bet mums visiem jaatiecas uz Christ consciousness. Like what would Jesus do?

Man šķiet, ka 217 dod ļoti sakarīgus padomus, kā par šo domāt.
Bet ar Jēzu nav tik vienkārši. Jāatceras arī tas, ka Viņš ir teicis - mīli savu tuvāko kā sevi pašu, nevis - mīli vairāk par sevi pašu.

Piekriitu par 217. Jo vinjai ir christian background and real relationship experience. So viedums.

Ir gruuti ar to Jeezu.. jo Jeezus saka, ka vinji nezina ko vinji dara, nu un kaa tad taadiem var jebko paarmest? Paarmest nezinaashanu? Teikt - zinien tuuliit pat, or else? Ja es kaut ko nezinu, tad miileeshana buutu nevis dusmiiga paarmeshana, norobezhoshanaas, bet pacietiiba, ne?

Bet kāpēc jābūt kopā, vai tad Jēzus to saka?

Vienmeer jaasaka i wish i could

Vai no taa labaak paliek?

Jaa jo tu nejuuties sevi apcakareejis

Bet daudz sliktaak ir justies otru apchakareejusham.

"beznosacījumu mīlestība" ir bezjēdzīga.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Tev tādas nav, ja Tu uzdod tādus jautājumus.

Fair enough :/

domāju, ka beznosacījumu mīlestība ir sūds, bet pirms viņam ko teikt es apsvērtu:
a) kāds šai pateikšanai ir mērķis - tikai izgāzt sakrājušos pagātnes sāpi (tos es izlaistu, jo tādas lietas vajag teikt uzreiz, kad viņas notiek, nevis krāt), vai, lai mainītu kko nākotnē
b) no tām otrajām droši vien es domātu, par to, kuras ir viņa būtība, ko nevar mainīt, un ar ko vnk nāksies sadzīvot, ja izvēlies palikt ar šo cilvēku kopā (piemēram, nezinu, vadi un kabeļi visur vai kastes vai zeķes, vai hobiji/kaitinoši paradumi, kas šim cilvēkam bijuši visu mūžu jau pirms Tevi sastapa), un kas ir tās lietas, kas ir varbūt temporary sīkumi, ko viņam ir viegli pamainīt

jo nu neviens nav ideāls un pieprasīt otru mainīties ir diezgan pašam un attiecībām enerģiju izsūcoši un galu beigās bezjēdzīgi, jo, pat ja cilvēks īslaicīgi izmainās, tāpat pēctam lēnām atgriezīsies pie vecajiem paradumiem, tāpēc drīzāk ir vērts jautāt, vai ir vērts būt ar šādu cilvēku kopā, ar ko tik daudz nesaskan (ņemot vērā, ka katrās attiecībās būs kkas, kas ar otru nesaskan) - nu tobiš vai saskanošais atsver nesaskanošo...

ļoti labi noformulēji. manuprāt "pateikt visu" vai "neteikt neko" ir divas galējības un nekad nekas nav tik ļoti melns vai balts, ir jāskatās jautājumam no visām pusēm un jāatbild sev godīgi, kāpēc gribas darīt tā vai šādi.

manuprāt, bez nosacījuma mīlēt var tikai māte savu bērnu viņa pirmos dzīves gadus - kamēr viņš ir neaizsargāts un apgūst pasauli, un ir pilnībā atkarīgs no otras personas, vēl nespēdams dot tai pretī savu mīlestību un pūliņus. pieaugušajiem par to savā starpā tiešām vajadzētu aizmirst.

Paldies, shis ir kaa vienmeer veertiigi.

Bet man kaa vienmeer ir aktuaala tikai viena lieta - ko gan noziimee "vai ir veerts?", jo daavaatam zirgam zobos neskataas. Vienkaarshi varbuut jebkaads cilveeks liidzaas atsver skaudro vientuliibu.

Man ir ljoti gruuti domaat racionaali, es pasauli uztveru caur emocijaam. Es leenama maacos domaat racionaali, bet ja kaut kaada saruna man pacelj visas senaas, skaudraas emocijas, tad es no ta avairos kaa no uguns.

"Vienkaarshi varbuut jebkaads cilveeks liidzaas atsver skaudro vientuliibu" - pie visa tā, ka daudz ko varu nezināt, -- nē.

Uz šo atbildēšu skarbi un tieši (jo ir grūti novaldīties)- jaunāka būdama esmu redzējusi daudz kā manu mammu sit, kā viņas mīļums izšķaida mūsu ēdienu pa virtuves grīdu, kā lauž durvis, kā lamājas, kā niknumā vārās un netinas prom.. un arī to, kā viņa pie viņa turpina atgriezties, jo "jebkāds cilvēks līdzās atsver skaudro vientulību". draudziņ, izdomā, kādu dzīvi un cilvēku tu sev vēlies par līdzbiedroto un nesamierinies ne ar ko zemāku, racionāli un konkrēti, kā ejot uz darba interviju. ko vēlēsies un uz ko tieksies darbos, tas arī tev būs.

Pirms saki, padomā, vai tā ir reakcija uz šo attiecību beigām vai viņa personību. Esmu par to šķiršanās variantu, kurā, vēlāk nejauši sastopoties, nav jāpāriet uz ielas otru pusi ;)

Ouch..

Well.

If you do care about loving somebody you'd tell them the things that make you love them less.

Then again, I would be extremely self-critical of speaking of things in terms of neizdarības un pāridarījumi. Those are your personal judgements of his actions, not anything half remotely objective.

What does matter is what you *like* and what you *dislike*. Or hate for that matter. You tell him what you dislike and how much (as in,"when you do XXX, that makes me feel like I should leave you [could be also some extrapolation on why it makes you feel so, eg. beacause it makes you feel powerless]"). As precisely as possible. And that's it. Whether it is a neizdarība or pāridarījums doesn't need to concern him. Because it is not what he does, but it is your judgement of him.

This is very legit advice, paldies! Tev vienmeer ir maximally tuned common sense..