Uz šo atbildēšu skarbi un tieši (jo ir grūti novaldīties)- jaunāka būdama esmu redzējusi daudz kā manu mammu sit, kā viņas mīļums izšķaida mūsu ēdienu pa virtuves grīdu, kā lauž durvis, kā lamājas, kā niknumā vārās un netinas prom.. un arī to, kā viņa pie viņa turpina atgriezties, jo "jebkāds cilvēks līdzās atsver skaudro vientulību". draudziņ, izdomā, kādu dzīvi un cilvēku tu sev vēlies par līdzbiedroto un nesamierinies ne ar ko zemāku, racionāli un konkrēti, kā ejot uz darba interviju. ko vēlēsies un uz ko tieksies darbos, tas arī tev būs.