ļoti labi noformulēji. manuprāt "pateikt visu" vai "neteikt neko" ir divas galējības un nekad nekas nav tik ļoti melns vai balts, ir jāskatās jautājumam no visām pusēm un jāatbild sev godīgi, kāpēc gribas darīt tā vai šādi.

manuprāt, bez nosacījuma mīlēt var tikai māte savu bērnu viņa pirmos dzīves gadus - kamēr viņš ir neaizsargāts un apgūst pasauli, un ir pilnībā atkarīgs no otras personas, vēl nespēdams dot tai pretī savu mīlestību un pūliņus. pieaugušajiem par to savā starpā tiešām vajadzētu aizmirst.