domāju, ka beznosacījumu mīlestība ir sūds, bet pirms viņam ko teikt es apsvērtu:
a) kāds šai pateikšanai ir mērķis - tikai izgāzt sakrājušos pagātnes sāpi (tos es izlaistu, jo tādas lietas vajag teikt uzreiz, kad viņas notiek, nevis krāt), vai, lai mainītu kko nākotnē
b) no tām otrajām droši vien es domātu, par to, kuras ir viņa būtība, ko nevar mainīt, un ar ko vnk nāksies sadzīvot, ja izvēlies palikt ar šo cilvēku kopā (piemēram, nezinu, vadi un kabeļi visur vai kastes vai zeķes, vai hobiji/kaitinoši paradumi, kas šim cilvēkam bijuši visu mūžu jau pirms Tevi sastapa), un kas ir tās lietas, kas ir varbūt temporary sīkumi, ko viņam ir viegli pamainīt

jo nu neviens nav ideāls un pieprasīt otru mainīties ir diezgan pašam un attiecībām enerģiju izsūcoši un galu beigās bezjēdzīgi, jo, pat ja cilvēks īslaicīgi izmainās, tāpat pēctam lēnām atgriezīsies pie vecajiem paradumiem, tāpēc drīzāk ir vērts jautāt, vai ir vērts būt ar šādu cilvēku kopā, ar ko tik daudz nesaskan (ņemot vērā, ka katrās attiecībās būs kkas, kas ar otru nesaskan) - nu tobiš vai saskanošais atsver nesaskanošo...