Magnesia

Vakar pirmā darbadiena...
HR joprojām nav apdeitojis savus kontraktnieku sarakstus - līdz ar to - man nepazvanīja, lai noskaidrotu, vai nevēlos gadījumā paildzināt savu atvaļinājumu. Rezultātā - 4 h bija jānostrādā. Tad deva izvēlēties - iet uz outboundu vai mājās. Bet biju priecīga tāpat, jo gribēju titk uz lielo Tesco, kas nav tālu no darba - nopirkt Antrai dāvanu. Citādi varb'tu būtu turpinājusi strādāt outboundā, it īpaši tāpēc, ka atvaļinājuma dienas vajadzētu taupīt...

..jo gribu februāri ņemt brīvu, apvienojot 2 ceļojumus. Bet rrrr... it kā maksimums, ko dodot, ir 3 nedēļas. :( 4 nedēļas nedod. Viens esot saslimis pirms atvaļinājuma un kopskaitā dabrā nebija mēnesi - atlaida no darba. Viņš bija kontraktnieks. Vot tā! Vot brutāli nedod! Un inbounds nedod arī neapmaksātas stundas. Outbounds dod, a mūsējie - ņifiga... grr.
Bet nu redzēs. Ļoti lieku cerības, ka man izdosies izveikt manipulācijas un tikt prom uz 4 ned. Ļoti, ļoti.... ceru, ka visa pasaule sadosies rokās, lai man šeit palīdzētu. :)))))

Šodien cita interesanta diena... Veļļoju uz darbu un nez kamdēļ taisni aizdomājos - ja man kādreiz sanāk, braucot uz darbu, kāda šaize ar velo. Pēc 1 minūtes!!!!! pusceļā starp mājām un centru priekšējais rats sāk šņākt uz mani. Tā viļņveidīgi. Bremzes klāt neskaras, nekas cits arī nē... Pēc brīža - riepai mīkstais.
Bet vēl tak gribēju iztestēt jauno gps speedo aplikāciju telefonā uz velo...

Njā... Mirkli vēl domāju turpināt cēlu līdz centram ,tur piesiet riteni un tālāk ar taksi. Bet tomēr izdomāju vest mājās un atstāt tur.

Biki nolažojos ar lēmumu braukt ar taksi - izsaucu ta viņu. Parasti šie ierodas ātri, bet šoreiz tieši 10 min pagāja kopš zvana un tas bija par vēlu, lai pagūtu laikā. Sapratu, ka būs jāņem flexy laiks. Un tad ar taksi nav jēgas - varu ņemt otru velo un pēc pusstundas būt darbā. Sāku jau taksim teikt, ka nevajag man viņu vairs, bet šīs sāka kašķēties. Un jau ceļā tik pateica, ka jāmaksā 2 poundi un tad viņš brauc prom. Būtu viņam iešķiebusi to divnieku un lai tinās. Bet nu labi... Ir, kā ir. Vismaz atradu laiku uzklabināt šeit kaut ko.

Būs jāmeklē šodien kāds, kuram auto brīva vieta.

Cerība nav muļķa mierinājums. Jeb ne vienmēr.

Cerība piepildījās ar uzviju. Šonakt man būs pēdējā nakts maiņa (nu vismaz šogad). Ārpus grafika jau ar nākamo nedēļu nakts maiņas tiek atceltas.

Un šosestdien jāstrādā nebūs un 22tajā arī diez vai. :)))))))))) Mute smaida. :) Nav jau tā, ka nevarētu strādāt, bet nebūtu vēlams. Es nejūtu, ka ar tām virsstundām nopelnu tik daudz, lai būtu gandarīta par tām patērēto laiku. Bet daudzi laikam jūtas gandarīti.

Tiesa - zina tīm līdi to jau labu laiku, bet paziņojuši vēl nav - daži uzzinājuši nejauši un es šodien pavisam nejauši dabūju to zināt. Un labi, ka sāku taujāt kolēģiem par šo sestdienu... Stulbi, ka viņi to plāno paziņot pēdējā darbdienā pirms grafika maiņas - cilvēki var būt apslimuši, paņēmuši flexi stundas utt.
Tas diezgan pamatīgi pamaina manus plānus ar.

Kas pavisam dīvaini - šonedēļ nāca aptaujāt par to, kurā maiņā grib pāriet - rīta vai vakara. Nobrīnījos, ka tik laicīgi... Bet nē - pašā laikā. Par cik nebija laika daudz domāt, tad izspēru to pašu vakara maiņu. Bet aptauja, visticamāk, bija domāta aģentūras darbiniekiem, kuri pieņemti pīķa laikā.

Ripot uz darbu būs bišķi siltāk pa dienu kā pa nakti, bet laikietilpīgāk laikam, jo nevarēšu izmantot nakts radītās tukšākas ielas un iespēju brautk tur, kur pa dienu nevar.

Tiks saglabāts pīķa laika princips - inboundam darbs sākas un beidzas pusstundu vēlāk. Tas ir labi tādā ziņā, ka varbūt mazākas rindas pie metāla detektoriem un mazāki pūļi garderobē, bet vēlāk būšu mājās un tas nozīmē to, ka papildus pārējai intensīvākai satiksmei (salīdzinājumā ar nakts braucienu) dabūšu lielāku velo plūsmu pretī no rīta maiņas outboundniekiem... Tātad ne pa ielu vairs tik brīva braukšana, nedz pa velo ceļu. Paguvu jau iemīļot nakts braukšanu. Turklāt pēdējās spāris dienas spelgonīts veic arī zināmu labumu - samazina pretimbraucēju skaitu. :)


Tā nu pīķa laiks būs beidzies. Tad nu pārstāšu dzīvot TIK ļoti pa naktīm. :) Cerams, ka būšu sortēšanā. (pray)

Baterija kompītim sākusi gļukot. To, ka netur ne vella - tas sīkums - stāv konstanti pie vada - tāpat šamo nekur nelietoju bez vada, bet te šis ziņo, ka to vajag repleisot... Moš atkal patrobelēties ar kvadrāttirgoņiem? :D

Kā paredzēju - šosestdien pusmaiņā vairāk kā puse uz darbu sasaukto tika atlaisti mājā. Rezultātā - pusdienu pārtraukums pēc 2 minūtēm, bet man acis āudās neizpratnē - kur visi? Kāpēc neviens neiet breikā? Noliktava sirreāli tukša.

Ņemot vērā... ka pagājušajā sestdienā darba bija līdz acīm, šajā sestdienā visu faktiski arī pabeidzām līdz ar maiņa beigām (sortēšanā), tad jāsecina, ka nākamajā sestdienā darba nebūs vispār. Tas vieš cerības, ka varēs neiet uz darbu. Pavisam ļoti, neizsakāmi spēcīgi ceru, ka 22ajā noteikti nebūs jāstrādā... Šis muļķa mierinājums noteikti nomirs pēdējais.

Tomēr ir viens "bet" - paredzams, ka sāks visus pīķa jauniņos laist vaļā un tad palicējiem, iespējam, būs jāstrādā. Vai arī - cits scenārijs, kas arī realitāte - outboundam pīķis beigsies līdz ar Ziemīšiem un mūs var izsaukt uz darbu kaut vai tāpēc, lai atbalstītu outboundu.
Tomēr ceru, ka tas nenotiks. Vai arī vismaz darīs tā kā vienreiz aģentūra darīja - aptaujāja strādāt gribētājus un negribētājus un attiecīgi rīkojās.

Eh...

Vakar kaimiņi bija sajutušies vianīgi - lika man izvēlēties kūkas no viņu galda kā kompensāciju par viņu trokšņošanu pirms manas 6tās darbdiena. Nē, nu es jau neko pat netiku minējusi, norādījusi. Ir bijis trakāk. Bet paldies anyway. :)

Vakar izbraucu cauri svētdienniekam. Un nopirku velo. Neprasiet, kāpēc. :D Neprasiet, ko ar to daŗišu. :D Īpaši tāpēc, ka tas ir riktīgi vīrišķīgs agregāts un sēdeklis man par augstu, kaut gan šķiet, atrodas zemākajā pozīcijā.
Vecs agregāts, ar vecā tipa, centrvelces bremzēm, viss strādā, brauc zolīdi, varbūt prasās kaut kur eļļu piešpricēt, bet uztjūnēts ar aksesuāriem - arhaisks lukturis, moderns aizmugurē, pudeļu turētājs, dubļu sargi, bagāžnieks un vēl kaut kāda dīvaina detaļa pie aizmugurējā rata ass - pārdevējs arī nezināja, kas tas tāds ir - no sākta gala esot.
Ar piegādi, jo palūdzu - 2 baikus ar smagu iepirkumu tarbu būtu pagrūti aizstumt. Nogurums arī. Turklāt pa ceļam vajadzēja vēl šo to sagādāt. nu jā...

...Ziemas zābakus... nodirnēju ilgi, bet sagaidīju Primarku atveramies. Un konstatēju to, ko jau LV sāku konstatēt - ka NORMĀLU ziemas zābaku izvēle ir galīgi garām. Jeb vienkārī NAV tādas. Ja tiek līdz apavu nodaļai, tad ko mēs tur redzam - gumijas zābaki, ugīši (kuri vienīgie varētu atbilst manām prasībām uz siltumu, bet tas arī vienīgais faktors, kas tiem atbilst), kaut kādi gari nekam nederīgi, kurus ziemas zābaku kategorijā pat ierindot nevaru, daži, kuriem it kā ir neliela villa, bet šausmīgi neērti, tā it kā nīlzirga pēdai domāti, tad vēl GO GO dejotāju sapnis un viss. Ak, un jā - tie pēdējie arī nav ziemas zābaki nemaz. Nav pirmā reize, kad konstatēju, ka krimināli nav, no kā izvēlēties.

Nu labi, Anglijā ta vēl tā, bet LV ar mūsu kārtīgām ziemām... tas der tikai un vienīgi, ja džuse ikdienā no durvīm līdz durvīm pārvietojas ar auto. Lielam staigātājam tas ir galīgi garām. Jā, es esmu prasīga pret atsevišķiem priekšmetiem - krūšturiem, zābakiem un varbūt vēl kaut ko. Man patīk, kad kājas jūtas komfortabli ziemā, ir siltas, izskatās smuki, praktiski un neizšķīst pēc mēneša.
Tas atgādina to, ka siltāku zemju klimatam domātas auto riepas tirgo LV kā derīgas LV klimata apstākļiem.

Beigu beigās nopirku ugijus - ja nebūs slapjš, tad vismaz silti būs.

Šodien (sestdien) atkal uz darbu. Notiekti, ka būs arī daļa tādu [aģentūras darbinieku], kurus uz darbu neizsauks. Kālab viņi nevarētu aptaujāt, kuri gribētu savu darbdienu uzdāvināt kādam tās lielam gribētājam? :D Gara, nogurdinoša nedēļa stowā. Bet dabūju stundiņu arī pasortēt un stundiņu papikot.

Šonedēļ, šķiet, bija jāsaņem pirmais alga maksājums pēc P45 iesniegšanas. Un pārsteigums neviltots. Nē, ta būtu maigi sacīts. Šoks pamatīgs. Nodokļos puse (nepārpīlēju) - PUSE no algas. Uz rokas sanāca mazāk nekā par pēcpusdienas maiņu bez virsstundām un bez nakts piemaksas. Un tas vēl ņemot vērā to, ka alga izmaksāta par nedēļu, kurā bija 8 virsstundas. Es nezinu - vai meklēt iemeslu, vai pagaidīt nākamo algas lapu... Varbūt tas ir kaut kāds pārrēķins? Es aprastu, ja bišķi augstāki nodokļi, bet ne jau reizes 6!????!!

Šodien mājā tusiņš par godu Nikola vārda dienai, un izskatās, ka Inga brauc ciemos. Tusēt. Pa klubiem.

Šodien notika pavērsiens, ko paredzēju iepriekš. Respektīvi - ka Ieva, Ieviņš un Nils dzīvosies pie ANtras līdz janvārim, kā bija iedomājušies un tad brauks uz LV. Es jau neticēju, ka viņi to reāli darīs, ņemot vērā to, ka "tur taču neesot, ko darīt".

Šis fakts iezīmē to, ka man palūdza padomāt par citas mājvietas atrašanu. Ārā mani nemetot. Visi viens ar otru ir apmierināti, bet pašauri. Nu piekrītu - 9 cilvēki, kaut palielā mājā, bet ir pašauri ar 1 vannasistabu, kaut gan es esmu paguvusi pierast. Pārējie tad laikam nē. Nu decembra beigās būs 10 cilvēki.
Izstāstīju savas vēlmes attiecībā uz to, ka tāpat gribu mainīt pilsētu, bet negribētu mainīt dzīvestvietu iekš Pboro robežām un pēc tam ārpus tām vēlreiz. Tik daudz esot gatavi pieciest.

Skaidrību manā neziņā tas ievieš tikai tik daudz, ka ir skaidrs, ka mans plāns ir jārealizē. Tikai ir 1 "bet". Plāna ta nav. Ir aizmetņi.

Mans pragmatiskais prāts lika man pastrādāt Amazonē vēl kādu laiku, lai dabūtu līgumu. Pēc tam mans prāts lika man pastrādāt līdz peak time beigām. Bet nu jau tas pats prāts štuko, ka būtu prātīgi nostrādāt 3 pārbaudes mēnešus, lai parādītu, ka esmu tos izturējusi. Tas nozīmē, ka jānostrādā līdz janvāra vidum. Bet nu akurāt pēc 3 mēnešiem jau arī prom nemetīsies, tad nu tā noapaļojot līdz janvāra beigām ir jānostrādā. CV labi izskatīsies. Kādā veidā to noformēt - nezinu, bet jāpapildina sav Cv, jāizkoriģē LinkedIn profils. Jāsavada savs CV internetā utt utjp. Bet nu, ja parādīies kāds labs darba variants pirms pārbaudes laika beigām, tad prātu laikam metīšu pie malas.

Cita skaidrība ir ar to, ka gribu slēpot un ir pat iespēja to paveikt februārī. Pēc 2 gadu pārtraukuma draugu busiņā ir brīva vieta (mans prieks gan ir uz kāda drauga bēdas rēķina). Esmu noilgojusies. Ir štuks paņemt mēnesi off no darbiem, kurā iekļaut slēpošanu un padzīvošanu LV. Bet, kā palikt ar UK - ne vella nezinu. Un kā tikt uz slēpošanu - arī nē. Lidot uz LV un tad ar busu kratīties? Negribas. Bet, kā visu savienot... putra pilnīga... Lētāk noteikti būtu lidot pa taisno. Lētāk nekā tīri busa izdevumi ceļam uz Austriju.

Viens ir skaidrs - tā kā esmu iecerējusi - tā arī jādara - peak time beigsies, tad jāsāk meklēt darbs. Intensīvi. Ko meklēt - nezinu. Nezinu arī - kurā Uk nostūrī, ja vispār UK.

Kā vienmēr mana dzīve iet kā pa miglu.
Kā vienmēr - darāmā ir daudz.

Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.

Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.

Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.

Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.

Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D

Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.

------------------------------------------

Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.

Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).

Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.

Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.

Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.

-----------------------------------------

Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.

Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...

----------------------------------------

Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.

Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.

Šonedēļ atpakaļ sortēšanā. Cik forši būt atpakaļ. :) Vismaz safety zābīši noder. :D Citādi jau gribēju prasīt - priekš kam piešķira. :D
Menedžeri laikam saprata, ka stovojot smaidu no manis neizvilināt. :D

Piektdien mazliet dzidrāka bilde tapa par dažiem "labiem" kolēgām... Subjektiem. Šo vārdu "te visi pilni ar sūdiem. Es to skaitā." autors patiesi saka taisnību. Ingtrigas, vārdu sakot. Bet man vienalga. Es nečupojos un kaut kā nejūtu vajadzību. Tik ar atsevišķiem cilvēkiem jūtu kontaktu un to arī uzturu, pārējie man kaut kā vienaldzīgi. Laikam nejūtu vajadzību šķiesties ar enerģiju veltīgi. Un tas patiesums ir magnēts man. citādi - nudien nav vēlme palikt šai organizācijā (vai vismaz šia konkrētajā iestādījumā), jo sviests pilnīgs. Ir ļoti dziļi jāielien pie astes kaula, lai dabūtu kaut ko labāku. Tas daudz ko izskaidro. Vieni menedžeriem patīk, citi - nē. Bet tie citi arī nevēlas sasniegt kaut ko tādā ceļā...

Turklāt vēl izskatās, ka tur notiek šmaukšanās ar nostrādātajām stundām (nē, nē, ne samaksas ziņā) - no tā tārgets atkarīgs. Vieniem sistēmā pie stundām, kuras pavadītas, veicot katru konkrēto tāsku - pieliek stundiņas, citiem - noņem. A sastowotā materiāla ciparu ta nemaina... Tas izskaidro to neizskaidrojamo faktu, ka - reizēm, kad sanāk stowot sūdus un tu pats jūti, ka strādā lēni un varbūt pat speciāli to dari.... kā es vienu dienu... bija besis pilnīgs, materiāls, ko stowot - sūdi, vietas, kur iegrūst - nav un strādāju lēni un negribīgi, bet tārgetu sasniedzu un pat pārsniedzu. :D Bij šokā, kad ieraudzīju - gaidīju jau ar smīniņu sejā (:D) zemu tārgetu... A figu tev... Citreiz, kad riktīgi ķirsīši un strādā ātri, fēleru arī nekādu - bet kaut kā tas tārgets mistiski zems un nekādi nedodas rokās.

Peak taimā šito var visu pieciest. Īpaši pēc tam, akd iepriekšējā nedēļā kontā ieripoja 137% no manas MĒNEŠalgas, strādājot Latvijā. Nu labi - tas ir ieskaitot ikmēneša bonusu, bet tomēr... Peak taimā labi tur maksā.

Bet šodien parunāju ar no angļiem, kas pieņemts nesen. Viens no tiem, kuriem pilnīgs pofig par tārgetu. Un arī necenšas - neesot motivācija, jo tāpat jau taču izmetīšot pēc peak taim beigām. Bet, protams, ka izmetīs - neatstās tos, kuri tārgetu nesasniedz. Un tā šis 3.gadu peak taimā jau pa Amazoni ņemās. Nu... cilvēki dažādi... Laikam uz benefitiem sēž kā vistas un perē olas. Katrā ziņā man tādi perētājvīrieši nekādi nesaista. :D

Tik bišķu nesaprotu to cilvēku šķirošanu... Labi - ja tur savējos tautiešus menedžeri patur, neskatoties uz to, ka tārgetus nesasniedz. Bet vasarā daži tika atlaisti (t.sk, angļi) par to, ka tārgets nav sasniegts (un ne tik traki kā tagadējiem jauniņajiem), a šobrīd te paskatos, ka, ja tārgetu nesasniedz, tad ieliek šamos citā tāskā, kur tārgeta nav vai ir savādāks. Kaut kā iepriekš neesmu novērojusi šādas izdarības... Njā, nu sava virtuve tur. Mahinācijas visās sfērās.

Šonedēļ pēdējā nedēļa, kad brīvs we. Ar nākamo nedēļu - jau 6 darba dienu nedēļa. Un jāstrādā būs naktī uz 7dienu. Dzīvošu režīmā mājas-darbs-mājas. Bet, ko darīt. Kādu laiku jāpacieš - vienu mēnesi. Vēl piedāvāja virsstundas. Lai taču bekot iet... Kam daŗit nav, ko - lai rukā dienasgaismu vispār neredzējuši...


Mielojos... Dabūju dzērvenītes, brūklenītes, Lāču ķiploku un siera grauzdiņi. Ņammmiii... Tik aizķeršanās tāda, ka pēdējā laikā pārgājusi lielā kāre uz našķiem. :D Nez kāpēc. :D Ēst arī esmu sākusi mazāk.

Te jau pilnā sparā sākas džinglbeli - dekorācijas, dziesmas. Tikko tik novāca hello vīna dekorācijas, kad uzlika jau Z-svētku.

Jāiepako sūtījums... eh... kaut kā jāpamanās uzrakstīt omei vēstule. Līdz rītdienai pa dienu... uz miega rēķina noteikti jau, ka...

Ak, jā, ēdnīcā sāka beidzot parādīties arī dažādība. :) Bet ne veģetāriešiem. :D

Un šonedēļ ieraudzīju darbā vienu poli (vai rumānis?) no sestdienas āfterpārtija. :D Turpat Amazonē, turpat inboundā, turpat stovošanā. :D Sveicināju, bet šis tā kā neko... Pieņēmu, ka bija ķitē tādā, ka neko neatceras. Pēcāk skatījās man virsū - laikam tomēr kaut kas atmiņā ataust. :D Bet tad es vairs neko... Interese nulles punktā.

Forši!
Dabūju atvaļinājumu decembra beigās. :)

Forši. vinnēja mazākais ļaunums, kā latvieši iemīlējuši teikt par vēlēšanām - Obama uzvarēja. ;D

UPD. Ak, un jā, atcerējos, ka lašiju rakstu par Vangas pareģojumu (no kuriem daudzi piepildījušies) - ka ASV pēdējais prezidents būs melnais cilvēks. Amerikā var ievēlēt 1 cilvēku maksimums, uz 2 termiņiem. Tātad ASV gaidāms gals tuvāko 4 gadu laikā??
Varbūt šogad decembrī?

Un vēl 1 forši!
Jau sen domāju, ka būs jauki braukt no rīta uz mājām, kad pietuvosies "ziemas virsotne" un saule ausīs aizvien vēlāk. Jau šodien sāku izbaudīt saullēktu. Vārdu sakot, no rīta likās stipri savādāk jau pat nekā vakar no rīta. Drīz varēšu ik saullēktu mīties mājās. :) Vienīgi ne visai, ka saule mugurā spīd. Bet tas nekas.

UPD. Tā laikam tomēr sanāk, ka rīti /vismaz/ Austrummanglijā ir saulaini. Ja ne saulīte, tad ne reizi neesmu braukusi pa lietu no rīta.

Poundiniekā beidzot parādījās velo rem-komplekts. Nu tak - katram gadījumam paņēmu. Ielāpi un līme izskatās nekvalitatīvāki, bet gan jau derīgi tāpat, un tie instrumenti kameras izņemšanai nemaz neizskatās saudzīgi - ar asām malām, bet man ir savējais. Toties atslēgu komplekts ar riteņa noskrūvēšanas tūli ļoti noderēs. Jo manam tūļu komplektam, šķiet, tā ir vienīgā iztrūkstošā detaļa. :D

Šodien nez kāpēc vajadzēja aizpildīt katu kādu nevajadzīgu papīreli no HR dienesta. tipa - par to, vai man nav kādas slimības esošas vai bijušas, kādas attiecības ar alkoholu. (nu neesam mēs draugos, kur nu vēl - tuvākās attiecībās). Tas viss tipa - vai nakts maiņa ir man piemērota...

Urrā!! Arņaša brauc pie manis!!! Decembrī. :))))


Tāds sīkums, ka pavīdēja jauna versija, kāpēc esmu šobrīd atpakaļ stowošanā... Ka viņiem vajag tārgetu pacelt. Protams, ka uz jauniņo rēķina vidējais tārgets pa maiņu ir zems. Ko - menedžeri to nesaprot?? Viņi nebija priecīgi redzēt, ka supervaizeris ved mani un team līdu pakaļ zābakiem pat.

Vakar man izsniedza safety buķikus. Bez metāla... Laikam ar plastmasu. Nu labi. Kaut gan - ja neesm usortēšanā, tad stowēšanā man viņus nafig nevajag. :D
Nu redzēs... kā būs tālāk.

Kvadrāt-tirdzniecības garantija (Squaretrade warranty) pēc tam, kad gan es, gan Pols viņu atsūtītajā aptaujā sarakstījām visu neforšo ainu ar viņu "superīgo" servisu, solīja, ka atgriezīs man pilnu samaksāto garantijas summu. Nu nemīlu es ticēt solījumiem, kad agrāk tie nav pildīti. Pieņēmu zināšanai un giadīju, kas notiks. Ilgi nebija jāgaida - patiešām - jau primdien šie man paypalā refundējuši. Tiesa, tā summa automātiski aizgājusi uz kādu mistisku kredītkarti. neatceros vairs īsti - tā kredītkarte ir vnk nosuakums laikam, jo tādas man kādu laiku jau vairs nav. DOmājams, ka jāgaida summa kontā, kas gan varot ieilgt aš līdz pat mēnesim.
Bet nu labi - vismaz beidzot piepildījuši solīto un nofinalizējuši šo pasākumu uz pozitīvas nots. Rūpējas par savu imidžu tomēr, tā teikt. :)

Cerams, datoram ķibeles vairs klāt nelips. :D (tfu tfu tfu)

Bet vispār dīvaini... ar to manu miegu... vakar kaut gan gulēju saraustīti un mazāk stundas, jutos izgulējusies un modra. Šodien jutos miegaina un jutos miegaina katru reizi, kad mēģināju celties - gan mēģinot gulēt tikpat ilgu laiku kā vakar, gan ilgāku...
Nesaprotu savu miegu vēl...

Bet ēdnīcā (viņi to sauc par restorānu) bez izmaiņām. Joprojām tās pašas garlaicīgās angļu brokastis.
Kā var ēst nedēļām ilgi vienu un to pašu paiku??? It īpaši, ja tas sastāv no maizes, pupiņām, olas, bekona un kartupeļiem?
man nedēļas laikā ir grūti apēst to, ko uz nedēļu esmu sev uztaisījusi - piektdienā jau nespēju dabūt iekšā... :D Pat apetīte pāriet.

Šodien mani uzlika uz stowēšanu atkal pa ilgiem laikiem. Arguments, ka tur ir pārsvarā jauniņie, kuri var stovēt pa singliem. Nabadziņi. Ta es brīnījos - mums mītingā saka iepriekšējās darba dienas vidējo tārgetu, kas sasniegt maiņas laikā. Un kopš nakts maiņa ir palaista - tas ir visu laiku zem simts.
nabaga jauniņie nedabon kvantitātes tūli, jo taisa kļūdas daudz. A kļūdas, stowojot pa singliem uztaisīt ir elementāri. Un, protams, stress un, kamēr labo kļūdas, tārgets krītas... Kāpēc nedot kvantitātes tūli??? jautājums neatbildēts. Bet patiesībā kļūdas būs mazāk, stress mazāks, produktivitāte augstāka.

Tā nu visu dienu stovoju ķirsīšus, bet atklāti sakot - riebjas pat tie, jo laikam tā stowošana man aknās sēž. Laiks arī velkas traki lēnāk kā sortēšanā.

Šodien izbraucu uz pusi ātrāk - ar rezervi, lai gadījumā, ja ielāps neiztur, nenokavētu darbu, stumjoties. :D
Bet izskatās, ka ir ok, riepa ir ~ tikpat piepūsta kā pirms brauciena.
Sakarā ar agro izbraukšanu, pretī nevienu velo nesastapu braucam, manā virzienā - joprojām arī nevienu citu.

Bet ierodoties, pavērās traka ainiņa. Nekad tik pilnu autostāvietu neesmu redzējusi, aš autobuss parkojās... Vai nu atveda, vai nu vedīs prom, nezinu. Njā... Peak time Amazonē nav joka lieta... kārtējie jauniņie.

Aukst gan ārā. Tā saucamā slēpošanas jaka nav nopietna, ja būtu tiešām jāslēpo nopietnos grādos.

Paprasīju paz'istamam pikerim seju grāmatā, lai sava departamenta ikdienas mītiņā kā drošības padomu pasaka, lai velosipēdisti lieto velo gaismiņas un brauc kā UK - pa kreiso pusi. :D
Uz to viņš teica, ka pirms pāris nedēļām viņiem pacēlās šis jautājums mītiņā - 1 esot ieskrējis taksī. Un teica, ka, lai gatavojos - tālāk būs tikai trakāk, tuliņ Amazone pieņems 170 jauniņos, no kuriem daļa arī noteikti brauks ar velo kā akli dunduri.
nu ko...
Katru dienu pa tādam/iem izdodas sastapt uz velo ceļiem jau tagadiņ.

Daļēji jau ir laba tā darba laiku nobīde pa departamentiem - nav tik lielas rindas pie metāla detektoriem. Bet nu ... ir citi upuri...

Vakar ar 1 kolēģi no rīta maiņas sapļāpājos, ka mūsu noliktava ir visproduktīvākā un rentablākā, kas sen vairs nav jaunums, bet arī - vismazāk apmaksātā. Citās noliktavās UK ietvaros maksā daudz vairāk. Eh... imigrantu pilsēta... bet nu labi - tāpat te maksā vairāk nekā daudz kur citur arī par kvalificētāku darbu vai vismaz ne tik konveijerisku.

Šobrīd te arī tāds ziemīgs. Grādi tā ap nulli un spiežas kaulos. Darbā saģērbos kā parasti, bet salstu nost nenormāli, mājās arī - sidlītājs maziņš, bet rijīgs - so - neļauj kurināt cauru diennakti, bet kurinot tikai pusi dienas - šis nepiesilda.
Ziemas neelpojošo jaku vēl nezudrošinājos vilkt.
Tik, ak mana vecā galva!!!!!
man taču ir slēpošanas jaka ar rāvējiem padusēs - ideāli!!!! Tikko tikai atcerējos. ak es. Kā šodien būtu noderējusi... It īpaši tāpēc,ka nebraukšu pa taisno uz mājām, bet jāaizbrauc tur un vēl tur... Būs jāiztiek ar vesti. Bet cimdus šodien jau slēpošanas uzvilku. :D Ar velo cimdiem knaģi atsala jau vakarnakt. Vienīgi nav pārāk ērti ar slēpošanas pirkstaiņiem, bet toties - silti. :)

Bet pie nakts maiņām laikam būšu pieradusi. Pēdējo dienu pat nemodos kā ierasts 2 h pirms plānotā laika. Vispār jāiegādājas ausu aizbāžņi tomēr - Nils ir trokšņains, ka maz neliekas. Bija man ausu tapas - atstāju Henrija ielā.

Parunāju vēl ar dažu kolēģi - kontraktnieks - februārī šim paliks 2 gadi un pārdos savas akcijas un tīsies prom - apnicis esot - jo tālāk, jo trakāk.

Šodien jautrā piektdiena - halloween stilā. Daudzi sakrāsojušies un citādi izpaudušies. Dabūjām arī foto sesiju.

Būs jāizskata iespeja nopirkt tomēr veikalā bezvadu peli, ne maziņu, ergonomisku. Jo šobrīd pa daļai tomēr lietoju tačpedu. Vadu pele nav pārāk ērta, jo datoru lietoju gultā un nav īpaši ērti ar vadu pīties pa visurieni. Jo vienā vietā nosēdēt ilgi nespēju. :D
Vēl jāizdomā uzparikte, lai dators nepārkarst.

Vakar vai šodien. Kā tur īsti ir, putra. Darbā jau bija labāk, raitāk un mūs tā nenokrāva, tas labi. Jo nav jau, kur bāzt, ja viss ir piebāzts, kapacitāte nav bezgalīga.

Veļļot uz darbu ir interesanti. Ja attiecībā uz auto satiksmi ir pavisam forši un mierigi, arī attiecībā uz gājējiem, tad laikā, kad es uz darbu, pretī brauc Amazones outbounda vakara maiņa ar velo. Un tas nav forši. Pirmajā naktī pretī visi mauc bez gaismām, es šos neredzu, nevienā pagriezienā. Man pašai pakaļā mirgo un priekšā konstanti deg. Daži bez gaismām mauc škērseniski pāri ceļam, izbraucot no tuneļa. Pilnigi nevienam nebija nekādas lampiņas.

Šodien jau lampiņas bija daudziem, tomēr daži laikam ir akli - mani neredz. vai arī domāja, ka spoks esmu?
Brauc pretī bariņš ar velo. Braucu konstanti pa pašu kreiso velo celiņa maliņu. Pārdesmit metrus apgaismotā vietā pirms manis pretī braucošais vēl nereaģē pilnīgi nekā. Sāku klinkšķināt zvanu, joprojām nekādas reakcijas. Kad sāku kaucināt slapjās bremzes, tad beidzot rodas ar izsauksmes vārdiem pavadīti manevri.
Cerams ar laiku pieradīs, ka peak sezonā naktī arī pretī brauc velo.

Tiesa, kas dīvaini - ka savā virzienā braucošus saiklerus nemanīju vēl nevienu pašu.

Otrā nakts jau bija samērā viegla. kafiju pat nedzēru. Ednīcā parādījā smazlie tlielāka veģetāra izvēle. Nu jau frī kartupeļi, kartupeļu kaut kādas kroketes un pupiņas ēdamas.

Piemetās nelabums un atlaida tikai breikā pēc 5 stundām. Sākumā likās, ka organisms protestē pret jauno režīmu. :D Bet pēc tam izdomāju, ka kaut ko nelabu būšu apēdusi. Tā, kā ieēst varēju tikai ābolu, salātus un pēcāk vēl cepumu, tad vārītos dārzeņus izmetu kā potenciālo nelabuma izraisītāju. Laikam par ilgu nostāvējušies. Jau sen konstatēju, ka, ja UK produktam termiņš beidzies, tad viņš tiešām ir beidzies. Jo šeit produktus, kuriem beidzies termiņš, ved atpakaļ uz fabriku, kur to pārpako ar jaunu derīguma termiņu un laiž atkal pa veikaliem. Vai pa tiem pašiem - nezinu. Un tad man laikam mūžīgi sanācis dabūt pārpakotu produkciju. Latvijā vēl produktu var ilgi lietot. Atkarīgs gan no produkta.

Nodaļā bijām tiaki divatā ar 1 angļu džeku un nebija iedots neviens, kas nodarbotos ar paletizēšanu. A mums nav iedoti rīki šim nolūkam (opcijas skanerī), jo Līds bija iedomājies, ka nakts maiņā būs 1 džeks, kas ar to parasti nodarbojas. A nav. Sākotnējais plāns vienkārši krāmēt paletes, kru tik var iebāzt, bet pēcāk cits līds tomēr savādāk domāja. Uzprasījos, jka mums vajag tos rīkus un pie reizes arī problēmu risināšanas rīkus, ja esam nodaļā tik 2 vien. Tā es tiku pie problem solve rīkiem!!! Nezinu vēl, vai tie noderētu arī stovēšanā, bet vismaz sortēšanā palīdz.

Izturēt izturēju pirmo nakti, bet kļūdas var pieļaut vairāk, kaut ko miegainībā biju ne tur sasortējusi. Labi, ka rīki bija - sakārtoju. Kaut gan apmācījāmies un ņēmāmies ar paletizēšanu, tomēr arī % sasniedzām. Vienīgi daudz paletes palika nesortētas. Bet, ko var gribēt, ja mēs 2 vien un paletizēšanai vajag 2 cilvēkus.

Sviests ar ēdnīcu. Strādāt viņa strādāja, bet nekādas no tā jēgas. Kafiju joprojām var dabūt tikai automātos. Un, ja vakara maiņā tika piedāvāti silti normāli otrie ēdieni, tad naktī šie piedāvā tikai tizlās angļu brokastis. Nu piedodiet, angļu brokastu cienītāji, bet es bekonu neēdu arī gaļas ēšanas laikā, neba arī spētu paēst pilmvērtīgi. Ja maize+ola+bekons+pupiņas ir viss, ko viņi var piedāvāt nakts maiņā, tad es ar ēdnīcu nerēķināšos.


Un svētdienas tirgū dabūju peli. Ar vadu gan, bet to uzreiz izdevās pieštellēt, noinstalējās visi draiveri automātiski. Iepriekšejā bija ar vecā tipa štekeri un dators viņu nesaprata.

Šodien notusēju nomodā līdz 6 rītā. Noguēju līdz 13. Ilgāk nevarēju un tos pašus nepilnvērtīgi, jo mājinieki darbināja vakuumētāju, trokšņoja utt. Nu redzēs, kā ies tālāk. Mājinieki jau arī visi vēl nezina, ka tagad strādāšu pa naktīm. Vecmāmiņa, tā vismaz parasti piedomā pie guļošajiem. Antra arī šad tad.

Njā. sursurs pieminēja, ka atlikušajās 2 nedēļas dienās ritmu čakarēšu. Tagad nudien nezinu, kā būt we - turpināt dzīvot pa naktīm vai lāgoties atpakaļ uz cilvēcisko režīmu. Un kā būt, piemēram, ar svētdienas tirgu. Jo uz to tomēr aizstaigāt gribas. Ieraduma pēc? Varbūt. Bet tomēr tur var atrast visu ko un gribas atrast vēl šo to, lai varu aizsūtīt uz LV. :)

Šonedēļ man vēl klāt nāk arī brīva pirmdiena.

Nakts maiņu sakarā bija pat sapulce par to, ka nakts maiņas ir grūtas, bet procenti tāpat jāsasniedz, taču centīsies "make more fun during peak time, but in terms of safety" :D 

Par cik esmu kontraktnieks, mani arī nemetīs ārā pēc peak time. Aģentūras darbiniekus no nakts maiņām parasti pēc tam izšķiro.

Nupat tikai izlasīju vēstuli, ko administrācija sacepusi. Neko jaunu neuzzināju laikam.

Dabūju peli, bezvadu. Bet kaut kā man nesanāca atrast, kur es varu touchpadu atslēgt.

Mazliet gan satrauc, vai izdosies gulēt pa dienu. ne tikai tāpēc, ka pa gaismu.
Lielākoties tāpēc, ka cits liels jaunums, ka Ieva, Antras vecākā meita, ar bf un dēlu atgriežas dzīvot mūsu mājā. It kā tikai līdz janvārim, kad šie brauks atpakaļ uz LV. Abi faktiski bez darba. Bijām 6 cilvēki. Nu tā - pieņemami. Tagad 9 cilvēki! No tiem 2 bērni. Nu labi, Nikola vēl tā, smaērā klusa un mierīga un dienas pirmajā pusē dzīvojas pa skoliņu. Nabaga Uģis, kas tagad guļ vienā istabā ar visu Ievas ģimeni. Bet arī es iespējams, nebūšu nekāda laimīgā, zinot, ka Nils nav nekāds klusais bērns - nevaldāms, nekontorlējams, skaļš. Nevienu neklausa.
Nu cerams, izdosies pagulēt visā tajā jampadracī.


ak, jā, vēl - pārtraukumi vairs nebūs 2, bet būs viens. Pat nezinu vēl, kā būs labāk. 2 pātraukumu būtībā patika tas, ka tas sadala darbadienu vairākos posmos un vieglāk sagaidīt dd beigas. Ne visai , ka nakts maiņai tas pārtraukums ir dikti tuvu dd beigām, kad jau esi izbadējies... 5h bez pārtraukuma. Bet tas tamdēļ, lai Amazone var atļauties ēdnīcu "algot".

Šobrīd, ja ņem virsstundas, tad ir nevis jāierodas 2 h pirms darba, bet jāpaliek 2 h pēc darba. Braukt naktī pa tukšām ielām ar velo arī ir patīkamāk, mierīgāk.

Uz šonedēļu biju pieteikusies uz virsstundām 3 dienas pēc kārtas. Vakar bija pēdējā. Nogurums visai pamatīgs, jo tagad konstanti jau otro nedēļu esmu uz sortēšanu, kur jācilā kastes. Nav nenormāli traki, bet trakāk nekā stumdīt ratiņus. Toties te nav tā jāstreso par tārgetu, foršāk, mierīgāk, līdi neborzī virsū. Un strādājam tā kā komanda. Nu forši.

Bet tās virsstundas paņēmu liakam intuitīvi...

Uz peak laiku mainās šifti - un tika aptaujāti visi, kurš kādu maiņu grib:
tā pati esošā vakarā, svētdiena-ceturtdiena vakarā (mana pirmā opcija), otrdiena-sestdiena vakarā (mana otrā opcija) vai nakts maiņa, kas laikam bija mana trešā opcija.

Rezultātā mani ielika manā trešajā opcijā. Citi, kas nakts maiņu bija norādījuši kā pirmo - nedabūja nakts maiņu. Kāda jēga bija apprasīt, ja tāpat saliek tā, kā viņiem vajag...

nu neko darīt - no pūces sindroma tādā veidā vaļā netikšu, bet ir arī pozitīvi momenti - naktī mierīgāk, klusāk, mazāk menedžeru un braukt uz darbu 11 naktī arī ir mierīgāk.
Nu redzēs, kā būs ar pāreju un adaptāciju...
Šobrīd esmu miegaina un nogurusi sakarā ar palielināto slodzi, bet gan jau pa we atgūšos.

Vēl tāds moments, jaunums, pozitīvs. Amazon ir ieviesuši ēdnīcu. Vārdu sakot - tagad, ja kādreiz nesanāk laika vai kā, varēs nopirkt gatavu siltu ēdienu darbā. Bet to drīzāk izņēmuma kārtā.

Nakts maiņai arī tāds pluss, ka maksā vairāk, 1,50 poundi klāt pamata likmei. Plus vēl peak sezonā bonuss dubultojas.

Ja arī nakts maiņā būšu sortēšanā, tad droši vien palikšu Amazonē visu peak sezonu līdz Zsv. Pēc tam manīs. Vismaz sastrādāšnu naudiņu.

Nu par tādu esmu kļuvusi. Pirmdien dabūšu. Šodien bija induction. Nebiju domājusi, ka tā ir tik ilga proced'rua (ieskaitot DNS testu). Papildus 2 stundas un teju trešdaļu no darba laika...
Strādājot pa tiešo Amazonē ir dažas priekšrocības. Pārsvarā tās gan iegūstamas pēc probācijas perioda jeb 3 mēnešiem.
Bet iepirkties ar atlaidēm pašā Amazonē laikam varu jau tagad. Neesmu gan līdz 'šim nekad atradusi vajadzību iepirkties Amazonē. :D

Pēc 3 mēnešiem varu prasīt veselības apdrošināšanu. Pēc 2 gadiem varu pārdot man piešķirtās akcijas un dabūt aš pat 2000 fantiku.

Cits jautājums... vai es gribēšu tik ilgi tusēt tur...

Un, jā... cik vienkārši viss ir Latvijā, tik UK viss ir sarežģīti. Papildus tam, ka tas prasīja 2 mēnešus, atkal jāpilda papīru kalni un jālasa un jāparasta. Papīru ražošanas sistēma.
Lai gan šeit, lai pieteiktos uz bezmasas siltināšnau, nav jāraksta nekādi projekti kā LV - pietiek ar zvanu.

Vakar aizbraucu atkal uz Crown lakes parku un atradu bačiņu. Tagad atkal pilns komplekts. Bet šoreiz gan izlaidu brīvdabas trenažieru izmantošanu. Nebija laika.

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma dažādi sīkumi izmainījušies, bet lielākās izmaiņas ir cilvēkos - dažas sejas pazudušas, daudz seju redzu pirmo reizi. No mana jauniņo laidiena esmu palikusi vienīgā. Otrs, džeks tika atlaists tāpēc, ka menedžeris uzskatīja, ka viņš pārāk bieži staigā uz WC. Kur pārējie pazuda un kāpēc - nezinu.
Vakar papildus visiem pārējiem vēl 40 jauniņie. Viens no tiem ir Pola vecākā un Pola jaunākā paziņa dj Pols. Sapratāt, ja? :) Iepriekš sēdējis tīri uz pabalstiem. Tagad daži tādi pabalstu "dīdītāji" sākuši šūmēties un darbus meklēt. Tā stāstot, ka šis Pols esot ļoti jauks, bet kautrīgs un viņam nekad nav bijusi meitene. Nezinu, cik taisnība, bet gluži bezgala kautrīgs jau nav.

Neesmu tikusi vēl skaidrībā ar sevi - gribu brīvas piektdienas & sestdienas vai svētdienas & pirmdienas. 6dienas un 7dienas laikam tomēr, ka nē, nezinu, kāpēc pat. Ja piektdienas, tad tikšu pa baseinu paplunčāties ar kajaku kopā ar Packeriem.
Ja svētdienas, tad varbūt (tikai varbūt) varētu tikt uz Lee Valley trasi ar tiem pašiem packeriem.

Kāds kolēģis teicās, ka neesot jāgaida 3 mēneši, līdz pieteikties uz kādu citu amatu kopš kontrakta dabūšanas. Nez - tad mans menedžeris par to nebūtu lietas kursā??

Šodien bija feina dieniņa. Apmācīja mani uz EFN sortation. Nu forši. Patika. Arī jādomā līdzi. Darba lauks nav tik plašs, bet kustību pietiekoši. Laikam pat vairāk, ja man musīši sāka likt par sevi manīt. Bet varbūt tas aiz tā, ka vingrošanu šodien neizveicu?

Viena jauniņā esot pierādījusi, ka 2 viņai izrakstītie negatīvie fīdbaki, nav viņas vaina. Anulēja. Jāsāk pierakstīt visi problēm-rati un preču kodi, lai, ja nu kas, varētu pārbaudīt.

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.