Jocīgās ģimenes jocīgā satikšanās: pirmstikšanās aprunāšana, kaitinājumu paredzēšana, pirmslaika sacepšanās par vēl nenotikušiem kaitinājumiem, pēdējā brīža pārdomāšanas apsvēršana vai izlikšanās par slimu, zīmīgu skatienu raidījumi tikšanās laikā, acu pārbolīšana, krupju vārdu rīšana, nevarēšana iztikt vienam bez otra un smiešanās. Daudz daudz smieklu starp sakaitinātiem skatieniem.

2009 - Kalifornija, Nevada, Arizona
2010 - Florida, Džordžija, Ņūdžersija, Dienvidkarolīna, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija, Merilenda, Virdžīnija
2011 -?

Īsti sēņotāji nebaidās novietot mašīnu blakus jau agrāk atbraukušu sēņotāju mašīnai un lasīt baravikas apkārt svešajai mašīnai.
Īsti sēņotāji brauc mežā vismaz 10km no šosejas un vairākas reizes nogriežas mazos meža celiņos.
Īsti sēņotāji nes mājās Rimi kasti pilnu ar baravikām un bekām.
Īsti sēņotāji smaida, ieraugot sēni.
Īsti sēņotāji prot sēnes izmantot jebkurā ēdienā.
Īsti sēņotāji fotografē sēnes un fotografējas ar sēnēm.
Īsti sēņotāji domā, ka tikai viņi ir īsti sēņotāji.
Īsti sēņotāji iedomīgi pārbolās, ja kāds cits stāsta par sēņošanu.

Sapnī redzēju, ka ēdienā, kas izskatījas kā rīsu stienīši, bija tārpi. Visi teica, ka tas ir rīsu kebabs.
Nesapnī es sestdien un svētdien peldējos Gaujā.

Zin', kā mana mamma dara: savu 600kvm dārzu pieber ar minerālmēsliem. Zemenēm savi graudiņi, kartupeļiem savi, tomātiem siltumnīcā gan graudiņi, gan atšķaidīts šķidrumiņš, redīsiņiem savi graudiņi, salātiņiem laikam tie paši mēsliņi, kas redīsiņiem. Ap augļu un ogu kokiem aplī izveido bedrītes, kuras pieber ar graudiņiem. Un tā katru gadu. Gadu no gada. Pret kaitēkļiem, pret neaugšanu, pret pārāk sausu, pret pārāk mitru, pret dārza slikto zemi.
Mums ar dārzu abiem ir drusku pāri 30. Man laikam drusku vairāk kā dārzam un drusku vairāk kā drusku.
Un katru gadu mums dod pašu audzētos, ekoloģiskos, bezķīmijas, nepolijas augļus, ogas un dārzeņus.
No pašu dārza taču pavisam cita garša.

Brazīlija ir neforša un garlaicīga.

Mani vajā nepatīkamas termokrūzes sabiedriskajā transportā. Šoreiz 6.tramvajā iekāpa meitene ar termokrūzi un smirdēja pēc vājas šķīstošās kafijas.

Kā lēti aizlidot uz Ņujorku?
Kā domā, cik ir lēti?

Man patīk plānot ceļojumus. Jo vairāk plānojuplānoju, jo interesantāksinteresantāks liekas.

Jā, uzpūtība ir mana labākā īpašība, bet man nepatīk cilvēki ar termokrūzēm. Īpaši nepatīk, ja cilvēks ar krūzi ir trolejbusā. Vēl īpašāk nepatīk, ja cilvēks un krūze smird pēc krustnagliņām. Kartona krūzes man, protams, patīk.

Vēl mēs bijām tādā svētku pasākumā, kur vidējais vecums (mūs neskaitot, varbūt pat ieskaitot) bija ap 70. Visu laiku gaidīju, kad ienāks Simpsonu vectēvs.

Visvairāk mani uztrauca un sāpināja vārītie kartupeļi uz svētku galdiem. Apmeklējām trīs svētku galdus ar vairākvaimazākcepešiem un vārītiem kartupeļiem. Vārītie kartupeļi nav nekāds svētku ēdiens.

Darba ballē izturēju 1.5 h un 4 glāzes martini asti, līdz obligātās visipiedalāsirajautri rotaļas un komandu spēles mani piespieda bēgt.
Uzkrāsotās acis un salakotie mati neļāva doties taisni gultā, nokļuvām Vecrīgā, kur acis un mati izrādījās un izgrozījās viena kokteiļa garumā, līdz uzvarēja rītagrijāceļas.
Esmu tik garlaicīga, ka visur ir garlaicīgi. Es baidos iziet no mājas. Nebaidos un eju ar prieku, ja mērķis ir darbs vai pārtikas veikals.
Mājās ir droši un jautri ar iedomu draugiem un datorpulciņu. Viens dzied, otrs ļauj sevī rakstīt.
Svētdien bērnu basketbols Saldū bija gandrīz tikpat jautrs kā sarunas ar iedomu draugiem un vairākpadsmit reižu jautrāk kā balleballe.
Man patīk strādāt. Un patīk sniegs.
Mēs nepērkam dāvanas.
Mēs nesūtām kartiņas.
Svētkus nesvinēju, bet bērna dēļ sāku svinēt. Tagad biežāk svinam vai izliekamies svinam.

all you can eat

Gribu klausīties svešas problēmas, dot padomus un jaukties svešās dzīvēs. Nosodoši šūpot galvu vai atbalstoši māt, līdzjūtīgi vaibstīties. Vīrs saka: tiec ar sevi galā. Sestdien teica, jo šodien viņš ir Briselē, vakar bija Briselē un rīt būs Briselē. Tiec galā ar saviem dēmontārpiem. Tādu vārdu viņš nezina. Dēmontārpi. Man nāk miegs.

Pirms kāda laika skatījos aspirins  skolas salidojuma bildes (aspirins smuks). Un apskaudu. Tad atcerējos, ka man neskauž, jo kaut kad izrādījās, ka reālie salidojumi par visvairāk-cik-var-būt grādiem neatbilst maniem saromantizētajiem fantāziju salidojumiem. Esmu aizmirsusi vārdus un sejas. Un negribu zināt, ko viņi dara.
Un atkal tas ir viens no tiem - man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.

Sestdien bija sēnes. Četras stundas kopā ar dažādām bekām un gailenēm. Vēl svinējām mammas dzimšanas dienu un uzdāvinājām mammai riteni. Tētis nopirka sieru ar olīvām vīnogu lapās un sviestu ar zaļumiem. Un maizi.

Gribu vēlreiz uz Ameriku. Vēlreiz un vēlreiz.

Pavadīt piecas dienas Aizkrauklē ir šausmīgi fuj.

Pēc dārgā ceļojuma gribas lēto ceļojumu.

Trīs darbdienas līdz atvaļinājumam.

Vispirms iepazīties, tad atnest milzīgu kapučīno krūzi.
Un uzdāvināt man lielu franču (stila) lauku (stila) virtuvi.
Un rīt Dikļos blenzt uz tūkštošriteņbraucējbaru. Pēc nobolīšanās cept gaļu un smaidīt šampītim.

Mežā redzēju pa ceļu lienošu pusčūsku. Ieraku bedres daudzām priedēm.

Piektdiena - čūsku diena. Darbs liek iet stādīt mežu.

Ilgi un no sirds gaidīju Lieldienu brīvdienas. Sagaidīju dusmas, asaras, skumjas, grūti pārvaramu mājās bēgšanas sajūtu, strīdus, bailes.
Bez vārdiem skumjais.

Vakar pirmais pikniks ar ceptām ribiņām, bērza sulām un šampīti sniegā.

Vakaros staigājam pa Ameriku.

Ar stulbenes sajūtu rokā pretim priekam.

Ēdu Kinder Maxi King, un acī iekrita rieksta gabaliņš. Bija tā pasaka par vistiņu un gailīti, kur vistiņai tas riekstiņš iesprūda acī vai kaklā. Un, atceroties par pasakām, atcerējos, ka piektdien sarunā iesaistījās tā pasaka par sēni, zem kuras lietus laikā visi zvēri slēpās un kura pa to laiku izauga. Izrādījās, ka salīdzināt ar pasakām, pieņemot, ka visi to zin, ir nemoderni, jo nezin pasakas. Kā var nezināt pasaku par sēni. Man saka: tu zini tāpēc, ka tev bērns. Tas vēl nemodernāk pateikts, jo kurš bērns gan šodien lasa pasaku par sēni vai vistiņu. :(
Un vēl es pagājušajā nedēļā vīlos Baltic Beach Hotel: neieēdami negaršīgs ēdiens, pirts par aukstu, burbuļbaseins pārhlorēts.

Un katru pavasari katrs darbs ir apņēmies mani aizvest uz Igauniju divu dienu ceļojumā. Tikai šis darbs un šī reize bija daudz labāka par iepriekšējo.

Gribas uz kādu ārzemiju tādā kā pusceļojumā.

Šonedēļ vienā no darba intervijām man pajautāja, kā jūs atpūšaties. Es apjuku. Gar acīm nozibēja virkne vienkāršu brīvdienu darāmo lietu: braukšana pie vieniem vai otriem vecākiem, multeņu skatīšanās kino, iešana ēst, ēšana, bērna basketbols, braukšana uz dažādām Latvijas un nelatvijas vietām staigāšanas un skatīšanās nolūkā, cepšana, sēdēšana trijatā pie tv vai vienkārši būšana trijatā mājās. Un es nesapratu, kas man no tā visa jāsaka.
Jau vairāk kā desmit gadus man nav neviena ĪSTA vaļasprieka.

Nākošajās brīvdienās mēs nedaudz izbēgsim.

tipa back maajaas
un iemiileejusies Praagaa