Es sapnī redzēju, ka istabā dzīvoja serpiente, kuru mums vajadzēja uzmanīt. Lai neizlien no grāmatplaukta.
Tad mani apkampa/apskāva/sahagoja bērna basketbola treneris un jautāja, vai drīkst nobučot.

Šausmīgi sāpēja galva. Iedzēru zāles un aizmigu. Sapņoju, ka man reibst galva tā, ka nevar nostāvēt, un ka turos pie istabas sienām. Un saku mammai, ka tas nav no alkohola, jo viņa taču zina, ka es izdzēru tikai puspudeli vīna. Mamma teica, ka mēs pie zupas esam dzēruši vēl kaut ko. Bet es tikai reibu un turējos pie sienām. Pēc divām stundām pamodos bez galvas sāpēm.
Dzeru Martini Asti, spēlējam wii ar trušiem. Pēc wii man vienmēr sāp rokas.

Sapnī redzēju, ka ēdienā, kas izskatījas kā rīsu stienīši, bija tārpi. Visi teica, ka tas ir rīsu kebabs.
Nesapnī es sestdien un svētdien peldējos Gaujā.

Bieži sapņoju par cilvēkiem, īpaši puikām, par kuriem nekad un nemaz nedomāju un tikai drusku zinu vārdu un izskatu. Kas notiek galvas iekšiņā?

Sapnī redzēju vienu no darba vadītājpuikām. Man rokā bija cīsiņu pušķis. Viņš pienāca un nokoda cīsiņu. Un es teicu: kāpēc tu ēd manas puķes?

Sapnī redzēju Vītolu ģimeni.

Šonakt sapnī redzēju oblica. Kaut kādā divstāvu kafejnīcā vislaik prasīja, lai parādu, kādi izskatās krievu rubļi (ir taču pilnīgi normāli, ja kādam soma ir piebāzta ar rubļiem). Vēlāk gan izrādījās, ka tie tomēr ir baltkrievu rubļi.

Jau otro nakti ar mani ir Murgi. Pagātnes un tagadnes cilvēki iesaistīti neiespējamās situācijās un savienoti neiespējamās kombinācijās. Šonakt uz rīta pusi pamodos slapji noraudātu seju. Murgs bija tik pārpildīts ar cilvēkiem - ne tikai galvenie varoņi, bet pilns arī ar pazīstamiem un mazāk pazīstamiem statistiem. Tētim, braucot ar mašīnu, pretimbraucoša oranža puskravas mašīna iebrauc viņa joslā, mašīnām saskrienoties, oranžās mašīnas šoferis nomira ar sirdstrieku, pēc tam man bija vārda diena dīvainā koka mājā ar baseinu viesistabas vidū. Uz piecām minūtēm bija ieskrējis brālis no Čikāgas (pat sapnī nespēju saprast, kā var ieskriet uz 5 min no Čikāgas). 16gadīga radiniece no pagātnes jautāja, vai vārds izdirsenis ir rupjš, ka viņai skolā teikts, ka neesot. Īpaši uzkrītoši manos murgos ielavās cilvēki, kurus es tiešām negribētu redzēt, satikt un runāt. Tādi lai-dzīvo-citur cilvēki, bet, piemēram, viens no viņiem murgā svarīgi uztrauktā balsī jautāja, kāpēc es neesmu viņu apstiprinājusi draugos. Ienīstā Tante piedalījās vārda dienas svinībās un jutās ērti un pierasti, tāpat arī citi nedraugi.
Kāpēc?

Ja darbdienās es tiešām gribētu kādu mierīgu vakaru, kur nav nenormāli aktīvi jāizvēlas, vai skatīties televizoru vai lasīt grāmatu, vai varbūt abus reizē. Tad brīvdienās man ir sajūta, ka mūsos (stilīgs vārds - mūsi) tiek aktivizētas raķetes un mēs kā apdauzīti pārvietojamies šurpu turpu. Pagājušajās brīvdienās ap 1000 km. Šajās pēc plāna izskatās ap 400 pagaidām. Tikai.

Vēl par Domiņiem. Ģimenē dominējošo sauc par Domiņu (o kā ozons nevis ozols). Domiņu var noteikt pēc tā: nostājas blakus un uzliek viens labo, otrs kreiso roku otram uz pleciem, kura roka pa virsu - tas Domiņš. Pat ja esmu kādus 18 cm īsāka, es reizēm pamanos būt par Domiņu.

Un tad vēl es gribēju vienkārši pierakstīt, ka man zosāda uzmetas, kad ieraugu pīrsingu nabā. Es jau mēģinu, tiešām mēģinu neskatīties (nu tas vecais labais ja_nepatīk_neskaties_princips), bet nav tā, ka baigi sanāk. Bet tas vēl nav tik traki, kā cilvēki, kuriem humora izjūta iedalīta nav, bārsta vienu joku pēc otra, iejaucot pa megaasprātīgam izsaucienam, tā ka nezini vien, cik stipri saspiest žokļus pieklājības smaidā.

Es sapnī redzējuxanax. Stulbs sapnis, jo beigās mēs izmetām visas xanax segas pa balkonu.

Sapnī redzēju, ka mamma un māsa pētīja manus matus un, izteiksmīgi noboloties, secināja, ka ar šitādiem matiem nav labi. Pārāk noslēpumaini un kodēti viņas sarunājās, lai es saprastu, kas tieši noticis maniem matiem.

Pamodos noraudājusies. Sapnis bija par krupīti.

Sapņoju, ka manā dušā citiem pasvešiem cilvēkiem ir sekss un mēs ar bērnu nevaram tikt uz tualeti.
Akdiees.

Visi sapņi pilni ar cilvēkiem no pagātnes. Katru nakti. Katrā sapnī.

Zemapziņa (tā pati, kas zin, ka nevajag pīpēt, jo cigaretes dārgas, tā pati, kas zin, ka nevajag dzert tēju ar cukuru) mani sapņos biedē. Katru nakti pēc kārtas es redzu, kā kāds no senākiem/ne tik seniem draugiem kļūst bagātāks. Viens no viņiem stāstīja par to, kādas mašīnas viņam sagādā prieku, kopš viņš ir miljonārs. Cits atkal stāsta, kā nopircis televizoru ar tik lielu ekrānu kā TAHTA. (Btw tahta arī ir viens no zemapziņas jociņiem, jo pie pilnas apziņas nekad tādu mutē neņemtu). Sapnī man nekad neskauž, es gan neredzu, vai es pati arī kaut ko dabūju. Varbūt ar laiku. Viņi vienkārši nāk un stāsta.

Sāp mugura. Milzu soļiem tuvojas papildus depresijas deva.
Redzu sapņos cilvēkus, kas vairākus gadus jau miruši. Staigā un runā viņi manos sapņos.

Vienā no brīvdienu sapņiem man rādījās mamma, kas teica: "Man Edgaronkuls teica, ka jūs ar Viļonkuli esat nozaguši Jaunjelgavā šķīstošo kafiju". Tad es ilgi taisnojos, ka es nezagu kafiju Jaunjelgavā, jo, ja man būtu nepieciešams, es varētu nozagt kafiju darbā. Cik vajag.

Jāpiebilst, ka dzīvē es nekad nesaucu cilvēkus par Jāņ, Jur vai Edgaronkuļiem, kaut gan jau arī sapnī to teica mamma. Un tēti par Viļonkuli es pilnīgi noteikti nesaucu.

Es sapņoju, ka man izkrīt mati. Pat nevis vienkārši izkrīt, bet saujām nāk nost.

Mani sapņi ir stulbi.

Es sapnī redzēju nastja. Nez ko tas varētu nozīmēt.

Piektdien - nakts basketbols ar alu&sidru:) (ko tik nedarīsi bērna dēļ - pat basketbolu spēlēt aplaužot nagus).

Sestdien - ideālais tusiņš spies dārzā ar ideālajiem kokteiļiem un ideālo šūpuļtīklu (žēl tikai, ka mājās bija jābrauc:D).

Vakar jūra, šodien dažas sarkanas detaļas.

Naktī mani atkal apciemoja murgi. Šoreiz vidusskolas klasesbiedri. Lielākā daļa jau vairāk kā 10 gadus aizmirsti un nemaz negribēti atcerēties. Laikam murga iespaidā arī vienu no viņiem satiku šorīt pie BērnuPasaules.
Murgi ieciemojas pārāk bieži pēdējā laikā.

Kašķīgs rīts.

Pagaajushaas nakts sapnis.
Nezkaapeec mees (kaut kaadi mistic mees) esam Aizkraukles beernudaarzaa (kursh iisteniibaa jau vairaakus gadus ir likvideets). Nezkaapeec tur ir mazi kakjiishi, alkoholikji un pluudi. Reizee notiek kaut kaadi sveetki, bet mums (still mistic mees) jaavaac tie kakji un alkoholikji. Parastaa sapnju veidaa mums (tiem pashiem mistic mums) pavisam normaali peekshnji ir jaabrauc uz Tukumu. Taa kaa ar autobusu, taa kaa ar vilcienu. Un tad jau mees esam Tukumaa, nezkapeec pie juuras mazaa maajinjaa, kur mums jaaturpina alkoholikju nolikshana guleet un pluudu laikaa samirkusho dreebju savaakshana. Ljoti noziimiigi ir savakt visas matu spraadzes. Un tad mums atkal ir jaabrauc uz Tukumu. Un tas, ka mees jau taa kaa bijaam Tukumaa, neko nenoziimee. Mees atkal braucam ne ta ar vilcienu, ne ta ar autobusu. Un manii iezogas panika, ka mees brauca uz nepareizo pusi, jo pieturu nosaukumi ne taadi kaa parasti (jaapieziimee, ka nekad neesmu braukusi uz Tukumu ne ar autobusu, ne vilcienu). Nezkaapeec diivaini liekas nosaukumi: Zaalne, Kaltne. Un sajuuta, ka braucam nepareizi. Vilcienaa/autobusaa daudzas vietas aiznjemtas, bet cilveeku nav, jo vinji ir uz laiku izgaajushi no vilciena/autobusa. Neliek mieru doma par to, vai mees esam alkoholikjus pareizi savaakushi un vai vinjiem netiks klaat pluudu uudens. Un vai ir godiigi, ka mees vinjus nolikaam guleet ar slapjaam dreebeem. Un joprojaam sajuuta, ka braucam nepareizi. Ljoti nepareizi. Un ka atpakaljcelja nebuus. Neskaidras nojausmas, ka, iespeejams, nokljuusim Ventspilii, no kuraam mani pamodinaaja:"Chau, mammu!"

P.S. Sajuuta, kas pavadiija murgojumu, bija PANIKA.
Arii pamostoties.

Klusais sapnis - kodu paveelniece

Tulamors = labi. Tulamors = ljoti labi.
Viskijs tomeer ir nemainiiga veertiiba. Arii klepus siirupa vietaa.
Un vakar atkal dziedaajaam ar  xanax </span>drusku. Piebljaavaam gan Visvalzha, gan Brunjinieku ielu. Ha. Atkal.


Vislaik neliek mieru taa doma par dziivniecinja draudzinju. Ja dziivniecinjam ir dziivniecinja draudzinjsh, kas tad esmu es?:D

Es sapnii redzeeju zirnekljtiiklus. Starp gultaam - mammas un teeta. Taalaak sapnii mees ar dziivniecinju braucaam dziivot uz kaut kaadu importa zemi. Un taalaak es redzeeju kaa pakar cilveekus. Taadi diivaini sapnji.