Tie nebija murgi, tas bija tikai aptumsis pilnmēness. Visu rītu dungoju vakarvakarā no Flandersa pielipušo que sera sera.

Jau otro nakti ar mani ir Murgi. Pagātnes un tagadnes cilvēki iesaistīti neiespējamās situācijās un savienoti neiespējamās kombinācijās. Šonakt uz rīta pusi pamodos slapji noraudātu seju. Murgs bija tik pārpildīts ar cilvēkiem - ne tikai galvenie varoņi, bet pilns arī ar pazīstamiem un mazāk pazīstamiem statistiem. Tētim, braucot ar mašīnu, pretimbraucoša oranža puskravas mašīna iebrauc viņa joslā, mašīnām saskrienoties, oranžās mašīnas šoferis nomira ar sirdstrieku, pēc tam man bija vārda diena dīvainā koka mājā ar baseinu viesistabas vidū. Uz piecām minūtēm bija ieskrējis brālis no Čikāgas (pat sapnī nespēju saprast, kā var ieskriet uz 5 min no Čikāgas). 16gadīga radiniece no pagātnes jautāja, vai vārds izdirsenis ir rupjš, ka viņai skolā teikts, ka neesot. Īpaši uzkrītoši manos murgos ielavās cilvēki, kurus es tiešām negribētu redzēt, satikt un runāt. Tādi lai-dzīvo-citur cilvēki, bet, piemēram, viens no viņiem murgā svarīgi uztrauktā balsī jautāja, kāpēc es neesmu viņu apstiprinājusi draugos. Ienīstā Tante piedalījās vārda dienas svinībās un jutās ērti un pierasti, tāpat arī citi nedraugi.
Kāpēc?