dienas komentārs:
"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm:
1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti")
Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli.
* Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā.
* Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1].
2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma)
Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos.
* Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem.
* Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums.
Kāpēc mēs zaudējam?
Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā.
Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu.
Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"
/no FB
"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm:
1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti")
Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli.
* Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā.
* Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1].
2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma)
Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos.
* Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem.
* Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums.
Kāpēc mēs zaudējam?
Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā.
Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu.
Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"
/no FB
ir doma
