dzīvosim gultā
16 Decembris 2015 @ 21:00
ko es gribētu  
Pagājušajā nedēļā runāju ar cilvēku, kurš laimīgi stāstīja, ka beidzot strādā darbu, kurš ļoti patīk un ko vienmēr ir gribējis darīt. Aizgājis no darba, nodibinājis savu uzņēmumu.
Iespējams, ka es arī varētu uzdrošināties pamest biroja darbu ar puslīdz normālām un drošām ikmēneša naudiņām kontā, bet man nav ne jausmas, kas ir tas, ko es tiešām gribētu darīt. Un vai tas, ko es domāju, ka gribētu, tiešām būtu tas īsta prieka darbs.
 
 
dzīvosim gultā
16 Decembris 2015 @ 20:20
lielo burtu lapas ar skaidru saturu un skaidriem kļūdu paziņojumiem  
 http://www.visma.lv/blogs/vecums-nenak-viens/

Mainās ne tikai tehnoloģiju paaudzes, bet arī lietotāju paaudzes. Kas ir pa spēkam jaunam lietotājam, vairs nebūs tik viegli paveicams cilvēkam gados. Tai pat laikā cilvēku skaits, kas lieto internetu un mobilās ierīces, strauji pieaug. Savukārt, dzīves ilgumam pagarinoties un iedzīvotāju skaitam ievērojami pieaugot, pieaug arī gados vecu cilvēku īpatsvars. 


 
 
dzīvosim gultā
11 Decembris 2015 @ 09:27
atliktās sāpes  
Pagājušajā piektdienā kopā ar matiem iztaisnoju arī auss malu. Pašā taisnošanas brīdī īsti nekādas sāpes nejutu. Īstās sāpes atnāca tikai darbā, ar gandrīz stundas novēlošanos.
Šobrīd iztaisnotās auss maliņa aizmugurē ir brūni sarkani kreveļaina un glīti lobās.
 
 
dzīvosim gultā
11 Decembris 2015 @ 07:58
cukurs taču darbā par brīvu  
Darba kafija vienmēr ir bez cukura un ar pienu. No automāta. Mājas kafija vienmēr ar cukuru un pienu. Un biezumiem krūzē. Neloģiski.
 
 
dzīvosim gultā
11 Decembris 2015 @ 07:49
svētks bez ēšanas tikai pussvētks  
Ēst ir tik forši. Ar prieku gaidu pārēšanās brīdi. Un padzeršanās.


Šito pulciņu apmeklē ļoti bēdīgi cilvēki http://www.urbanyoga.lv/ka-izbaudit-svetkus-bez-paresanas/
 
 
 
 
dzīvosim gultā
08 Decembris 2015 @ 11:25
vairāk  
Piektdienas es gaidu daudz vairāk kā Ziemassvētkus.
 
 
dzīvosim gultā
28 Novembris 2015 @ 20:33
small talk  
Un sūda small talk man nepadodas nemaz.
 
 
dzīvosim gultā
28 Novembris 2015 @ 20:15
endomondo  
1450 km nostaigāti šogad meža pastaigās. Vēl mēnesis staigāšanas.
 
 
dzīvosim gultā
28 Novembris 2015 @ 19:40
rakstīt introverts nemīž nemaz  
Savas nespējas runāt publikas priekšā esmu sev diagnosticējusi vairākas kaites, piemēram, autismu vieglā formā ar nedaudz šizofrēnisku pieskaņu. Esmu vainojusi nenormālo audzināšanu par iebiedētu paraugteicamnieku bērnu, kurš katru reizi nosvīda pirms labdien pateikšanas vai sava vārda nosaukšanas.
Neviena no šīm kaitēm gan nav traucējusi rakstīt. Esmu rakstījusi tādas stulbumus kā dzejoļus padsmit gadu vecumā, kurus parakstīju kā Lība Ketlere. Tad man bija tik neglīts rokraksts kā ar dibenu rakstītu. Drusku vēlāk es izlēmu, ka man būs cits rokraksts. Un sāku rakstīt kaut ko līdzīgu Tahoma. Joprojām rakstu un joprojām pa brīdim kāds apbrīno. Skolas sacerējumi bija mans prieks ar 10/10 vērtējumu. Un bija ārpusskolas rakstījumi, ar kuriem daudz sūdīgāk sanāca - sākumā papīra vēstules, kuras izlasīja nepareizie adresāti, kuri daļu introverta izfantazējumu noturēja par īstenību, mamma, kura rakājas pa manām mantām, meklējot nezinko, mamma, kura atplēsa man vai māsai atsūtītas vēstules. Atceros, ka bērnības bērnu laikrakstos bija sludinājumi, kur varēja kļūt par vēstuļu draugu. Regulāri rakstīju vēstules nepazīstamiem cilvēkiem, tagad pat aptuveni nespēju iztēloties, kas tieši bija rakstīts tajās vēstulēs. Dažreiz mamma izprašņāja par vēstuļu draugiem un teica, ka nevajag sarakstīties ar tādiem, kuriem ir tikai viens vecāks. Tie, kas auga nepilnā ģimenē, jau uzreiz tika ieklasificēti pie nelabvēlīgiem. Bļe. Viens no maniem vidusskolas laika puišiem rakstīja dienasgrāmatu, kurā detalizēti aprakstīja katru dienu glītā tantes rokrakstā. Dienasgrāmatu es neesmu rakstījusi. Bet esmu aprakstījusi tik daudz papīru stulbās vēstulēs, kas stulbo saņēmēju dēļ nokļuvušas pilnīgu nepareizu lasītāju rokās.
1995.gadā kā introvertam atklājās ideālā interneta pasaule - sākumā ar, hmm, kā to sauca, vēstkopām, tad ar čatiem. Kļūšana par advancētu mirca lietotāju. pat sapņus sāku redzēt zilās, zaļās un sarkanās rindiņās. Un, pateicoties internetam, mainījās pilnīgi viss.
 
 
dzīvosim gultā
28 Novembris 2015 @ 19:06
introvertais nomīzējs  
Tik ļoti sūdā liekas, ja bez trīsdesmit dienām četrdesmit gadus vecs cilvēks mīž uzstāties publikas priekšā. Tieši tāpat kā pamatskolā, vidusskolā, augstskolā un visos darbos, kuros sanācis pastrādāties. Nav jau tā, ka nebūtu izgājusi priekšā un, balsij un galvai trīcot, norunājusi tekstu. Bez atmiņām par publikas priekšā pavadīto brīdi. Ar stresu, kurš robežojas ar panikas lēkmēm. Apsverot un izvērtējot, kas būtu ļaunāk - salauzt kāju, lai nebūtu jāuzstājas, sasist mašīnu un pateikt, ka cietu avārijā, izlikties par neārstējami slimu, dabūt ārsta izziņu ar publiskas runāšanas aizliegumu. Jau doma vien par runāšanu cilvēku priekšā neļauj ēst, dzert, gulēt, liek pīpēt cigareti pēc cigaretes. Vidusskolā varēju atļauties starp ļoti sekmīgajām atzīmēm dabūt pa vieniniekam par nerunāšanu, augstskolās kaut kā izdevās sarunāt rakstu darbus runāšanas vietā vai grupu darbā būt rakstītājam. Pirms vairākiem gadiem kādā no darbā vietām tika dots uzdevums uzstāties ārzemēs konferencē, runājot ne cilvēku valodā. Akdiees, biju gatava izdzert visas pretsāpju un jebkuras citas tabletes. Pēc katras izdarītās runāšanas nekad nav atvieglojums, prieks vai gandarījums, ka tas ir izdarīts, parasti ir asaras un doma, ka nekadnekadnekad vairs.
 
 
dzīvosim gultā
14 Septembris 2015 @ 20:55
organic  
No vārda organic ēdiens kļūst mazāk garšīgs.
 
 
dzīvosim gultā
11 Septembris 2015 @ 11:25
uz pusdienu pāri jūrai  
Vai tad tās viendienas ekskursijas ar prāmi uz Stokholmu joprojām ir modē?
 
 
dzīvosim gultā
10 Septembris 2015 @ 10:03
reversed  
Sapnī redzēju, ka man jāreversē pusčūska. Reversētā daļa aizrāpoja ar mīnusu.​
 
 
dzīvosim gultā
09 Septembris 2015 @ 21:16
endomondo  
Šogad pa mežu nostaigāti 956 km, ar riteni nobraukti 827 km.
Riteni es jūnijā nopirku.
 
 
dzīvosim gultā
09 Septembris 2015 @ 21:01
heitiņš  
Agrāk es daudz enerģijas tērēju naidam un aktīvai ienīšanai. Tagad vairs neko neienīstu. Vienalga, smieklīgi, skumji, neeksistē, kaitina, bet naida vairs nav. Daļu no ietaupītās enerģijas iztērēju braukājot ar riteni, daļu skraidot pa mežu, bet noteikti sanāktu vēl kaut kam.

Rīt aiziešu uz 12.klases vecāku sapulci, bet šaubos, ka tur man izdosies būt enerģiskai.
 
 
dzīvosim gultā
09 Septembris 2015 @ 13:24
banč  
Tik smieklīgi, kad punch vietā saka bunch vairākas reizes pēc kārtas.
 
 
dzīvosim gultā
08 Septembris 2015 @ 21:14
 
Viens no biežāk lietotajiem vārdiem man ir sūds. Ļoti ērts un iederīgs.
 
 
dzīvosim gultā
08 Septembris 2015 @ 21:00
kaķīšu bildes  
Mani feisbukā nekaitina sašārotas kaķīšu bildes, salaikotas reklāmas, par/pret viedokļošanas. Mani kaitina psiholoģiski pamācošie vāvuļojumi, nošāroti kaut kāda uģukuģa raksti un paziņojumi, cik dievs ir labs. Mani nekaitina uzaicinājumi spēlēt spēles, bet kaitina paziņojumi nesūtīt uzaicinājumus spēlēt spēles.
Ēdienu un dzērienu bildes man ļoti patīk.
 
 
dzīvosim gultā
08 Septembris 2015 @ 20:49
nosaukums  
Savos gandrīz četros gadu desmitos neesmu paspējusi vai mācējusi pierast pie sava vārda. Tagad tāds tantīgs vārds noteikti būtu tieši laikā, bet joprojām - nē, kaut kas īsti nav. Vienmēr jūtu viņu kā tādu ar spraužamadatu piespraustu kartīti ar nosaukumu.
 
 
dzīvosim gultā
05 Septembris 2015 @ 19:28
varavīksne  
Tikko braucu ar riteni gar Gauju, un varavīksne bija tik skaisti pārliekusies pāri Gaujai virs tilta.
Kopš man ir suņi, varavīksne kaut kā ir kļuvusi no skaistas par skaisti skumju, jo vienmēr jāiedomājas Rainbow Bridge.
 
 
dzīvosim gultā
05 Septembris 2015 @ 17:59
gleznas  
Un man nepatīk gleznas. Visas.
Es apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj uzzīmēt kaut ko skaistu, es apbrīnoju viņu talantu.
Man patīk vērot, kā no dažiem zīmuļa pieskārieniem rodas perfekts attēls.
Bet gleznas pie sienām man nepatīk.
Viena glezna spēj sāpīgi sabojāt jebkuru skaistu sienu un padarīt neglītāku jebkuru neglīto sienu.
 
 
dzīvosim gultā
05 Septembris 2015 @ 17:54
putnu bildes  
Pilnīgi nesaprotamu un neizskaidrojamu iemeslu dēļ man nepatīk bildes ar putniem (izņemot pūces, protams).
Pret pašiem putniem man nekādu iebildumu nav (izņemot baložus pilsētā un zvirbuļus uz ēdvietu galdiem), daudzi pat liekas ļoti skaisti.
Bet bildes ar putniem galīgi nepatīk.
 
 
dzīvosim gultā
05 Septembris 2015 @ 17:49
un joki par vasaru nav smieklīgi  
Man patīk visi gadalaiki.
Nav tādu laika apstākļu, kas traucētu skraidīt ar suņiem pa mežu, skatīties seriālus vai dzert vīnu.
Neviena no manām skumjiņām nerodas nepareizas gaisa temperatūras un parmazpardaudzsaules dēļ.
 
 
dzīvosim gultā
01 Septembris 2015 @ 08:07
burbuļizstāde  
Man patīk vecas bildes.
Sapriecājos, ka varēšu izskatīties vecas Rīgas bildes http://www.diena.lv/kd/literatura/lnb-izstade-mana-tava-musu-riga-pirms-100-gadiem-ieklauta-google-muzeja-14108087

Doooh. Kā tad. Desmit bildes, no kurām puse jau redzēta. A izstāde tik glīti visās ziņās aprakstīta.
 
 
kā ir: vīlies vai
 
 
dzīvosim gultā
31 Augusts 2015 @ 11:40
paldies nē  
Man patīk skaists ēdiens, tāpēc man grūti klausīties apgalvojumu, ka tārpaini un neglīti āboli ir daudz labāki.
Tajās apmēram trīs reizēs gadā, kad es ēdu ābolu, es savu ābolu gribu lielu, skaistu un neiztārpotu.

Esmu pārliecināta, ka tārpi sen jau ir pielāgojušies ķīmiskajām garšiņām, bet, ja tomēr es kļūdos, varbūt jāievieš tārpi-testētāji.
Veikalā palaid bariņu tārpu-testētāju augļu nodalījumā, kurā auglī tārps ielien, to ņem. Jo tas ekobiosuperauglis.
 
 
dzīvosim gultā
29 Augusts 2015 @ 19:43
parasti pārslēdzu radio  
Prāta Vētra gan man nepatīk. Na zare izņemot, protams. Kā draudzene teica: tās jaunās dziesmas tādi galīgi samocīti, vēl drusku silti atgremojumi. Vecās arī atgremojumi, tikai auksti.
 
 
dzīvosim gultā
29 Augusts 2015 @ 16:58
sestdiena 16:58  
25 km ar riteni
6 km pastaiga pa mežu
apēsta bekonmaize
palasīta grāmata
izlaikots instagrams


kafiju vai vīnu?
 
 
dzīvosim gultā
29 Augusts 2015 @ 16:50
pareizā garšā  
Saldskābmaize ar ceptu bekonu.
 
 
dzīvosim gultā
29 Augusts 2015 @ 12:10
gribaskautkogaršīgu  
Jau kādu gabaliņu man ir problēmas ar gribaskautkogaršīgu sajūtu. Gribaskautkogaršīgu sajūta ir palikusi sāpīga, garšas kārpas izmisumā izslējušās kā kamieļa kupri un mēģina atrast, kura būtu pareizā garšīgā garša. Visas garšas ir kļuvušas parastas, nekas vairs nav īpaši īpašs.

Vakar atradu garšu - kartupeļu pankūkas. Bet kartupeļu nebija mājās. Varbūt šodien.
 
 
dzīvosim gultā
28 Augusts 2015 @ 13:04
ja godīgi, tā teikt  
Teikuma vidū regulāri iestarpinātais vai iespraustais ja godīgi, liek domāt, ka cilvēks parasti melo. Īpaši, ja iespraUž vai iestarpina - nu, ja pavisam godīgi jāsaka. Man ir saasināti neiecietīgas attiecības ar liekvārdību un tukšteikumiem, katrā izdevīgā momentiņā piesienos vai aizrādu.
 
 
dzīvosim gultā
28 Augusts 2015 @ 07:57
kfc  

Fastfūds ir mans prieciņš. Kaut kad iešu uz vistu māju pamēģināt.

 

 

http://klab.lv/users/texti/77094.html

 
 
dzīvosim gultā
28 Augusts 2015 @ 07:43
zem grīdas piekakāts  
Kāpēc tu man nepateici. Lai nebūtu diskusiju. Un neizrunātais sūds smirdēdams dzīvo ar mums.
 
 
dzīvosim gultā
27 Augusts 2015 @ 19:55
enihau  
Es reti apsmeju un piekasos cilvēku runāšanai svešvalodās, bet pusstundu garas sarunas laikā katrā teikumā iespiests anyhow tomēr sāpina ausis un liek acīm pārbolīties.