Man šodien bija tāds pārsteigums, kurš man patīk. Atnāku no darba, un guļamistabā ir aizkari. Manās visskaistākajās krāsās. Un ar sudraba standziņu.
Vispārsteidzošākā šodienas dāvana.

Ja darbdienās es tiešām gribētu kādu mierīgu vakaru, kur nav nenormāli aktīvi jāizvēlas, vai skatīties televizoru vai lasīt grāmatu, vai varbūt abus reizē. Tad brīvdienās man ir sajūta, ka mūsos (stilīgs vārds - mūsi) tiek aktivizētas raķetes un mēs kā apdauzīti pārvietojamies šurpu turpu. Pagājušajās brīvdienās ap 1000 km. Šajās pēc plāna izskatās ap 400 pagaidām. Tikai.

Vēl par Domiņiem. Ģimenē dominējošo sauc par Domiņu (o kā ozons nevis ozols). Domiņu var noteikt pēc tā: nostājas blakus un uzliek viens labo, otrs kreiso roku otram uz pleciem, kura roka pa virsu - tas Domiņš. Pat ja esmu kādus 18 cm īsāka, es reizēm pamanos būt par Domiņu.

Un tad vēl es gribēju vienkārši pierakstīt, ka man zosāda uzmetas, kad ieraugu pīrsingu nabā. Es jau mēģinu, tiešām mēģinu neskatīties (nu tas vecais labais ja_nepatīk_neskaties_princips), bet nav tā, ka baigi sanāk. Bet tas vēl nav tik traki, kā cilvēki, kuriem humora izjūta iedalīta nav, bārsta vienu joku pēc otra, iejaucot pa megaasprātīgam izsaucienam, tā ka nezini vien, cik stipri saspiest žokļus pieklājības smaidā.

Es sapnī redzējuxanax. Stulbs sapnis, jo beigās mēs izmetām visas xanax segas pa balkonu.

Kā bērns šorīt mīļi teica, es izskatos pēc maza gabaliņa no liela briesmoņa. Aukstumpumpas ir iekarojušas visu teritoriju starp degunu un muti, kā arī lielu daļu augšlūpas, kas nedaudz apgrūtina elpošanu, ēšanu, runāšanu, smaidīšanu (nevarētu gan teikt, ka, atnākot šeit, man ļoti vai smaidīt gribētos). Un daudz ko citu, jā. Jauki noslimotas brīvdienas. Īpaši sestdienas naktī, kad pamodos no bērna raudāšanas, jo sāpēja auss. Kamēr gaidījām zāļu iedarbošanos, uzmanības novēršanai veselu stundu 3jos naktī spēlējām Hiacintes un Līzbetes tējas dzeršanu. Toties vakar bērns teica: mammu, tu mani ļoti lutini. Biju diezgan pārsteigta, jo kādu gabaliņu atpakaļ bērns uzdeva jautājumu: kāpēc tu mani nelutini kā ome - ome vienmēr atnes zeķītes, krekliņu, atļauj ēst pie televizora un pienes sulu gultā.

efix  saka, ka mēs ar bērnu abi esot vienādi - daudz izrunājamies, apņirdzam un tipa jokojam.

Savukārt xanax  šonedēļ ir ticis līdz savai visai apaļai jubilejai (atgādina klinģeri), lai arī uz ra-rosolu laikam nav lielas cerības.

Kad puiši ierauga xanax bildēs, uzreiz grib iepazīties.

[13:31:33] xanax says: es gaaju vakr pastaigaa uz juglas ezeru, sapeeja galva un es sporta teerpaa gaaju elpot mezhu un juglu
[13:37:40] xanax says: tev arii vajadzeetu staigaat un LUNCINAAT GALVU

xanax vai tev ir kāds sarkans apģērbs?

xanaxis vārās apjukuma putrā un gaida 2 komplektus pērļu