dzīvosim gultā
03 Decembris 2010 @ 20:47
bailīgi ar draugiem  
Vienā dienā, man liekas, es redzēju uz ielas draugu, ar kuru agrāk draudzējāmies vairāk un kura vārds un seja ir manu draugu rindā datorā, bet nobaidījos pasveicināt, jo nobaidījos, ka varbūt viņš nav tas.
Un vienā dienā redzēju citu draugu, kurš uz mani paskatījās, bet nesveicināja, un es nobijos, ka esmu kļuvusi nesveicināma. Jo pirms nedēļas biju redzējusi vēl vienu draugu, kurš arī nesveicināja.
Esmu slinks un bailīgs draugs.
Pat arī radinieks tāds, jo redzēju uz ielas brālēnu, kuru sveicināt mani atturēja doma pa visu galvu: ko teikt pēc čau.
Tags: , ,
 
 
dzīvosim gultā
11 Maijs 2010 @ 19:54
no pašu dārza  
Zin', kā mana mamma dara: savu 600kvm dārzu pieber ar minerālmēsliem. Zemenēm savi graudiņi, kartupeļiem savi, tomātiem siltumnīcā gan graudiņi, gan atšķaidīts šķidrumiņš, redīsiņiem savi graudiņi, salātiņiem laikam tie paši mēsliņi, kas redīsiņiem. Ap augļu un ogu kokiem aplī izveido bedrītes, kuras pieber ar graudiņiem. Un tā katru gadu. Gadu no gada. Pret kaitēkļiem, pret neaugšanu, pret pārāk sausu, pret pārāk mitru, pret dārza slikto zemi.
Mums ar dārzu abiem ir drusku pāri 30. Man laikam drusku vairāk kā dārzam un drusku vairāk kā drusku.
Un katru gadu mums dod pašu audzētos, ekoloģiskos, bezķīmijas, nepolijas augļus, ogas un dārzeņus.
No pašu dārza taču pavisam cita garša.
Tags: , , ,
 
 
dzīvosim gultā
11 Marts 2010 @ 18:26
atnāks pavasaris  
Mūžīgais piekusums ir tad, kad ierodies darbā 8:30 un 11:00 spogulī pamani, ka acis ir tikai pa pusei uzkrāsotas. Abas vienādi - līdz pusei.
Un vēl es tikko atcerējos, ka agrāk domāju, ka sviestam un sieram nav derīguma termiņa.
Tags: , , ,
 
 
dzīvosim gultā
11 Novembris 2009 @ 20:09
salidojums  
Pirms kāda laika skatījos [info]aspirins  skolas salidojuma bildes ([info]aspirins smuks). Un apskaudu. Tad atcerējos, ka man neskauž, jo kaut kad izrādījās, ka reālie salidojumi par visvairāk-cik-var-būt grādiem neatbilst maniem saromantizētajiem fantāziju salidojumiem. Esmu aizmirsusi vārdus un sejas. Un negribu zināt, ko viņi dara.
Un atkal tas ir viens no tiem - man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.
 
 
dzīvosim gultā
21 Aprīlis 2008 @ 22:37
32  
Bērna draudzene-paziņa no skolas esot mūs redzējusi uz ielas brīvdienās un skolā jautājusi, vai es esot viņa mamma. Tad teikusi, ka viņam esot tik ļoti jauna mamma. Bērns teicis: jā, viņai ir tikai 32.
Brīžiem es esmu pilnīgi pārliecināta par vecāku neuzmanības teoriju: viņi savus trīs bērnus ir sajaukuši (nez vai tikai savā starpā vai arī ar citiem), bet reizēm es ne tikai izskatos, bet arī jūtos kā pilnīgi sīkā. Tāda sīkā, kas uzvilkusi mammas kurpes.
Tags: , ,
 
 
dzīvosim gultā
02 Aprīlis 2008 @ 20:52
kabatas lakati 2  
Tas, ko es šodien redzēju pat nebija kabatas lakats, bet gan liels pelēcigi zilstrīpots kabatas palags. Trusisrauj pat padomāt, kādiem nolūkiem kabatā tādu nēsā un izmanto.
Iespējams, ka arī šī man ir bērnības trauma, kad tētim visās kabatās vienmēr pa visai nesmaržīgam kabatas palagam, ar ko kādam no trīs bērniem slaucīt muti vai degunu. Un ja tā godīgi padomā, tad joprojām tētim tie palagi ir kabatās. Varbūt pat zem vai blakus spilvenam.
Tags: ,
 
 
dzīvosim gultā
28 Februāris 2008 @ 20:30
izkalt, pēc tam drusku piekalt plānu  
Kad reizēm iedomā pagātnes izmisuma brīžos piekaltos plānus, pēc piekaltiem plāniem vai vienkārši izmisumā darītās un padarītās lietas, tad katram kurmim, ezim un bitei spalvas stāvus stāv.
Piekaltis.
Tags: ,
 
 
dzīvosim gultā
21 Janvāris 2008 @ 15:33
par barikādēm toreiz  
Man barikādes asocējas ar to, ka parastā vakarā mēs ar māsu spēlējām dambreti savā istabā, kaut kā ļoti smieklīgismieklīgi spēlējām, jo parasti mēs izdomājām savus noteikumus un smieklīgumus. Pēkšņi istabā ieskrēja (varētu teikt, ka IEDRĀZĀS) tētis un uzkliedza: "Rīgā cilvēkus šauj nost, bet jūs te zviedzat!".
Tā kā mēs bijām apmēram 14gadīgi politiski izcili neizglītoti bērni, tad visai maz sapratām, KAS NOTIEK. Tēta uzbrēciens gan nežēlīgi sāpēja (kā jau lielākā daļa kompleksainā tēta netaisnīgo uzbrēcienu), jo kā gan mēs, dambreti spēlējot, varējām zināt, ka tieši tad nedrīkst smieties.
Tags:
 
 
dzīvosim gultā
12 Janvāris 2008 @ 18:05
iepriekšējā  
And you're singing the songs
Thinking this is the life
And you wake up in the morning and you're head feels twice the size
Where you gonna go? Where you gonna go?
Where you gonna sleep tonight?
Where you gonna sleep tonight?

Kā cita es.
Tags: , ,
 
 
kā ir: campari
dziesmiņas: Amy MacDonald - This Is The Life
 
 
dzīvosim gultā
05 Decembris 2007 @ 12:20
Grūti iedomāties dzīvi bez majonēzes  
Ar šausmām atcerējos laikus, kad nebija majonēzes un rosolus taisījām ar krējumu.
Tags: , ,
 
 
dzīvosim gultā
21 Jūnijs 2007 @ 10:27
Skroderdienas  

Lasīju [info]shelly  par Skroderdienām, un kaut kā radās sajūta, ka es visu bērnību to vien esmu darījusi, kā skatījusies Skroderdienas Silmačos. Gan brīvdabā, gan nedabā. Kāpēc, to man tagad neviegli pateikt. Varbūt pie vainas kaut kādas sakņu sajūtas, ka mana vecmamma ir no Druvienas un ka viņas vai arī viņas māsas māju Druvienā sauca Silmači, bet, protams, tas viss tur tā bija pirms manas piedzimšanas. Iespējams, tās saknes kaut kā iekodētas, jo atcerēties es tiešām neatceros. Tā māja kaut kur blakus tam muzejam un brīvdabas estrādei Druvienā. Vispār man kaut kā likās, ka visi vienmēr ir skatījušies Skroderdienas Silmačos. Sīkais brālis nenormāli trusījās no Ābrama (varbūt joprojām trusās arī 25 gadu vecumā), bet īpaši tas neizbrīna, jo viņš trusījās arī cirka lauvām. A man Auce patika, arī to tagad nav viegli pateikt - kāpēc.

Tags:
 
 
dzīvosim gultā
26 Aprīlis 2007 @ 17:47
pirms 13  
Estrellas diļļu čipsi garšo pēc laika, kad čipsu pasaule bija maza.
Tags: ,
 
 
dzīvosim gultā
03 Septembris 2006 @ 21:46
agrāk bija savādāk, varbūt anonīmāk, varbūt draudzīgāk  
Jā, un runājot par čatiem.
Savu aktīvo internetā dzīvošanas laiku es pavadīju čatā, slimīgi tas bija pāris mēnešus, pārējos 11 gadus es vienkārši esmu ļoti draudzīga ar internetu.
Kur šodien internetā dzīvo cilvēki - draugos, žurnālos, skajpos? Kur? Čati nav modē, ja?
 
 
dzīvosim gultā
13 Jūlijs 2006 @ 16:56
sen  
Kad bijām sīkas, vienā siena talkā pāris gadus vecākā māsīca mums ar māsu teica, ka tikai mums pašām liekas, ka tas, ko runājam, ir asprātīgi un smieklīgi.
Tagad, tuvojoties radu salidojumam, mēģinu uztrenēt īpašās asprātības iemaņas.
Gadi 20 kopš tā laika pagājuši.
Tags: , ,
 
 
kā ir: asprātīgs