Ēdu Kinder Maxi King, un acī iekrita rieksta gabaliņš. Bija tā pasaka par vistiņu un gailīti, kur vistiņai tas riekstiņš iesprūda acī vai kaklā. Un, atceroties par pasakām, atcerējos, ka piektdien sarunā iesaistījās tā pasaka par sēni, zem kuras lietus laikā visi zvēri slēpās un kura pa to laiku izauga. Izrādījās, ka salīdzināt ar pasakām, pieņemot, ka visi to zin, ir nemoderni, jo nezin pasakas. Kā var nezināt pasaku par sēni. Man saka: tu zini tāpēc, ka tev bērns. Tas vēl nemodernāk pateikts, jo kurš bērns gan šodien lasa pasaku par sēni vai vistiņu. :(
Un vēl es pagājušajā nedēļā vīlos Baltic Beach Hotel: neieēdami negaršīgs ēdiens, pirts par aukstu, burbuļbaseins pārhlorēts.

Man liekas, ka man ir kaut kā līdzīgi, kā Gvinetai P. tajā filmā, kur viņai bija tie milzīgie trusiki un apsēžoties salūza krēsli, bet puisis domāja, ka viņa ir supermodele. Visos veikalos pārdevējas man piedāvā vismaz pāris izmērus mazākas drēbītes un netic, kad es saku, ka es jau gribētu šo izmēru, bet tomēr vajadzētu drusku lielāku. Varbūt viņas tikai smejas par mani.

Sagribējās tādu bārbijrozā džemperīti, kas spilgti izceltos manā zilo, balto, melno, pelēko drēbju pulciņā.

Man tiešām patīk, kad var redzēt mazu mežģīņu trusiku maliņu, bet nenormāli sāpīgi ieduras acīs no biksēm lienoša zeķubikšu mala.

Iedomājos, ka tas teiciens par to, ka džinsas ir tikai tāds kā darba kombinezons vai darba sporta tērps, ir galīgi novecojis. Reizēs, kad vajag traki lietišķi, ok - uzvalciņš, bet tajās reizēs, kad vajag vienkārši solīdi smuki saģērbties - kāpēc tad ne džinsās? Kas ir labāk - smukas džinsas vai tantu svārki? Smukas džinsas vai izlaiduma uzvalciņš? Smukas džinsas vai svārki no viena, žakete no otra uzvalciņa?

Vispār jau man patīk uzvalciņi, aizdomājos tāpēc, ka šodien blakus dzirdēju teikumu: tur jau var iet kaut vai džinsās. Kaut kā galīgi vecmodīgi.

Ja tā padomā, man (mums) nemaz nav ziemas drēbju.

Man tagad modē ir lavanda.

Ar to konču modi ir grūti. Es vienmēr bērnam ļauju pašam izvēlēties, kādas končas grib nest un kādas varētu gribēt citi bērni. Parasti tās ir krāsainas karameles, čupa-čups. Katrā ziņā tās noteikti nav šokolādes konfektes. Laimas šokolādes končas pavisam noteikti nav modē.
Kad bērns vakar stāstīja, ka viņa nestās karameles bijušas foršas un visi gribējuši vēl, bet otra puikas atnestās arabeskas (zaļā papīra dēļ bērns tās sauc par kalsberg končām) un rudzupuķes neviens negribējis ēst, atcerējos vienu epizodi no sava raibā un bagātā mūža.
Apmēram 3.klasē tika organizēts gada nogales klases vakars, uz kuru visiem bija jāierodas ar groziņiem. Nezinu, kāpēc mammas nebija mājās un groziņu man līdzi deva tētis. Tētis bija sabēris māla bļodiņa vārītas pupas, kuru ietinis tajā brūnajā, biezajā papīrā un apsējis ar jēli rozā lāpāmo diegu vairākās kārtās. Šodien nepateikšu, kāpēc (varbūt vienkārši pārāk kompleksaini bērni bijām saaudzināti), bet man bija nenormāli kauns par tām pupām, brūno papīru un jēli rozā diegu. Klases vakara burzmā neviens nepamanīja, ka es savu pupu bļodiņu tā arī neizvilku. Pupas sapuva, paslēptas istabā. Vēl tajā klases vakarā man bija caurspīdīgi, tumši zili pussaules griezuma svārki.

Tāpēc es bērnam vienmēr ļauju pašam izvēlēties.

Carlsberg končas ("Arabeska" laikam īstajā vārdā tādā zaļā papīrā) un "Rudzpuķe" esot vecmodīgas. Neviens bērns tādas skolā neēdot.

Aizdomājos par maiņas apaviem darbā. Citi pārvelk kurpes, citi staigā zābakos. Pat daži puikas pārvelk tādas darba iešļūcenes.
Es gribētu pārvilkt kurpes, bet esmu neārstējama zābaku fane. Ja nebaidītos, droši vien arī vasarā zābakos staigātu.

Ar šausmām atcerējos laikus, kad nebija majonēzes un rosolus taisījām ar krējumu.

Senajos laikos bija tādi marinēti zaļi tomāti 3litru burkās. Veikalā pārdevās. Lai gan senajos laikos jau visu paši marinējām, vārījām, spiedām burkās, tomēr tos zaļos tomātus kaut kā nē. Dažreiz nopirkām. Reti, jo viss taču jau pašiem bija pagrabā. Šad un tad Rimi acis meklēšanas režīmā pārskrēja pāri marinēto gurķu plauktiem - jā, kabači, patisoni, gurķi, paprika, bet no zaļajiem tomātiem NE SMAKAS. Svētdien Rimi marinēto dārzeņu stenda apakšējā plauktā es ieraudzīju VIŅUS. 2litru burkā. Kopā ar citiem dārzeņiem gan, bet nu lai. Vakar pagaršoju. Normāli, bet nu - nav TAS, galīgi ne tas. Kur ir seno laiko marinētie zaļie tomāti?

Viens no briesmīgākajiem un nepieklājīgākajiem sakāmajiem ir Labu Apetīti. Īpaši ēdošam cilvēkam. Vienīgā vieta, kur lietot Labu Apetīti, varētu būt ēdiena receptes beigās. Kā vēstules nobeigums.

Krusa laikam modē.

Izrādās, ka komforta zona ir aktuāls vārdu savienojums. Moderni, jā.

Ak, ja vien viņš nebūtu Vinets, bet Brūss Veldre. Viņš ne tikai ir iekļuvis topā, viņš ir jau tuvu Brūsam. Ja agrāk Brūss cīnījās ar Domburu, tad tagad viņi ir trīs. Emocionālas pacilātības brīžos pievienojas Džordžs, bet tas varbūt vairāk Martini Asti ietekmē.

Ar lielu prieku un nepacietību gaidīju sestdienu, lai beidzotbeidzot tiktu mežā un pār muguru skrietu sēņu maniaka laimes skudras. Sestdienas rītā pēc kārtīgām mammas brokastīm braucām uz mežu. Kā jau tas parasti notiek, tētis mūs ieveda dziļdziļi mežā, jo īsti sēņotāji īstās sēnes nelasa šosejas malā. Staigāt gar šosejas malu vai paliela mežā ceļa malu ir zem īsta sēņotāja goda. Diemžēl biju aizmirsusi, ka mamma un tētis uz mežu brauc kā uz kartupeļu lauku. Izložņājot džungļus, pārlienot pāri puspurvam, dažiem grāvjiem un pusizcirtumam, ir jānočeko visas sēņu vietas. Tētis un mamma iejūtas gidu un ekspertu lomās, nepārtraukti norādot virzienu un arī konkrētas vietas koordinātes, kur kādas sēnes meklēt, radot iespaidu, ka bez viņu norādēm jau sēnes neviens atrast nevar. Pēc piektās stundas biju gatava lūgties un solīties viena pati tīrīt piesēņotos piecus lielos grozus ar pārsvarā baravikām. Es tomēr izvēlos sēņošanu kā prieku. Nevis sēņu pierakšanu vairāku stundu garumā, pēc tam vairāku stundu ilgu sēņu tīrīšanu, cepšanu un vārīšanu. Man patīk tas prieks pēc pāris stundu staigāšanas pa skaisto mežu un sēņu daudzums, kas nepieciešams vienai gaileņu un vienai beku mērcei. Būs tomēr jādod priekšroka Valkas mežiem bez ekspertiem un vietu zinātājiem, jo Daudzevas mežu džungļi ar speciālistu komandu tomēr nav sēņu maniaka prieks.

Man pa īstam patīk tie, kas raksta sev komentārus. Tie komentāri man iepatikās vienā mirklī. Tie ir labi.

Man jau gan patīk Jaunais vilnis.

Godīgums jau nav tā īpašība, ar kuru jālepojas.

Andrejsalas tipa cilvēki.

Vai gadījumā tagad nav stilīgi nefotografēt?
Tipa - visi fočē, mainās un izrādās ar bildēm, bet ES neesmu no bara.

Motivācijas trūkums laikam ir moderna kaite.

No kaut kā es iespaidojos. Iespaidoties atgādina spaidus, kā arī iespiešanos. Bet kaut kas tur tāds ir. Iespaidojošs.

Un šodien es vēl biju vienā seminārā viesnīcā "Rīga". Visvairāk man tur patika spoguļi. Tur bija tādi spoguļi, kas rādīja visu pareizi. Pat ja ir liekais vēders, rāda, ka nav. Bet tieši citās vietās, kur jābūt, arī rādās viss, kā jābūt. Man patika.
Pasmējusies teicu tā.
Īstenībā šodien vispār smiekli nenāk.

Vienās Drogās apsargs teica sievietei, lai parāda, kas viņai somā vai maisiņā. Bet viņa uzkliedza, lai nelien un nepazemo viņu. Lai sauc policiju, ja grib, bet viņa nerādīs viņam somu un necietīs, ka viņš vislaik pa veikalu pakaļ staigā. Pateica, lai iemācās likumus. Un izgāja ārā. Nesmukais apsargs šausmīgi nosarcis mētājās kā gandrīz govs pie elektriskā gana.

Kad es gāju pa Tērbatas ielu saules pusē, es zināju, kas es gribu uzrakstīt par to, ko raganish  rakstīja. Par svarīguma kilogramiem un mazajiem krekliņiem. Bet tagad es nezinu.

Atkal modē ir runāt par laika apstākļiem un sajust sviedru smaku.

Zeķubikses sandalēs ir tiešām gaumīgi.

Vakar puņķu apreibumā pa ceļam uz mājām iegāju salonā un izdūru ausī auskarcaurumu. Pirmo reizi.
Tagad man ir viena augšā caurdurta auss.
Bērnam jau 2 gadus ir auskars. Varēsim tagad mainīties.
Kāpēc man agrāk kā visām meitenītēm nav gribējies auskarus nez?

vakar zelta kurpes skaj&mōrā

Rakstīt draugos viesu grāmatā nav drusku vecmodīgi?

man mīļākais izmērs ir 38

Gribu un vajag man tādu vējjaku.
Vispār nesiltu, tikai to plēvi. Vislabāk nevis kā jaku, bet tādu plēves džemperi. Nu nav tā plēve, bet aizmirsu, kā to neilonu sauc:D

Kur tādas pērkam?

Spilgti zila apakšveļa un smagi oranžas žalūzijas.