Dārziņš

eu, eu, eu, viss taču ir forši un feini, ne?

The infrastructure will collapse
From carpet spikes
Throw your keys in the bowl
Kiss your husband 'good night'

Forget about your house of cards
And I'll do mine
Forget about your house of cards
And I'll do mine

Fall off the table,
And get swept under

sodien bija atnakusi ciemos draudzene un uzdavaja spilgti sarkanu nagu laku. tikko aiz gara laika uzlakoju kaju nagus un tagad izjuutu ritigi sievishkigu prieku, jo tonis ir burvigs un ienesa slimnicas ikdiena tadu + zimes parmainju. beidzot atkal pamanu,ka mazi sikuminji spej kustinat sirdi, tatad veseliba vairs nav talu aiz kalniem,wiii :))

šovakar dzersim šnabi un ar mafia  šķaidīsim sūdu, kā arī dosim sūdu.

esmu starā!
maksimā ir parādījušies kukurūzu miltu makaroni, wiii :))
līdz šim tādus varēja atrast tikai stokmanā par nāves naudām,
bet maksimā tādi maksā tikai nieka Ls 0.45, vakar jau ieprovēju, garšo mazliet savādāk kā parastie kviešu makaroni, toties šiem ir zems gl indekss un nav klāt nekādi konservanti, irdinātāji, olas, tikai pliki kukurūzu milti ar ūdeni.
ražoti runānijā, tipa bioloģiskie.

vakar biju dabas koncertzālē mērsragā.
es nezinu, kas būtu noticis, ja nebūtu varējusi tikt, tomēr tik loti vēlējos, ka tiku.
drošvien, nekas nebūtu noticis, ja ari netiktu,
bet es tiku!

jo ļoti vēlējos.

tagad klausos vidusskolas grupu h-blockx, sutinu patisonu un dzeru alu jau iekš rīgas.un ir sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
un ir jau arī, paties!

gatavoju savā mūžā pirmo lazanju.
cerams, ka nepaliksim bez vakariņam ^_^

O_o o-o o_O

brīnumi vislaik!
šovakar pa ilgiem laikiem vīns ( citādi vairs neprasās alko, jo ikvakara zāļu tējiņas bliež vairāk kā alko hehe)
noskatījāmies generation p, pēc tam nedaudz rebertu plantu un tad vairāk umaturman (ahhh, tas zolists - mmmmmmmm, mīlēt viņu un aiztikt, neko citu ^_^)

vispār, viss ir kārtībā, beidzot saprotu kas ir kas un kas nav kas :D

nu ko, jālaiž mellenēs ^_^

šodien man kundziņš nopirka skrituļslidas, wiii, jāsāk māžoties ^_^
atvaļinājumā vismaz būs ko darīt hehhe

ražot plaši.

kā tas diez ir - vienkārši mīlēt cilvēkus, tāpat vien, bez nosacījuma.
ļoti vēlētos to uzzināt, bet vēl nezinu.

vot šitā man ir jau kuro dienu.
darbā sēžot, neprātīgi gribas iedzert kādu aliņu vai vīnu, aizeju mājās un nekā - negribas vairs.
kaut kas nav pareizi.

vienīgā vieta, kas man sāp no vakardienas 2h tenisspēles, ir dibens.
ne rokas, ne kājas, tikai dibens.

dibenteniss.

akdies, es kad redzu uz ielas kādam kājās tās briesmīgās dārza kurpes jeb lāčnāsis, man šermuļi skrien.
nu kā var tādas uzvilkt kājās kaut kur citur, izņemot savu mājas pagalmu!

vakar tādas redzēju vienam čelim kājās, šodien meitenei. abi izskatījās apmierināti un komfortabli ar saviem apaviem. es saprotu, ka ērti un tā, bet nu piedodiet, bišķ jāskatās..

bāc, tikai tagad, kad pagājušas vairākas stundas, redzu, ka man mugurā nenovelkamais krekliņš, kas plašāk pazīstams ar apzīmējumu traktoristu iedegums.
pie kam paliek aizvien sārtāks un sārtāks, tāpat kā seja.

izdzēru vienu solitos un piedzēros
lol

aizlaidu ar ričuku līdz vecāķiem , stundiņu pazvilnēju jūrmalā, uztaisīju nelielu pikniku ar līdzmaizēm un tēju, pavēroju dzelteni saziedējušo jūru, cilvēkus, kuri jau pilnās burās ķer iedegumu, papriecājos par debesīm bez neviena mākonīša, superīga dieniņa :) nenopeldējos gan, kaut arī ūdens likās feins un tāds, kurā varētu ieiet, jo negribējās riteni atstāt bez uzraudzības, bet nekas, rīt man solās būt viens vai pat divi līdzbraucēji, tad jau paspēs arī nopeldēties.
kopā nemaz baigais gabals no šī gala nesanāk - vien 20 km vienā virzienā, kopā sanāk 40 km norullēti, tā vismaz endomondo uzrāda, tā ka jā, īzī - pīzī, rīt braukšu atkal :)
wiiii

vakarnakt, triecoties ar felli pa raunas ielu, caur saziedējušo kastaņu aleju no prieka gribējās skaļi uztaisīt KWIIIIII :D jo atcerējos, ka kaut kad ziemā rakstīju cibā, ka dikti gribētu ar velosipēdu braukt pa raunas ielu, kad viss sazaļojis, smaržīgs un silts, nu un vakar šis mazais sapnītis piepildījās :))
labi, ka to piefiksēju, jo patiesībā jau katru dienu mūsu dzīvēs piepildās kāds mazs sapnītis, par ko sen paši jau esam aizmirsuši. un bieži to pat nepamanām, nenovērtējam. un tad sapnītis klusiņām, skumīgi piepildās, un nepateicīgais cilvēks par ar sirds kaktiņu par to nenopriecājas, jo dzenas tik uz priekšu, uz priekšu vienmēr. bet īstā dzīve ir tagad, nevis vakar vai rīt.
šorīt drusciņ dulla galva pēc alko pamielošanās, bet ir ok, garastāvoklis lielisks, iekšā prieciņš un pīsiņš :)

vot nezinu, kā man tas izdevās, bet esmu apsaldējusi pusi sejas.
nu tā, ka visu pusi no pieres līdz zodam, vienu aci un vaigu. pieskaroties un arī nepieskaroties sāp, ir jūtīgs. un tā acs vispār kā smiltīm piebirusi, graužas.
njaa, tā viņš iet pavasarī.
un es vēl neticēju caurvējam, domāju, ka tas ir latviešu izgudrojums, meh