Akdiees, brīžiem ir tā, ka labprāt aizbāztu ausis ar muzikāliem aizbāžņiem, bet neizskaidrojama ausu vai prāta vaina padara ausu aizvēršanu neiespējamu - nespēju pastrādāt, kā arī nestrādāt ar aizbāztām ausīm, jo nejūtos drošībā ar ciet ausīm, tāpat kā guļot ar muguru pret durvīm. Droši vien, ka to vajadzēja nojaust, jo kabatas lakati viens, divi, trīs bija tikai viegls iesākums. Pēc kabatas lakatiem nāk skaņas, ēšana un dīvaini rituāli. Viens no biežāk atkārtotajiem rituāliem ir kurpju šņoru pārsiešana. Nekad nebūtu iedomājusies, ka reiz pie lietām, kas nenormāli kaitina, būs jāsauc kurpju siešana. Katru dienu vairākas reizes kurpes tiek atsietas, izvilktas kājas, sakārtotas zeķes, ievilktas atpakaļ kurpēs un cieši sasietas. It kā nekas tāds, bet darbapuika to dara vismaz padsmit reizes katru dienu. Gan pie savas darbstacijas, gan sapulcēs, gan koplietošanas virtuvē, gan sarunas laikā. Pārējos rituālus un skaņas vienkārši uzskaitīšu: sēra urbināšana no ausīm un apēšana, ādas ap nagiem graušana un apēšana, gudrības zobu bakstīšana sarunas laikā ar durvju karšatslēgu, kabatas lakatā ietītu pirkstu iestumšana degunā divu falangu dziļumā un enerģiska apļošana pa deguna iekšpusi, iekrekšķēšanās ar minūtes starplaiku, sēžot pie darbstacijas, knipju sišana ar pirkstiem vai pirkstu knakšķināšana, ejot pie printera vai citās darīšanās, kaut kā, pieļauju, ka tās ir blaugznas, izkasīšana no galvas matainās daļas un apēšana, puņķu skaļa iesūkšana uz iekšu, neskatoties uz neseno enerģisko deguna izapļošanu. Un tam visam plusā nepārtraukta tukša runāšana, ja jānosauc pieklājīgā vārdā. 

Meklēju receptes.lv receptes ar kokosriekstu pienu, atradu šito sadaļā Īpaši brokstīm - Citi brokastu ēdieni.

Kabatas lakati un Kabatas lakati 2 nebūt neliecināja par Kabatas lakati 3 tuvošanos. Tās trīs reizes, kuras man sanāca/bija jābrauc Kabaclakacpuikas mašīnā, bija interesantas. Divas reizes, sprādzējot siksnu, iegrābos starp sēdekļiem noliktajā kabatas lakatā. Pamētājot apkārt uztrauktu acu skatienu, secināju, ka tuvumā redzams vēl tikai viens kabatas lakats. Šofera puses durvju kabatā-plauktā (kā vispār sauc tās vietas mašīnas durvīs, kur var salikt Lietiņas? Durvju plaukti, atveres, skapīši, kabatas?), tātad pietiekami tālu, ja vien es neiedomātos liekties pāri šoferim, ko es noteikti neiedomātos. Reizēm esmu manījusi kādu arī blakus Kabaclakacpuikas darbstacijai. Piemēram, blakus klaviatūrai. Pateicoties savai pārspīlēti attīstītajai iztēlei, es redzu, kā mazie un lielie puņķi tusējas uz kabatas lakata, līdzīgi kā reklāmā, kur kliedz: aktimelizēts. Tikai aktimelizēts vietā kliedzot - sapuņķelēts. Lai saprastu, ka tas nebūt nav viss, ko Kabaclakacpuika var piedāvāt, viņš komplektā ar kabatas lakatu piedāvā izcili gaumīgus jokus, piemēram: kas ir brūns, sarkans un zaļš? Ha-ha-ha. Nēģeris, kas brauc ar javu pa pļavu. Un līdzīgus.

Negaršīgi pagatavots ēdiens, kuram jābūt garšīgam. Vajā, izseko un ir priekšā.

Tas, ko es šodien redzēju pat nebija kabatas lakats, bet gan liels pelēcigi zilstrīpots kabatas palags. Trusisrauj pat padomāt, kādiem nolūkiem kabatā tādu nēsā un izmanto.
Iespējams, ka arī šī man ir bērnības trauma, kad tētim visās kabatās vienmēr pa visai nesmaržīgam kabatas palagam, ar ko kādam no trīs bērniem slaucīt muti vai degunu. Un ja tā godīgi padomā, tad joprojām tētim tie palagi ir kabatās. Varbūt pat zem vai blakus spilvenam.

Konstatēju, ka man nepatīk puikas ar auduma kabatas lakatiem: izvelk no bikšu kabatas, noslauka un/vai izberzē degunu un uz ceļgala saloka atpakaļ kabatas formātā vai ieņurkā kabatā. Un tā vairākas reizes.
Man patīk Softis.

Neizskatos tik dalmacietiski, cik dubļaini smirdu.

Šitā apšļakstīta no rīta es sen vai vispār neesmu bijusi. Izlietnē izmazgāju dubļainā ūdens izrotāto apakšjakas kapuci, notīrīju dubļaino virsjaku, dubļainos zābakus, vēroju, cik redzami būs dubļūdens traipi uz kleitas un šalles, matos.
Joprojām ausīs dzirdu savu spiedzienu un smirdu pēc netīrūdens.

Lasīju, ka Venēcijā aizliegšot barot baložus un baložiem aizliegs piekakāt Sv.Marka laukumā. Lūdzu, aizliedziet arī Rīgā barot baložus uz ielas un palodzēm, kas atrodas virs ielas. Varbūt vispār aizliedziet baložus. Aizvakar baložu barotājs bija uz Tērbatas ielas starp Bruņinieku un Stabu, vēl ieņirdza par manu pretīguma spiedzienu. Šorīt baložu barotājs bija uz Bruņinieku ielas. Vēl viena mūžveca baložu barotāja ir uz Čaka ielas, baro savus baloždraugus uz 3. vai 4. stāva palodzes. Baložu bari, baložu kakas, baložu spalvas. Lūdzu, nebarojiet baložus.

Ar riebumu es nāku uz darbu. Ar riebumu.

daudzie tizlie sīkumi

PaKreisa ir tik aldastyled + nepatīkami dīvaina.
Vienīgais pluss, ko esmu ieguvusi pārbēgot uz citu kabinetu, ir tas, ka viņai (atšķirībā no kabineta puiša iepriekšējā) nesmird mute pēc puvekļiem.

Ausis nekš šodien, jo PaKreisa vēl nav rādījusies.

Kādu gabaliņu atpakaļ ar PaKreisu runājām par krievu valodas zināšanu/nezināšanu, diskusija tika pabeigta ar PaKreisas ģeniālo komentāru: Tu jau sanāk, ka esi vēl no iepriekšējās paaudzes, tāpēc arī zini labi krievu valodu. Tad nu es bez jebkāda ļaunuma katru reizi nopētu viņas omīštipa apaviņus, pat_mana_mamma_nevilktu_tādu tērpiņus, iekšēji murminot akdieees_tipa komentārus.

Iesim deklarēties. Mēģinājums Nr.2.

sivēna smiekli 120tajā izmērā

RiebumSlinkums.

Slikts ēdiens un/vai dzēriens sabojā prieku, laimi, veselību. Kā arī vēlēšanos.
Nepieciešams pēcsvētku, pēcredzētā, pēcdzirdētā, pēcēstā atveseļošanās periods.

Fuj.

Nesaprotu es tos cilvēkus, kas pērk un dzer Sovetskoje Igristoje. Pie tam saucot to par šampi.