Cabaret Voltaire seit 1916

Nē. Esmu pati miermīlība.

(ieliet vēl)

Man tā retāk ir gadījies, bet jā, esmu ievērojusi šo paternu.
Kaut gan dažu izrāžu/mākslas darbu sakarā ir gadījies pēc tam dzirdēt - "Nu bet nabaga džeks, kā viņš tagad jūtas." O nu forši, kad man darīja slikti, tad gan viss bija zajebis un normāli.

(ieliet vēl)(Thread)

Tu domā konkrētas savas izrādes/projektus?

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Aha.

Bet jā, to, ka pret visu ir jāattiecas "mierīgi" un "gudrākais piekāpjas", jo citādi tas, kurš ir kretīns, nokļūst varas pozīcijā, to es līdz galam reizēm neizprotu. Kaut kas galīgi nav godīgi šajā setapā - tā visādi lohi var darīt visu, ko grib.

(ieliet vēl)(Parent)

tikai ar dažām personām, kuras manāmi pārtrauc procesēt informāciju, ja tā tiek pasniegta lielākos decibelos :D

(ieliet vēl)

Mans dārgais tā regulāri pagriež situācijas, tur tikai jāturpina skaidrot, un reizēm atzīt, ka reakcija ir bijusi pārspīlēta. Bet reizēm nav, reizēm tā ir bijusi adekvāta, un tad tas ir jāskaidro, kamēr saprot.

(ieliet vēl)

Jā, gadās! Man gan tādas situācijas, kad vispār kaut kā asi reaģēju, gadās diezgan reti, un arī tajās vēlāk es pati pieraujos un pašas dusmas beigās liekas lielāka problēma par tās cēloni. Pieļauju, ka manā gadījumā gan tā ir kaut kāda bērnības trauma, kas traucē paust attieksmi un emocijas.

(ieliet vēl)

I've seen it happen, bet reālistiski es parasti esmu no tiem, kas to lietu paservē ledaini aukstu.

(ieliet vēl)

Jā, bet reizēm ir tādi viltīgi cilvēki, kas pagriež situāciju tā, ka tava reakcija it kā ir sliktāka par nodarījumu un you end up atvainojoties, lai arī tava reakcija actually bija legit.

(ieliet vēl)(Thread)

tieši par to arī runāju

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Ja tas tā vienreiz, tad vēl tā, varbūt viņiem taisnība, bet ja tas ir patterns, tad es ieteiktu konfrontēt un nepiekāpties, jo tā vari sākt neuzticēties savām sajūtām un reakcijām, which can be quite damaging in the long term and may be a form of gaslighting.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

lúk, atslēgas vārds arī ir uzticēties savām emocijām un tās aizstāvēt, tur mums visām (vai daudzām) ir jāpasēž un jāpameditē, lai iegūtu pārliecību, demistificētu pašas sevi, lai tās plūstu brīvi mums cauri, nevis tiktu uzkrātas un samarinētas toksiskas un tad pēkšņi eksplodētu PRET otru vai sevi.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

jā, tas ir tas, ar ko cenšos atbildēt, kad man saka, lai nedramatizēju vai neturu ļaunu, jo esmu pārliecināta, ka emociju apspiešana ir simtreiz neveselīgāka gan pašam sev, gan attiecībās ar otru

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

tá ir.
bet tad nāk nākamais jautājums - vai citu aizvainošana un ļaunošanās uz viņiem savu emociju dēļ ir legit? tipa kliegt uz citiem, izgāzt dusmas. domāju, ka arī nē.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nē, nav, ar šo es cenšos strādāt - izrādīt tās pašas, piemēram, dusmas, nepārprotamos, bet otru neaizvainojošos veidos, nav viegli

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

tápéc, ka mēs viņas parasti pamanām tad, kad ir jau par vēlu.
savukārt šis notiek tādēļ, ka mēs par sevi nerūpējamies un peldam neapzinātības miglā. darbs ar emocijām ir tikpat svarīgi kā apgriezt kāju nagus, pirms viņi saplēš zābakus.

(ieliet vēl)(Parent)

tas ir tas, par ko es runáju vienā nesenā ierakstá, un viens no pashreizéjás feministu cínjas galvenajiem virzieniem. lai arí neshkiet, ka LV cilvéki bútu gatavi diskusijai par to, kāpēc emocionāls arguments ir sliktāks par racionālu, jo katrs taču norāda uz patiesību, vai arī, kāpēc racionālais šķiet mazāk racionāls, ja ir pasniegts emocionāli.
es tikko lasīju par vienu biznesa sievieti, kas raud diskusiju laikā, aiz dusmām, bet vienkārši turpina diskusiju, paskaidrojot: es šobrīd raudu, jo esmu uz jums dusmīga.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

paldies!

(ieliet vēl)(Parent)

Es gribēju tieši rakstīt!

(ieliet vēl)(Parent)

oij, daži labi eksemplāri ir tādi māsteri šajā jomā, ka beigās vēl no tiesas arī jūties vainīgs.

(kā redzams no mana komentāra zemāk, skatījos uz uzstādīto tēmu no cita rakursa :)

(ieliet vēl)(Parent)

Jā, man šis ir ļoti izteikti. Brīdī, kad jau defaultā esmu trauksmains, plus vēl parasti sagadās, ka esmu par kaut ko citu uzvilkts, kāds (parasti no 'draugiem') pamanās izdarīt kaut ko, manuprāt, galīgi neadekvātu. Tad es to nevis mierīgi apdomāju, bet gan uzreiz pārspīlēti reaģēju, kas noved pie vēl lielāka konflikta, pie kā par vainīgo kopumā tieku atzīts es, jo negāciju avots jau ir nevis cilvēks, kas izturas pretīgi / citus apmelo / ir wannabe fašists, bet gan tas, kurš ir ārēji agresīvāks. Tātad vainīgais ir tas, kas nav spējis savaldīties.

(ieliet vēl)

Un kas Tev tajā šķiet tik neparasts? Pārspīlēta, neadekvāta reakcija (tāpat kā jebkāds neadekvāti bargs sods par ne to smagāko pārkāpumu) ar nav nekas foršs. Un ir tikai normāli, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kurš izpildījies pēdējais.

(ieliet vēl)(Thread)

jā, bet es runāju par situācijām, kad tiek atcelts noziegums

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Kādā ziņā "atcelts"?

(ieliet vēl)(Parent)

Man ir bijuši ļoti daudzi tādi strīdi ar draugu, tā ka pēc ilgas dramatiskas strīdēšanās es vispār nožēloju, ka esmu par kaut ko pasūdzējusies un man atliek tikai atvainoties, noguruma dēļ un tāpēc, ka izrādās, ka es esot visu pārpratusi, oversensitive etc etc. Tas ilgtermiņā sāk čakarēt tavu izpratni par savu personīgo realitāti un tu sāc neuzticēties savām domām. Tad kad pamani, ka kāds to dara, vnk paskaidro, ka saproti, kas tā ir par stratēģiju un ka neielaidīsies un tavu uzmanību no īstās problēmas neizdosies novērst.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

es starp citu tieši vakar par šito pabeidzu lasīt vienu īsu, kodolīgu un izklausījās saprātīgu grāmatu: https://www.amazon.com/Sheeps-Clothing-Understanding-Dealing-Manipulative/dp/1935166301

varu arī aizsūtīt pdf'ā (teiksim klusajam okeānam), bet tur arī apmēram paskaidro, ka nav gluži tā, ka visi ir traumēti un nervozi, un tāpēc slikti uzvedās, bet daži ir arī agresori un grib attiecībās par katru cenu vinnēt. tad nu izmanto covert-agresiju ar visādiem paņēmieniem (arī tā kā tu apraksti), lai sagrozītu citu cilvēku realitāti un ie-manipulētu citus darīt tā kā manipulatoram labāk. diezgan nepatīkami, bet grāmata deva arī padomus, kā ar to cīnīties.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Protams gribētos ticēt, ka cilvēki iemācās šīs stratēģijas neapzināti, alternatīvais variants, ka tās tiek lietotas, lai par visām varītēm kontrolētu otru ir pārāk biedējoša. Pls atsūti pdf uz profoundlifethings@gmail.com, ja vari.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

aizsūtīju. tur arī aprakstīts īsumā, kāpēc iemācās -- kas pat savā ziņā nav svarīgi beigu beigās. kas ir svarīgi ir ka, jā, diemžēl viņi izmanto manipulāciju, lai uzvarētu -- tas ir teju vienīgais geins. ja, piemēram, ir 2 cilvēku attiecības, tad manipulators paliek kopā ar maipulējumo nevis tāpēc, ka svarīgs ir otrs cilvēks, bet tāpēc, ka pats var dominēt. nu, tā vismaz apraksta grāmata.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Liels paldies. Lasu un pat neesmu izbrīnīta, viss atbilst..

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

jēs, ņem par labu un ceru, ka palīdzēs. jāatzīst, ka man vislabāk patika sadaļa par to, kāpēc tad mēs ļaujamies, lai mūs tā apceļ (tur uz beigām bija). un visvairāk saskumdināja tas, ka lai arī kā mēs vilktu robežas un teiktu, nope, šitā darīt nevar un meklētu win-win situācijas, agresoram arī win-win situācija nebūs tā labākā, jo viņiem patīk win-loose (as in viņi vinnē un citi zaudē). un tad nu viņi atkal un atkal meklēs mūsu vājās vietas un kā mūs gremdēt. un tad paliek jautājums vai ir vērts audzēt biezu ādu vai labāk iet prom. bet tad atkal -- cik daudz tad bēgsi prom? nu tā ka jā, diezgan stulba situācija jebkurā gadījumā.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Jā, par to arī bija wtf. Vienmēr, kad lasu šos rakstus par emocionālo vardarbību, sociopātiem un tā, prātoju, bet nevar taču būt tik traki? Viss nevar būt tik melni, gan jau šiem cilvēkiem ir savi redeeming qualities and they are surely able to love. Bet no otras puses, es arī nevaru ielikt sevi tajās kurpēs, kā var cilvēks brīdī, kad viņa mīļotais cilvēks cieš, tā vietā lai viņu mierinātu, domāt veidus kā pagriezt realitāti un uzvarēt strīdā.. It seems like an alien way of thinking. If it really is like that, I can't be sure I know the person I have known for so long.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

i so know what you mean... es drīzāk 3x atradīšu sliktumu sevī nevis noticēšu, ka otram cilvēkam ir tāda nepieciešamība pēc dominances. bet šķiet kas man ir licis aizdomāties ir ka, ja es zinātu, ka es kādam daru pāri un šis otrs cilvēks man to būtu pateicis -- nu vismaz man tas momentā izraisītu milzīgu vainas apziņu (yay, vājā vieta kuru izmantot, laikam?) un es censtos savu darbību vairs neatkārtot. ko es savukārt esmu novērojusi uz šiem agresīvajiem cilvēkiem -- kā jau grāmata apraksta -- ka viņi turpina darīt pāri pat tad, ja zina, ka tas nodarīs sāpes. tas man ir nesaprotami un nepieņemami. un jā, man arī ir grūti tīri konceptuāli un empātiski iedomāties, kā ir būt sociopātam vai narcisistam. man visu laiku gribās tieši tāpat piedēvēt redeeming qualities as in emocijas, bet tieši emociju viņiem taču nav. scary world.

(ieliet vēl)(Parent)

ā un vēl viena lieta, ko es esmu ievērojusi īstenībā ir ka agresīvi cilvēki tīri verbāli bieži pieprasa emociju kontroli -- neesi dusmīga! esi tāda/šitāda! ar cilvēkiem ar kuriem es jūtos balansā es varu izpaust kādas emocijas gribu un cilvēki pat iedrošina izpaust emocijas. agresīvie tās mēdz apspiest -- tas man tagad mēdz būt kā red flag.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Jā, atkal precīzi, manā gadījumā tiek atstumtas skumjas, jo tad es "sūdzos" un tas esot garlaicīgi, vispār traki.. Ja drīkst jautāt, vai tev bija kaut kāda epifānija par šo visu, kas palīdzēja aiziet? Jo tas ir tik nenormāli grūti, vienā brīdī tu piefiksē visus šos momentus, but then the addiction/codependence kicks in..

(ieliet vēl)(Parent)

jā, atsūti lūdzu uz ne_es inboxā

(ieliet vēl)(Parent)

man, lūdzu, arī vienu pdf'u.
uz f.f@inbox.lv

(ieliet vēl)(Parent)

bet jā, es esmu bijusi līdzīgās attiecības un tāpēc arī lasīju to grāmatu -- vajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka vispār kaut kas nav kārtībā, jo realitāte tiek kropļota, bet grūti saprast, kā tieši, jo tas tiek darīts tik covertly. neforši.

(ieliet vēl)(Parent)

Jā, tieši šis, neļaut novērst uzmanību no īstās problēmas, un to atklāti pateikt.

(ieliet vēl)(Parent)

nu, ķip nogalināt pašaizsargājoties arī nav ok, ne?

(ieliet vēl)(Thread)

nav? es nezinu

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

krimināllikums neatbalsta :)

un, tāpat kā reakcijas mēdz būt neadekvātas, neadekvāts mēdz būt situācijas novērtējums kā tāds, piemēram, apvainojoties par/ņemot ļaunā situācijas un darbības, kurām vispār nav nekāda sakara ar histērijas subjektu.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

bet, protams, ja situācija vispār tiek noeskalēta līdz savstarpējiem apvainojumiem, vainīgi ir abi. tāpēc ja tev ir histērija? čau, parunāsim rīt/parīt/nekad.

(ieliet vēl)(Parent)

Parasti tā ir manipulācija no kāda mūžīgi pazemotā un apvainotā. Paskaidroju, ka to tulkoju kā manipulāciju un komunikāciju par tēmu uzskatu par pabeigtu.

(ieliet vēl)(Thread)

kas tieši ir manipulācija? pārspīlētā reakcija?

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Ja kāds no paša nodarītā cenšas uzmanību pārbīdīt uz tavu reakciju.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

un nav būtiski, vai reakcija bija pārspīlēta, jo sākotnēji stāsts nav par to

(ieliet vēl)(Parent)

jā, un vispār arī nepārspīlēti reaģējot, vienkārši konstatējot/atzīmējot faktu, ir saņemta attieksme, ka ko cepies, nav jau nekas tāds. ķip darīt sūdu ir ok, uz to vispār reaģēt/ kaut kā justies sūda sakarā nozīmē būt loham, ļoti šis nepatīk. bet varbūt tā jau ir vēl cita problēma. esmu arī ievērojusi, ka, diemžēl, citreiz apdomāju vai izrādīt to, ka nav ok, tieši dēļ tā, ka beigās es būšu pārspīlētāja.
tieši šodien piemērs - piegādātājs atveda preci, iedod pavadzīmes, uzreiz sāku parakstīt, nepaskatos, cik ir, bet saprotu, ka vairāk par standarta 3lapām, uzreiz pajautāju, cik atpakaļ jādod, un tas vecis uzliek abas rokas uz letes, nosaka SIEVIETE, PA DUPSI VAJAG. trīs lapas. un man ir wtf, uzdirsu viņam, ka vai viņir no 18.gs, un, ka tas nav ok tā runāt ar cilvēkiem, un kā viņam vispār var ienākt prātā, ka tā komunicēt ir pieņemami, btw viņš vēl pateica, ka esot žēl, ka nedzīvojot 18.gs, gribētos :D
karoč parakstīju, uzmetu tās pavadzīmes uz letes, jau gatavojoties zvanīt sūdzēties, domāju vai rakstīt vai zvanīt, reāli kādas 15min vēl apsvēru vai nebus tā, ka man vēl uzdirsīs
ka tas nekas taču nav etc. protams, ka beigās piezvanīja, uzņēmums reaģēja saprotoši, teica, ka ziņos vadībai un atvainojās. krch skumji, ka ir tā pierasts pie šādas attieksmes norakstīšanas, ka ir jādomā vai ir vērts sūdzēties

(ieliet vēl)(Thread)

man šādi tipi lielākoties šķiet tik nožēlojami, ka drīzāk izraisa žēlumu, nevis dusmas

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nu protama, tai pat laikā tas liek justies pretīgi, un negribas ļaut turpināt domāt, ka visas sievietes pasmaidīs un neko neteiks, besī tas entitlement no tādu veču puses

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

saprotu, man arī besī, es vairāk par savu pirmo emociju šādās situācijās

(ieliet vēl)(Parent)

ne tikai man tā gadās, bet arī citiem, un sašutuma līmenim vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu. tas ir apmēram kā, ja kāds nosauc par resnu, a par atbildi dabū lauztu degunu. bišku tā kā par traku, vajne, un visa uzmanība uz lauzto degunu, nevis uz netaktisko komentāru.

(ieliet vēl)(Thread)

auč! :)

(ieliet vēl)(Parent)