Cabaret Voltaire seit 1916

i so know what you mean... es drīzāk 3x atradīšu sliktumu sevī nevis noticēšu, ka otram cilvēkam ir tāda nepieciešamība pēc dominances. bet šķiet kas man ir licis aizdomāties ir ka, ja es zinātu, ka es kādam daru pāri un šis otrs cilvēks man to būtu pateicis -- nu vismaz man tas momentā izraisītu milzīgu vainas apziņu (yay, vājā vieta kuru izmantot, laikam?) un es censtos savu darbību vairs neatkārtot. ko es savukārt esmu novērojusi uz šiem agresīvajiem cilvēkiem -- kā jau grāmata apraksta -- ka viņi turpina darīt pāri pat tad, ja zina, ka tas nodarīs sāpes. tas man ir nesaprotami un nepieņemami. un jā, man arī ir grūti tīri konceptuāli un empātiski iedomāties, kā ir būt sociopātam vai narcisistam. man visu laiku gribās tieši tāpat piedēvēt redeeming qualities as in emocijas, bet tieši emociju viņiem taču nav. scary world.

(ieliet vēl)(Parent)