Cabaret Voltaire seit 1916

jā, un vispār arī nepārspīlēti reaģējot, vienkārši konstatējot/atzīmējot faktu, ir saņemta attieksme, ka ko cepies, nav jau nekas tāds. ķip darīt sūdu ir ok, uz to vispār reaģēt/ kaut kā justies sūda sakarā nozīmē būt loham, ļoti šis nepatīk. bet varbūt tā jau ir vēl cita problēma. esmu arī ievērojusi, ka, diemžēl, citreiz apdomāju vai izrādīt to, ka nav ok, tieši dēļ tā, ka beigās es būšu pārspīlētāja.
tieši šodien piemērs - piegādātājs atveda preci, iedod pavadzīmes, uzreiz sāku parakstīt, nepaskatos, cik ir, bet saprotu, ka vairāk par standarta 3lapām, uzreiz pajautāju, cik atpakaļ jādod, un tas vecis uzliek abas rokas uz letes, nosaka SIEVIETE, PA DUPSI VAJAG. trīs lapas. un man ir wtf, uzdirsu viņam, ka vai viņir no 18.gs, un, ka tas nav ok tā runāt ar cilvēkiem, un kā viņam vispār var ienākt prātā, ka tā komunicēt ir pieņemami, btw viņš vēl pateica, ka esot žēl, ka nedzīvojot 18.gs, gribētos :D
karoč parakstīju, uzmetu tās pavadzīmes uz letes, jau gatavojoties zvanīt sūdzēties, domāju vai rakstīt vai zvanīt, reāli kādas 15min vēl apsvēru vai nebus tā, ka man vēl uzdirsīs
ka tas nekas taču nav etc. protams, ka beigās piezvanīja, uzņēmums reaģēja saprotoši, teica, ka ziņos vadībai un atvainojās. krch skumji, ka ir tā pierasts pie šādas attieksmes norakstīšanas, ka ir jādomā vai ir vērts sūdzēties

(ieliet vēl)(Thread)

man šādi tipi lielākoties šķiet tik nožēlojami, ka drīzāk izraisa žēlumu, nevis dusmas

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nu protama, tai pat laikā tas liek justies pretīgi, un negribas ļaut turpināt domāt, ka visas sievietes pasmaidīs un neko neteiks, besī tas entitlement no tādu veču puses

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

saprotu, man arī besī, es vairāk par savu pirmo emociju šādās situācijās

(ieliet vēl)(Parent)