Sviesta Ciba |

this is a ransom demand (

kakjux) rakstīja,
@ 2018-06-06 23:45:00

Garastāvoklis:	nananā
Mūzika:	teļikā huiņa, kā jau pie pēcbarčika vakara pienākas
Entry tags:	dzer, med, moving, pasaule, relat, uk

bija atkal tiešām labs vakars barčikā. es gan ienācu agrāk nekā parasti un Rāžs mani ieraudzīja un teica, ka dodas mā. nu ok. bet mēs ar Džemu lieliski pavadījām vakaru. viens tāds, kas tiešām pacilāja. vienīgais, ka Džema atzinās, ka tā īsti vairs nestrādāšot vakarus. noskumu un sapratu, ka tiešām jābrauc nahuj prom. bet visādi citādi tiešām jestrs vakars. pat taksists neizbesīja, bet bija patīkams pacients.

bet parunāsim par iepriekšējo tēmu, ja. vispār, tās celebrity suicides man pierādījušas, ka mental health help is a scam. ja pat cilvēki, kuriem ir nauda un iespējas tikt pie labāka help nekā man ever spīd, pat tie izdara pašnāvības, tas nozīmē, ka viss tas help ir.. scam. un visi vienmēr saka "I never saw this coming". tad, kad es beidzot izdarīšu pašnāvību, es, goda vārds, ceru, ka cilvēki savā starpā runās un teiks, ka jā, jā, mēs šito jau gaidījām, zajai konkrēti nebija labi galvā.

vēl visi saka "why didn't she/he seek help?" un es jums pateikšu pavisam godīgi. trakie to vien dara, kā meklē helpu. trakie raksta blodziņus, stāsta draugiem un radiem, iet pie ārstiem, dažādiem, trakie izpaužas visu laiku, jo to nevar paturēt iekšā.

bet. šodien bija salīdzinoši mierīgi laba diena. šovakar es te sēžu visa tāda iereibusi, domāju par to, vai vajag iedzert tam visam pa virsu arī vīnu, un jūtos samērā tā, ka varētu vēl nemirt.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

crescendo
2018-06-07 10:04 (saite)

Tas, ka teorētiski ir iespēja, nenozīmē, ka tā tiek izmantota.

Ja godīgi, konkrētajā gadījumā 'why didn't she seek help', cik saprotu, ir daļēji dēļ māsas komentāriem. T.i. viņa nespēja saņemties meklēt palīdzību, jo, citu brīnišķīgo kognitīvo transformāciju skaitā, depresija bija viņu pārliecinājusi, ka palīdzības meklēšana kaitēs viņas personīgā zīmola reputācijai (kas, iespējams, ir patiesība, MH stigma utml) UN tas būs briesmīgi, šausmīgi un daudz sliktāk, nekā turpināt dzīvot tālāk tā, kā ir (kas droši vien nav patiesība, ņemot vērā, ka mēģināšana dzīvot tālāk tā, kā ir, ir beigusies šādi).

Starp lietām, kas padara depresiju nejauku, ir arī tās spēja pārliecināt, ka tu neesi pelnījis palīdzību/palīdzība pienākas citiem cilvēkiem, bet ne tev/palīdzība tāpat ir neiespējama.

Izvairīšanās no nopietnākas palīdzības meklēšanas viņas gadījumā, iespējams, gluži vienkārši varētu būt bijusi viena no slimības izpausmēm.

Neviens nekad nav solījis 100% cure rate, bet tas nenozīmē, ka palīdzība ir neiespējama. Tas, ka Stīvs Džobs nomira no vēža nenozīmē, ka visa onkoloģija ir milzīgs skams. Tas, kas Rokefellers 101 gada vecumā nomira no sirds mazspējas par spīti 7 sirds transplantiem, nenozīmē, ka kardioķirurģija ir skams.

Depresija var būt hronisks pasākums, bet tur jau tā atšķirība starp curable un treatable. Treatable tā ir. Protams, ir daudz nestrādājošu ieteikumu par treatmentu, bet kaut kādu atvieglojumu tomēr panākt var. Protams, nemainoties vides cēloņiem, kas to rada, relapse iespēja ir augsta. Un mainīt jau arī diez ko negribās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

kakjux
2018-06-07 12:25 (saite)

tas nebija par konkrēto gadījumu, tas bija par increasing visibility tam, ka arī successful people struggle with MH issues.

(sāpīgs temats)
kā cilvēks, kuram ir depresija, es zinu, ka man nemaz nepienākas palīdzība, ja arī tāda būtu. bet, atļaušos piezīmēt, ka arī to var uztvert kā netiešu, bet tomēr kliedzienu pēc palīdzības. I mean, tas viss bija vairāk par to, ka "didn't see this coming" no citu cilvēku puses. piemēram, I am high functioning, bet nu nav tā, ka varu noslēpt visas savas MH issues.

un vēl, vai tik nebija tā, ka Sinead O'Connor vispār gāja un publiski prasīja palīdzību, bet viņu par to apsmēja. vēl viena lieta, kāpēc liekas, ka helpa nav, jo ļoti daudziem tas liekas stulbs joks vai "slinkums", vai "attieksme". tb, neviens nav ieinteresēts sniegt to helpu.

un nu, piemēram, manā ceļojumā pa MH Services, tiešām tā apstājies, paskaties visapkārt un secini, ka huiņa, huiņa tas viss. vienīgi ripas kaut ko dara - padara dzīvi mazliet pavelkamu garumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2018-06-07 17:53 (saite)

Ja nebūtu sāpīgs temats, neko arī neteiktu.

Man bail, ka publiskais visibility no suicīdiem neko nemaina. Lūk, ja skaļāk runātu par tiem, kas straglo un veiksmīgi.. nu kaut cik veiksmīgi vismaz treatojas - tad varbūt būtu lielāka jēga. Bet tā...

Ne jau tukšā vietā tie 'man nemaz nepienākas' rodas - ir stigma, ka TĀ depresija, kurai pienākas palīdzība - nu tā ir tā, kur no rīta no gultas nespēj izkāpt, katatonija vai kas tamlīdzīgs. Par suicīdiem vispār runāt tabū (un rekušeku mūsu dienvidu kaimiņi, kam tas tabū līmenis zināmu vēstures notikumu iespaidā, par spīti katoļticībai, zemāks, rezultātā ir konstanti pasaules rekordisti, jo kaut kā tabū tik, cik inhibīcijas to darīt kolektīvi pazemninājis, nevis, zin kā.. parunāt par to)

Viss šis 'aww domā pozitīviņi', grit/mugurkaula/'sevis kopā turēšanas'/nav ko činkstēšanas glorificēšana ir ļoti indīga.

Jo palīdzēt nozīmē spēt iekāpt citās kurpēs. Bet reālas empātijas trūkums tieši korelē ar to, cik augstu konkrētais personāžs izsakās vērtējam 'emocionālo inteliģenci'. Jo emocionālā inteliģence nav empātija. Tā ir paveikšanās būt ar konkrēto emocionālo konfigurāciju, kāda patīk konkrētajam EI vērtētājam.

Depresija nav ne skaista, ne romantiska. Tā ir neglīta, nejauka un kodīga un iekodīs palīdzētāja rokā 10x pirms atļaus pieskarties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kakjux
2018-06-07 23:31 (saite)

tas visibility man tikai parāda to, cik daudz citu cilvēku mokās un ir aizmocījušies līdz tam, ka nonākuši pie izdzīvošanas instinka pilnīgai pārmākšanai. un jā, nekāda liela jēga no tā nav, ka es to zinu.

es esmu lasījusi rakstus (pēdējo no Ryan Reynolds), kur cilvēks cīnās ar saviem trakumiem un turpina cīnīties. bet, ja godīgi, nu. tie nav paši iedvesmojošākie. varbūt, ja to būtu vairāk. nezinu.

bet protams, ka glorificēt tās "saņemšanās", "pull your socks up and go" un "fake it until you make it" etc., tas ir tik nenormāli drausmīgi. vienkārši drausmīgi. bet es kaut kā cenšos to ignorēt savā dzīves burbulī. bet ir grūti. un tāpēc nabaga MH cietējiem ir tik maz tuvu cilvēku, jo... nu tu saproti.

bet nevajag pēc tam postēt feisbukos rakstus, fucking hell, ar šitiem un teikt "why didn't she/he seek help" un "we didn't see it coming" un visu to. dude, pa lielam, nobody fucking cares. they just want you to smile and look pretty and not annoy them by being real.

aj. protams, ka nav viegli palīdzēt depresīvam cilvēkam, nu jā, nav. bet nav jau arī jākļūst par depresīva cilvēka stipro balstu vilkt kaut kur, lai būtu considerate. tikai jābeidz tā augstākminētā toksiskā attieksme pret viņiem un to jau uzreiz novērtēs. tas vien jau ir tik atvieglojoši. aj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

neoplasm
2018-06-07 14:55 (saite)

es tev diemžēl ļoti piekrītu. reku, piemēram, čiepiņa, kuru nesen apciemoju slimnīcā - pēc pašnāvības mēģinājuma viņa nodirnēja slimnīcā 9 dienas, fokin' ginekolōģijas nodaļā bļeģ, jo slimnīcai tip nava vietas. ja viņa būtu milimetru augstāka riska pacients, viņai tur būtu bijušas 666 iespējas izveikt pašnāvību vēlreiz un krietni veiksmīgāk. šo 9 dienu laikā viņa ne reizi neredzēja nedz psiholōga, nedz kāda cita veida specjālista, tikai gin. medmāsas. tas ir pizģec, pie tam neizmērams un neizsakāms. man besī fakts, ka tie ir mani nodokļi at [no] work.

šis viss ir ļoti ilustratīvi tam, cik cilvēki ir akli uz mh issues, tāpēc jā, es nebrīnos, ka pašmirst gan nabagi un turīgi, gan jauni un veci, no one's protected from their own malware.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

kakjux
2018-06-07 15:15 (saite)

pizģec, zajai konkrēti nenoveicās ar slimnīcu. un nu, ja pat ārsti can't be bothered.. *nopūšas* cilvēki konkrēti nerubī MH issues.

es, protams, nezinu, ko tiem speciālistiem māca, bet manā dzīvē konkrēti ir pierādījies tas, ka viņi nemāk trakos. un nu. tad, kad esi tā aptracis, ka visai pasaulei gals, un saproti, ka helpa nav, tad reizēm galva redz to tā, ka kas tur cits vispār atliek, ja ne steidzami mirt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

pelnufeja
2018-06-07 20:06 (saite)

Es laikam lielā mērā piekrītu, ka tā runāšana par seeking help ir arī gana problemātiska, kaut arī neuzskatu, ka nevajadzīga.

Tas viss nav tik vienkāŗsi. Es, piemēram, esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ja tagad izdarītu pašnāvību, neviens no man tuvajiem cilvēkiem par to nebūtu baigi pārsteigts, jo es par pašnāvības domām, kad man tās ir, mēdzu runāt, plus, es nedomāju, ka cilvēkiem, kas mani pazīst tuvāk, ir baigais noslēpums, ka man simts gadus ir depresija. Tajā pašā laikā pilnīgi nemaz nav tā, ka cilvēki nekērotu vai viņiem būtu vienalga. Vienkāŗsi ir kaut kāda robeža, ciktāl citi vispār var kaut ko mainīt tajā, kas notiek tavā galvā. Un reizēm man liekas, ka arī, ciktāl mēs paši/pašas varam kaut ko mainīt.

Tāpat arī - nepavisam nav tā, ka kvalitatīva mental health palīdzība būtu pieejama visiem. Piem, man vienīgā opcija, tā kā šobrīd nav naudas psihoterapijai, būtu iet pie psihiatra, kas nozīmētu mūžīgas zāles, ko es negribu, bet tajos brīžos, kad es jūtos tik slikti, ka sāku apsvērt psihiatru, es apzinos, ka, ja vien nestāstītu rediģēto versiju bērniem, mani droši vien iebāztu psihenē, un to es negribu, jo es zinu, ka tas ilgtermiņā neko nerisinātu.

Tā kā man uz visu to publisko help-seeking-motivation diskursu reizēm gribas atbildēt, ka es gribētu precizējumu, kāda tieši palīdzība man būtu jāmeklē. LV nav pat specializēta krīzes tālruņa akūtām pašnāvības domu/plānu gadījumiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

kakjux
2018-06-07 23:44 (saite)

protams, ka seeking help is difficult. īpaši, ja pieejamais help ir.. nu. tāds, kāds nu tas ir. es tur jau citos komentāros esmu drusku izpaudusies, cik ļoti man liekas, ka citiem vienkārši neinteresē sniegt jebkādu helpu. arī, ja tie ir MH services professionals.

un nu jā. es domāju, ka arī man tuvie cilvēki nemaz nebrīnītos, ja es pēkšņi pašmirtu. un tajā pašā laikā, es negaidu, ka šie cilvēki mani no tā izvilks laukā. bet palīdz jau arī tas, ka es varu apsēsties blakus un pateikt, ka ir izcili hujova, un netikt par to nosodītai vai kaut kā tā. reizēm var pat palūgt, lai paklausās, vai sahugo, vai paši pastāsta kaut ko, kas novērstu manu immediate uzmanību. tas taču arī ir help.
un man nav ilūziju, ka es jebkad būšu dzīvespriecīgs zvēriņš high on life.

un MH services palīdzība.. *nopūšas* es gan Rīgā, gan te esmu daudz meklējusi palīdzību pie Profesionāļiem. tagad es turos pie "shut up and give me the nice pills". es vienkārši tik daudz esmu aplauzusies, ka man negribas ne ar vienu no viņiem runāt vairs. un, es domāju, ka patiesībā, viņi negrib ar mani arī runāt.
un par krīzes centriem, kas atbild uz zvaniem. kad es strādāju trakoforumā, es tik daudz lasīju par to, kā krīzes centri atbild uz tādiem zvaniem. thanks, but no thanks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kisswithafist 2018-06-08 15:50 (saite)
	un ja paskatās uz vecumu – cik Keitai, cik Bourdain – ilgi viņi ir ar to cīnījušies. but sometimes, there is fuck all you can do. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	kakjux 2018-06-09 14:49 (saite)
	protams. es kaut kur lasīju, ka nevis jāskatās, how young where they when they died, bet how long they managed to stay alive. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: