tas visibility man tikai parāda to, cik daudz citu cilvēku mokās un ir aizmocījušies līdz tam, ka nonākuši pie izdzīvošanas instinka pilnīgai pārmākšanai. un jā, nekāda liela jēga no tā nav, ka es to zinu.

es esmu lasījusi rakstus (pēdējo no Ryan Reynolds), kur cilvēks cīnās ar saviem trakumiem un turpina cīnīties. bet, ja godīgi, nu. tie nav paši iedvesmojošākie. varbūt, ja to būtu vairāk. nezinu.

bet protams, ka glorificēt tās "saņemšanās", "pull your socks up and go" un "fake it until you make it" etc., tas ir tik nenormāli drausmīgi. vienkārši drausmīgi. bet es kaut kā cenšos to ignorēt savā dzīves burbulī. bet ir grūti. un tāpēc nabaga MH cietējiem ir tik maz tuvu cilvēku, jo... nu tu saproti.

bet nevajag pēc tam postēt feisbukos rakstus, fucking hell, ar šitiem un teikt "why didn't she/he seek help" un "we didn't see it coming" un visu to. dude, pa lielam, nobody fucking cares. they just want you to smile and look pretty and not annoy them by being real.

aj. protams, ka nav viegli palīdzēt depresīvam cilvēkam, nu jā, nav. bet nav jau arī jākļūst par depresīva cilvēka stipro balstu vilkt kaut kur, lai būtu considerate. tikai jābeidz tā augstākminētā toksiskā attieksme pret viņiem un to jau uzreiz novērtēs. tas vien jau ir tik atvieglojoši. aj.