Tas, ka teorētiski ir iespēja, nenozīmē, ka tā tiek izmantota.

Ja godīgi, konkrētajā gadījumā 'why didn't she seek help', cik saprotu, ir daļēji dēļ māsas komentāriem. T.i. viņa nespēja saņemties meklēt palīdzību, jo, citu brīnišķīgo kognitīvo transformāciju skaitā, depresija bija viņu pārliecinājusi, ka palīdzības meklēšana kaitēs viņas personīgā zīmola reputācijai (kas, iespējams, ir patiesība, MH stigma utml) UN tas būs briesmīgi, šausmīgi un daudz sliktāk, nekā turpināt dzīvot tālāk tā, kā ir (kas droši vien nav patiesība, ņemot vērā, ka mēģināšana dzīvot tālāk tā, kā ir, ir beigusies šādi).

Starp lietām, kas padara depresiju nejauku, ir arī tās spēja pārliecināt, ka tu neesi pelnījis palīdzību/palīdzība pienākas citiem cilvēkiem, bet ne tev/palīdzība tāpat ir neiespējama.

Izvairīšanās no nopietnākas palīdzības meklēšanas viņas gadījumā, iespējams, gluži vienkārši varētu būt bijusi viena no slimības izpausmēm.



Neviens nekad nav solījis 100% cure rate, bet tas nenozīmē, ka palīdzība ir neiespējama. Tas, ka Stīvs Džobs nomira no vēža nenozīmē, ka visa onkoloģija ir milzīgs skams. Tas, kas Rokefellers 101 gada vecumā nomira no sirds mazspējas par spīti 7 sirds transplantiem, nenozīmē, ka kardioķirurģija ir skams.

Depresija var būt hronisks pasākums, bet tur jau tā atšķirība starp curable un treatable. Treatable tā ir. Protams, ir daudz nestrādājošu ieteikumu par treatmentu, bet kaut kādu atvieglojumu tomēr panākt var. Protams, nemainoties vides cēloņiem, kas to rada, relapse iespēja ir augsta. Un mainīt jau arī diez ko negribās.