protams, ka seeking help is difficult. īpaši, ja pieejamais help ir.. nu. tāds, kāds nu tas ir. es tur jau citos komentāros esmu drusku izpaudusies, cik ļoti man liekas, ka citiem vienkārši neinteresē sniegt jebkādu helpu. arī, ja tie ir MH services professionals.

un nu jā. es domāju, ka arī man tuvie cilvēki nemaz nebrīnītos, ja es pēkšņi pašmirtu. un tajā pašā laikā, es negaidu, ka šie cilvēki mani no tā izvilks laukā. bet palīdz jau arī tas, ka es varu apsēsties blakus un pateikt, ka ir izcili hujova, un netikt par to nosodītai vai kaut kā tā. reizēm var pat palūgt, lai paklausās, vai sahugo, vai paši pastāsta kaut ko, kas novērstu manu immediate uzmanību. tas taču arī ir help.
un man nav ilūziju, ka es jebkad būšu dzīvespriecīgs zvēriņš high on life.

un MH services palīdzība.. *nopūšas* es gan Rīgā, gan te esmu daudz meklējusi palīdzību pie Profesionāļiem. tagad es turos pie "shut up and give me the nice pills". es vienkārši tik daudz esmu aplauzusies, ka man negribas ne ar vienu no viņiem runāt vairs. un, es domāju, ka patiesībā, viņi negrib ar mani arī runāt.
un par krīzes centriem, kas atbild uz zvaniem. kad es strādāju trakoforumā, es tik daudz lasīju par to, kā krīzes centri atbild uz tādiem zvaniem. thanks, but no thanks.