Sviesta Ciba |

Nezāles neiznīkst (

jan09) rakstīja,
@ 2021-10-01 11:04:00

sdzk
Saglabāju dzēstu komentāru:

Paskaidrošu nezinātājam, ka žīds un nēģeris ir latviešu valodas vārdi, savukārt ebrejs ir padomju laika ievedums, un afrolatvieša izcelsmi gan jau pats zināsi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

az
2021-10-02 14:34 (saite)

pasaule mainās. mēs mācāmies cienīt ne tikai tos, kam ir vara, bet arī tos, kas ir tradicionāli bijuši izsmieti un apspiesti. ir daži, kurus tas tracina un liekas ļoti bīstami. iespējams, viņiem bail zaudēt savu statusu. nezinu. katrā ziņā, esmu lasījusi gana daudz par melnādaino verdzību asv un par nacistu genocīdu pret ebrejiem, lai man būtu 0 vaiadzība lietot vārdu komunikācijā ar citiem cilvēkiem. es arī esmu kognitīvi gana spējīga iemācities jaunus vārdus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2021-10-02 15:29 (saite)
	Valoda mainās un man nav iebildu pret to. Bet kognitīvās spējas saprast, ka ne jau vecmodīgi vārdi ir vainīgi pie pagātnes pārestībām, visiem gan nepietiek. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	az 2021-10-02 15:40 (saite)
	šie vārdi mūsdienās ir ieguvuši jaunu nozīmi. žēl, ka tu to nespēj saprast. varbūt parunājies kādreiz ar kādu, kuru tu sauktu šādos vārdos un paprasi viņu domas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	... jan09 2021-10-02 17:31 (saite)
	tā tas ir tikai jūsu izglītoto idiotu galvās un aprindās. Parunā kādreiz ar reāliem cilvēkiem, uz "zemes". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ... kramers 2021-10-02 20:10 (saite)
	Reāli mūsdienās ir aizliegums lietot vārdu Invalīds. Cilvēki ar īpašām vajadzībām. Pēc gadiem 20 šie invalīdi, neaudzinātie un garā neattīstītie bērni kļus par normu un tu ar savām spējām un prātu būsi izlecējs kurš traumē, aizskar un apvaino sabiedrību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: ...

az
2021-10-03 10:31 (saite)

jā, es esmu runājusi ar malnādainiem cilvēkiem asv un eiropā par viņu domām attiecībā uz n-word. ļoti reāli cilvēki, mani kolēģi. un es ņēmu viņu domas vērā. un nejutos traumēta, ka man ir tagad atņemtas tiesības lietot vārdu, kurš tāpat man nav ne svarīgs, ne svēts, ne mīļš.
šiem cilvēkiem ir gadsimtiem ilgas verdzības atmiņas, un man iesaka nelietot vienu vārdu. tie nav samērojami lielumi.
bet sure, tu vari turpināt lietot, ko tu gribi un dzīvot, kā tev tava sirdsapziņa ļauj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

muahaha

jan09
2021-10-03 13:31 (saite)

Lūk, lūk, tā arī izpaužas personas mazvērtības konplekss un necieņa pret savu valsti, un tās vēsturi!
Tā vietā, lai pajautātu sarunu biedram, kā tad tas tā notiek, ka verdzībā vienus nēģerus pārdeva viņu pašu melnie brāļi no naidīgas cilts;
tā vietā, lai pastāstītu, ka Latvijā ir bijusi dzimtbūšana jeb verdzība;
tā vietā, lai pastāstītu par daudzkārtējo Latvijas okupāciju, un dzīvi zem svešas varas;
un nobeigumā pateiktu, lat latvieši NAV nēģeriem (tāpat, kā žīdiem), NEKO parādā, un paskaidrotu, ka latviešu valodā vārdiem nēģeris vai moris nav tieša sakara ar pašu nēģeru lietoto "nigger" un šī vārda iedomāto negativitāti vai "toksiskumu";
nē, tā vietā šī gļēvā būtne saka: nejutos traumēta, ka man ir tagad atņemtas tiesības lietot vārdu nēģeris!!!

Kas un kā Tev var atņemt tiesības lietot SAVAS valodas vārdus un izteicienus???
Un tagad, lai paspodrinātu savu ego, un mazinātu savus kompleksus, šī gļēvo izglītoto idiotu kastas pārtāve mācīs citus, ko tiem darīt ar savu dzimto valodu!

/Ахуеть не встать, dārgā redakcija!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: muahaha az 2021-10-03 15:02 (saite)
	jā, es lēnām sāku saprast, ka nevienam nav tik grūti kā latviešu vīrietim trimdā anglijā ;[ skumji, ka tikai citu pazmošana mazina tavas sāpes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

;)

jan09
2021-10-03 16:20 (saite)

Ja tev tas palīdz, turpini tā domāt...
Latviešu vīrietis trimdā nekaunās uzsvērt, ka viņš ir no Latvijas, un nav ne krievs, ne polis. Latviešu vīrietis trimdā stāsta, ka ir tādas Baltijas valstis, ka tām KATRAI ir sava valoda un rakstība, un tā atšķiras no krievu un poļu.
Latviešu vīrietis trimdā stāsta par 2.pasaules karu, par PSRS pirmo un otro okupāciju, par Vācijas iebrukumu, par leģionu un vectēviem, kas tika iesaukti krievu / vācu armijās "brīvprātīgi", ka PSRS nav "atbrīvotājs", bet gan okupants *ne tikai angļiem, bet arī krievu izcelsmes "uzvaras dienas" un "mēs varam atkārtot" faniem. Pie viena, ja ir runa par žīdiem, atgšdinot, ka tieši Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm, kas deva patvērumu žīdiem pirms 2.pasaules kara.
Latviešu vīrietis iesaka krieviem, kas saka "ja ņe iz Latvii, ja iz Davgavpilsa" atteikties no Latvijas pases, un doties Pleskavas virzienā, kā arī vaicā, kā tas gadījies, ka krievs 2 gadu laikā angliski spēj iemācīties, bet 20 gadu laikā latviski nespēj?
Un vēl latviešu vīrietis saka, ka viņš un citi latvieši nav parādā ne žīdiem, ne nēģeriem, un ka šādi vārdi viņa dzimtajā valodā ir normāli un pieņemami!
Ja uzskati, ka šo vārdu lietošana ir citu pazemošana, tad ārstēšanās jau ir nokavēta, nāksies tev mocīties līdz vecumdienām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ;)

az
2021-10-03 16:28 (saite)

klau, latvieti, tu vispār kaut ko zini par savas tautas vēsturi un valodu?

“žīds” nav saucams par “latvisku vārdu”, jo tas ienācis no cariskās Krievijas. Vārda “žīds” etimoloģija (izcelsme) ir tāda, ka sākotnēji tas nāk no Francijas un no tā, ka cariskajā Krievijā daudzi aizrāvās ar franču stilu un franču valodu un izteicieniem. Tas pats vārds “jūds” franciski ir “jeuf”, ko izrunā kā “žīf”, savukārt krievi to izrunāja ar stpru akcentu, un krievu leksikā tas pārvērtās no “žīf” par “žid”. Kad Kurzemi un Līvzemi pārņēma cariskā Krievija, tad, Baltijas guberņas laikā, Latvijā arī ienāca “žid”, kas ar laiku iesakņojās tā, ka vietējiem šķita kā “latvisks” vārds, taču tā nav. Par to var pārliecināties papīros, ka nekādios rakstos pirms cariskās Krievijas laika Kurzemes/Līvzemes teritorijā vārdu “žīds” nekur neatrast. Ir “jūds”. Savulaik profesors Pēteris Krupņikovs apgalvojis, ka “žīds” ir vēsturisko uzrunas forma Latvijā un ka “ēbrejs” ir Otrā pasaules kara raisīts jauninājums. Viņš kļūdījās (un varbūt subketīvi simpatizēja antisemītiem). Jebkuram ieteicams pacet ārā lielu daļu pirmskara literatūras – visur būs gan “žīds”, gan “ebrejs” – arī pirms Otrā pasaules kara. Pirmās brīvvalsts (ulmaņlaika) dokumentos visur ir “ebrejs” – to var viegli atrast, jo daudzi arhīvi ir digitalizēti. Tā kā tas, ka vārds “žīds” būtu latvisks, ir mīts. Tas ir tikpat “latvisks”, kā tādi vārdi, kā “zavods”, “vot”, “točna”, “gaspaža” utt…
https://www.la.lv/par-latviesiem-arzemes-tikai-labu%E2%80%A9/komentari

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	... jan09 2021-10-03 16:45 (saite)
	Klau, cittautiete, palikšu atbildi parādā līdz tumšajiem vakariem, jo, cik atceros lasījis to pašu la.lv, tur var atrast arī pamatojumu, kādēļ latviešu valodā jālieto vārds žīds nevis ebrejs... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ...

hedera
2021-10-03 17:11 (saite)

Izskatās, ka šī Satori diskusija ir bijusi tieši par tevi:

Iedomāsimies konkrētu piemēru. Uzmodelēsim cilvēku: Jānis, 60 gadi, pieņemsim, ar augstāko izglītību medicīnā vai eksaktajās zinātnēs. Viņš uzskata, ka lietot vārdu "žīds" ir pilnīgi normāli, jo vārds "ebrejs" ir ievazāts padomju laikos un brīvās Latvijas laikā visi teica "žīds" – tas bija normāli. Kā jūs paskaidrotu šim cilvēkam, kāpēc šāda apzīmējuma lietošana ir problemātiska un var būt aizskaroša?

Savukārt tālāk tajā pašā diskusijā nozīmīga informācija:
Tas, ka vārds "ebrejs" parādījās latviešu valodā līdz ar padomju tankiem, ir kaitīgs mīts, lai neteiktu, ka totāli meli. Pirmais vārds, ar ko latviešu valodā apzīmē ebrejus, ir "hebreji", kas parādās 1585. gadā. Protams, tas ir aizguvums no vācu valodas. Pirmo reizi vārds "žīds" parādās 17. gs. K. Fīrekera vārdnīcā, kur teikts, ka tas ir nodokļu ievācējs. Otrā nozīmē rakstīts, ka tas ir ebrejs, kas nodarbojas ar šo amatu. Tas ir periods, kad ebreji tikai ierodas Latvijas teritorijā. Jau 18. gs. parādās vārds "žīds" un sieviešu formā nevis "žīdiete", bet "židauka" – tiešais baltkrievu aizguvums. 19. gs. abi vārdi pastāv paralēli. Vārds "ebrejs" tolaik pieder augstākam reģistram, to izmanto, piemēram, tulkojot valsts dokumentus, pavēles utt., bet latviešu avīzēs tiek izmantoti abi vārdi. 1918.–1920. gada Latvijas valsts rīkojumos un izdevumos ir vārds "ebreji". Pirmo reizi ideja, ka "žīds" ir izslēdzams no oficiālās aprites, izskanēja 1920. gadā, kad LU diskusijā to piedāvāja rektors Felsbergs, kurš teica, ka šis vārds ir aizskarošs, tāpēc nav izmantojams. Toreiz šo jautājumu nodeva Latvijas Augstskolas (tagad – Latvijas Universitātes) Filoloģijas fakultātei izskatīšanai, un Endzelīns savā slēdzienā minēja, ka tas ir politisks jautājums – ja atteiksimies no šī vārda izmantošanas, tā būs muguras locīšana svešinieku priekšā un nebūs tālu tā diena, kad leiši gribēs, lai mēs viņus sauktu par lietuviešiem. Otrais uzplūdums šai diskusijai bija 1923. g., kad Ebreju ielu Rīgā pārdēvēja par Žīdu ielu, argumentējot, ka tā ir nosaukuma latviskošana. Toreiz vērsās pie Izglītības ministrijas Ebreju pārvaldes, kas atbildēja, ka daudzi, lietojot vārdu "žīds", neko ļaunu nedomā un daudzi nemaz nepazīst citu vārdu. Tika lemts, ka vārds oficiālajā apritē var palikt, bet visā, kas saistās ar senebreju valodu, skolām un reliģiju, noteikti jālieto vārds "ebreji". Vēl trīsdesmito gadu nogalē situācija pārāk nemainās un abi vārdi tiek lietoti paralēli. Jā, protams, ir patiesība, ka 1940. gadā padomju vara vārda "žīds" lietošanu izslēdza no oficiālās aprites. Pēc holokausta, kad nacistu propaganda ļoti dzelžaini izmantoja tādas klišejas kā "žīds čekists", "žīds slepkava", "žīdu varaskāre", šis vārds kļuva par tabu. Esmu komunicējis ar daudziem ievērojama vecuma ebrejiem, arī intelektuāļiem, bet, izņemot Franku Gordonu, nekad neesmu dzirdējis nevienu, kas iestātos par šī vārda lietošanu. Tas ir mīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ... jan09 2021-10-04 10:26 (saite)
	paldies par linku! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: ;) kramers 2021-10-04 09:03 (saite)
	Nu kādas muļkības. Arī Ulmaņlaikos bija žīdi. https://www.laikmetazimes.lv/2019/02/20/latviesi-un-zidi-%E2%80%93-attiecibas-gadsimtu-garuma-1dala/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ;) az 2021-10-04 09:17 (saite)
	varbūt izlasi to tekstu, uz ko atbildēji, vismaz vienreiz nekur netiek teikts, ka šis vārds nav bijis ulmaņlaikos (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ;) kramers 2021-10-04 09:39 (saite)
	(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ;) kramers 2021-10-04 09:45 (saite)
	.....Pirmās brīvvalsts (ulmaņlaika) dokumentos visur ir “ebrejs” ...... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: muahaha hedera 2021-10-03 15:51 (saite)
	OMG, you must be fun at parties. - FYI, that word you use is actually offensive. - How DARE you, coward, MY NATION HAS SUFFERED! I demand RESPECT for MY COunTRy! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: muahaha az 2021-10-03 16:21 (saite)
	i fear u crossed the line with this comment and it might get deleted ;[ men are so sensitive these days, i just don't know how to talk to them anymore (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: muahaha hedera 2021-10-03 16:30 (saite)
	Truly, way too sensitive, such bizarre persecution complex. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	;) jan09 2021-10-03 16:40 (saite)
	vai vēl viena ar talantu diagozes noteikšanai no attāluma? Vai tagad pastāstīt notikumus cilvēkiem, kuri tos nezina (jo Ārlietu ministrijai tam nav laika / vēlmes) tiek saukts par vajāšanas māniju un jūtīgumu? Ko jūs abas lietojat? Es gribu no tā izvairīties ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ;) hedera 2021-10-03 16:42 (saite)
	"Ko jūs abas lietojat? Es gribu no tā izvairīties ;)" Kritisko domāšanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ;) jan09 2021-10-03 16:46 (saite)
	Kopš kura laika kritiskā domāšana vienāda ar dubulto standartu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: ;) az 2021-10-03 16:48 (saite)
	girl, that's brutal... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	tiešām fun jan09 2021-10-03 16:22 (saite)
	ja žīds un nēģeris šādi rīkojas, tad tas ir normāli, bet, ja latvietis saka tieši to pašu, tad tā pēkšņi nedrīkst? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tiešām fun hedera 2021-10-03 16:26 (saite)
	Es teicu, ka nedrīkst? Kas tā par upura sindroma kultivēšanu? Drīkst, visu drīkst, tikai nebrīnies, ja cilvēki ar tevi arvien retāk gribēs sarunāties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tiešām fun jan09 2021-10-03 16:35 (saite)
	lūk, lūk, es tieši tāpat domāju, par žīdu un nēģeru mūžīgo upura lomas uzsvēršanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

extranjero
2021-10-02 18:20 (saite)

Vārdiem nav nozīmes pašiem par sevi. Tikai tā nozīme, kādu tai piešķir runātāji. Es ļoti labi saprotu, ka tev tie ir aizvainojoši. Es personīgi tos nelietoju sarunās ar šiem cilvēkiem. Bet es arī saprotu cilvēkiem, kuriem tie nav aizvainojoši. Un ir ļoti nožēlojami, ka abas puses uzbrauc viena otrai.

Turklāt mans lielākais iebildums ir pret loģiku, ka ja vārds vienā valodā ir aizvainojoši, tad obligāti tas ir aizvainojošs arī latviešu valodā. Tas tikai apliecina latviešu pakļautības mentalitāti. Mēs baidāmies, ka latvieši ir zema statusa tautība, tāpēc ir jāskrien pakaļ angļu modei, lai mūs novērtētu. Bet ir piemērs ar spāņu valodu tieši tāpēc, lai parādītu, ka tautām ar augstāku pašnovērtējumu šādu problēmu nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

az
2021-10-03 10:42 (saite)

spāņu valodā vārds negro vienmēr ir nozīmējis melnu krāsu, protams, ka tas ir vārds, kam ir cita cilme un cits lietojums. mums ir melns, thus melnādains. viņiem ir negro. viss korekti. bet "nēģeris" nav latviešu cilmes vārds, tam ir ļoti specifiska nozīme, tas neapzīmē neko citu, kā tikai cilvēku grupu. nu, man nav vajadzības lietot šo vardu. es bez sāpēm saku melnādains.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2021-10-03 11:02 (saite)
	Nēģeris jau arī ir no šī vārda saknes - negro - melnais. Visi vārdi galu galā ir no kaut kā aizgūti. Novilkt kaut kādu robežu nav pārāk saprātīgi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

extranjero
2021-10-03 11:24 (saite)

Melns latviešu valodā ir ļoti negatīvs vārds. Melna dvēsele, melna sirds, melns kā velns. Arī sinonīms vārdam netīrs, ļauns utt.

Pat ar visu uzspiešanu joprojām ļoti daudzi cilvēki jūtas nekomfortabli rakstīt melnais vai melnādainais. Tā ir lieta, kuru ļoti daudzi neaizvainojošas valodas ieteicēji jeb drīzāk birokrāti izvairās apspriest vai ņemt vērā. Ne jau velti es pieminēju, ka birokrātiskais “persona ar autisma spektra traucējumi” ir daudz lielāks murgs nekā autists.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: