az ([info]az) rakstīja,
Re: ;)
klau, latvieti, tu vispār kaut ko zini par savas tautas vēsturi un valodu?

“žīds” nav saucams par “latvisku vārdu”, jo tas ienācis no cariskās Krievijas. Vārda “žīds” etimoloģija (izcelsme) ir tāda, ka sākotnēji tas nāk no Francijas un no tā, ka cariskajā Krievijā daudzi aizrāvās ar franču stilu un franču valodu un izteicieniem. Tas pats vārds “jūds” franciski ir “jeuf”, ko izrunā kā “žīf”, savukārt krievi to izrunāja ar stpru akcentu, un krievu leksikā tas pārvērtās no “žīf” par “žid”. Kad Kurzemi un Līvzemi pārņēma cariskā Krievija, tad, Baltijas guberņas laikā, Latvijā arī ienāca “žid”, kas ar laiku iesakņojās tā, ka vietējiem šķita kā “latvisks” vārds, taču tā nav. Par to var pārliecināties papīros, ka nekādios rakstos pirms cariskās Krievijas laika Kurzemes/Līvzemes teritorijā vārdu “žīds” nekur neatrast. Ir “jūds”. Savulaik profesors Pēteris Krupņikovs apgalvojis, ka “žīds” ir vēsturisko uzrunas forma Latvijā un ka “ēbrejs” ir Otrā pasaules kara raisīts jauninājums. Viņš kļūdījās (un varbūt subketīvi simpatizēja antisemītiem). Jebkuram ieteicams pacet ārā lielu daļu pirmskara literatūras – visur būs gan “žīds”, gan “ebrejs” – arī pirms Otrā pasaules kara. Pirmās brīvvalsts (ulmaņlaika) dokumentos visur ir “ebrejs” – to var viegli atrast, jo daudzi arhīvi ir digitalizēti. Tā kā tas, ka vārds “žīds” būtu latvisks, ir mīts. Tas ir tikpat “latvisks”, kā tādi vārdi, kā “zavods”, “vot”, “točna”, “gaspaža” utt…
https://www.la.lv/par-latviesiem-arzemes-tikai-labu%E2%80%A9/komentari


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?